Mediju brīvība Eiropas Savienībā
Būtiska demokrātijas daļa
Mediju brīvība un plurālisms ir būtiska demokrātijas un ES pilsoņu pamattiesību daļa. Patiesa demokrātija nav iespējama bez brīviem medijiem, kas rūpīgi seko tam, ko dara pie varas esošie.
Mediji ir viens no galvenajiem pīlāriem līdzsvara un atsvara sistēmā, kas ir demokrātiskas varas pamatā. Tāpēc lejupslīde uz autoritāru varu bieži vien sākas ar mērķtiecīgu vēršanos pret neatkarīgiem medijiem. Pēdējo desmitgažu laikā vairākas valstis visā pasaulē ir devušās tajā virzienā, izmantojot piespiešanu un bieži vien vardarbību, lai vajātu mediju elementus un atsevišķus žurnālistus.
Žurnālisti vēl aizvien strādā smagos darba apstākļos, saskaroties ar pieaugošu finansiālu un politisku spiedienu, uzraudzību, patvaļīgi piespriestiem cietumsodiem vai vardarbību tādēļ, ka viņi dara savu darbu. Viņi ir būtiska demokrātijas daļa, tomēr saskaņā ar UNESCO ziņojumu 2025. gadā tika nogalināti vismaz 129 žurnālisti un mediju darbinieki, un kopš 1993. gada ir nogalināti 1992 žurnālisti un mediju darbinieki, bet vēl daudzi citi tika arestēti, vajāti vai apdraudēti visā pasaulē.
Pat Eiropas Savienībā ir jāaizsargā mediju brīvība un plurālisms. Tie ir viens no četriem pīlāriem, kas aplūkoti Eiropas Komisijas ziņojumā par tiesiskumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta vairākām pamatjomām, tostarp:
- mediju regulatīvo iestāžu neatkarība,
- mediju piederības pārredzamība,
- pārredzamība un taisnīgums valsts reklāmas piešķiršanā,
- žurnālistu drošība un piekļuve informācijai.
Šajā nolūkā ir izstrādāti divi jauni Komisijas priekšlikumi par mediju brīvību, lai papildinātu spēkā esošos tiesību aktus:
- direktīva pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību,
- Eiropas Mediju brīvības akts.
Direktīva pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību
Eiropas Komisija 2022. gada aprīlī ierosināja direktīvu pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, kas pazīstama kā SLAPP. SLAPP ir nepamatota vai ļaunprātīga tiesvedība. To izmanto pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un citiem, lai novērstu, ierobežotu iesaistīšanos sabiedrības interešu jautājumos vai sodītu viņus par to.
Ierosinātajā direktīvā ir ietverti aizsardzības pasākumi personām, pret kurām vērsta acīmredzami nepamatota vai ļaunprātīga tiesvedība. Ierosinātie aizsardzības pasākumi attieksies uz civillietām un komerclietām, kurām ir pārrobežu ietekme. Tajos ir ietverti šādi pasākumi:
- ļaut tiesām izbeigt acīmredzami nepamatotu tiesvedību, izmantojot paātrinātu procedūru, lai mazinātu šādas tiesvedības ietekmi (uz cietušajiem),
- iespēja piemērot finansiālus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai personām, pret kurām vērstas SLAPP, kompensētu nodarīto kaitējumu,
- aizsardzība pret trešo valstu spriedumiem, lai nodrošinātu, ka ierosinātajā direktīvā paredzētās garantijas netiek apdraudētas, izmantojot tiesvedību citās jurisdikcijās.
Padome šo priekšlikumu izskata kopš 2022. gada decembra. Tas tika apspriests Civiltiesību jautājumu darba grupā.
2023. gada 9. jūnijā Padome vienojas par nostāju attiecībā uz šo tiesību aktu, kas aizsargās žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību.
Ar direktīvas projektu tiks ieviestas procesuālās garantijas pret šādām prasībām, piemēram, prasot:
- agrīnā posmā noraidīt nepamatotas prasības,
- tiesvedības izmaksas segt prasītājam,
- piemērot sodus prasītājam,
- aizsargāt pret trešo valstu tiesu spriedumiem.
Kā nākamais solis Padomei ir jāsāk sarunas ar Eiropas Parlamentu.
2023. gada 30. novembrī Padome un Parlaments panākuši provizorisku vienošanos par ES tiesību aktu, kas aizsargā žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus.
Padome 2024. gada 19. martā pieņēma tiesību aktu, lai personas, kas iestājas par sabiedrības interešu jautājumiem, aizsargātu pret ļaunprātīgām tiesas prāvām, kuru mērķis ir tās apklusināt.
Ieteikums dalībvalstīm
Direktīvu papildina vienlaikus pieņemts papildu ieteikums. Ieteikumā dalībvalstis tiek mudinātas piemērot ierosinātajā direktīvā paredzētos aizsardzības pasākumus attiecībā uz iekšzemes lietām un visos jautājumos, ne tikai civillietām un komerclietām. Ar to arī aicina dalībvalstis veikt virkni citu pasākumu, piemēram:
- tiesisko apmācību,
- izpratnes veicināšanu,
- apkopotu datu vākšanu valsts līmenī.
Eiropas Mediju brīvības akts
Vēl viens solis ceļā uz mediju brīvības aizsardzību Eiropas Savienībā tika sperts 2024. gada martā, kad padome pieņēma Eiropas Mediju brīvības aktu. Akts stājās spēkā 2024. gada 7. maijā. Lielākā daļa tā noteikumu stājās spēkā 2025. gada 8. augustā.
Ar Eiropas Mediju brīvības aktu tiek izveidots vienots mediju pakalpojumu satvars ES iekšējā tirgū un ieviesti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt žurnālistus un mediju pakalpojumu sniedzējus no politiskas iejaukšanās, vienlaikus atvieglojot to darbību pāri ES iekšējām robežām.
Jaunie noteikumi iedzīvotājiem garantē tiesības piekļūt brīvai un plurālistiskai informācijai, un tajos ir izklāstīts dalībvalstu pienākums nodrošināt piemērotus apstākļus un satvaru šādas informācijas aizsardzībai.
Mediju brīvības akta pamatā ir pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, kuras tvērums ir paplašināts, lai aptvertu arī radio un presi.
Aktā ir ierosināts jauns noteikumu un mehānismu kopums, kas visā ES veicina mediju plurālismu un neatkarību.
Minētais akts ir atbilde uz Eiropas Savienībā pieaugošajām bažām par mediju politizāciju, kā arī uz pārredzamības trūkumu attiecībā uz mediju piederību un valsts reklāmas finansējuma piešķiršanu mediju pakalpojumu sniedzējiem.
Ar regulu tiecas ieviest aizsardzības pasākumus, lai cīnītos pret politisku iejaukšanos gan privāto, gan sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajos lēmumos, aizsargātu žurnālistus un viņu avotus un garantētu mediju brīvību un plurālismu.
Regulas galvenie elementi ir šādi:
- neatkarīgi sabiedriskie mediju pakalpojumu sniedzēji ar stabilu finansējuma avotu,
- mediju piederības pārredzamība,
- redakcionālās neatkarības aizsardzība,
- aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu mediju plurālismu un novērstu mediju koncentrāciju,
- Eiropas Mediju pakalpojumu padome – jauna mediju brīvības uzraudzības struktūra.
Ar regulu tiek izveidoti arī uzlaboti mehānismi sadarbībai starp dalībvalstu regulatīvajām iestādēm un struktūrām. Mērķis ir veicināt efektīvu un konsekventu gan Mediju brīvības akta, gan Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu.
Dalībvalstis varēs pieņemt stingrākus vai detalizētākus noteikumus nekā tie, kas izklāstīti attiecīgajās regulas daļās.
- Eiropas Mediju brīvības akts: Padome pieņem jaunus noteikumus žurnālistu un mediju pakalpojumu sniedzēju aizsardzībai (paziņojums presei, 2024. gada 26. marts)
- Eiropas Mediju brīvības akts – priekšlikums regulai un ieteikumam (Eiropas Komisija)
- Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšana (vispārīga informācija)
- Padome un Parlaments panāk vienošanos par jauniem noteikumiem, lai visā ES veicinātu mediju brīvību, mediju plurālismu un redakcionālo neatkarību (paziņojums presei, 2023. gada 15 decembris)
Iekšējie aizsardzības pasākumi redakcionālajai neatkarībai un īpašumtiesību pārredzamībai
Mediju brīvības akta priekšlikumam tika pievienots vienlaikus pieņemts Komisijas ieteikums mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas ir iedibināti ES, un dalībvalstīm. Ieteikumā ierosināts izveidot brīvprātīgu pasākumu katalogu mediju pakalpojumu sniedzējiem, lai garantētu viņu redakcionālo neatkarību. Ar to mediju pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis arī tiek mudinātas veikt pasākumus, kas iekšējā tirgū veicina mediju piederības pārredzamību.
ES atbalsts mediju brīvībai
Pašreizējais atbalsts mediju brīvībai ES balstās uz tādām iniciatīvām kā digitālo pakalpojumu pakete, Mediju un audiovizuālās jomas rīcības plāns, Eiropas Demokrātijas rīcības plāns un Padomes secinājumi par žurnālistu un citu mediju profesionāļu aizsardzību un drošību.
Daži no galvenajiem pasākumiem, kas veido daļu no šā atbalsta, ir šādi:
- ieviest plašsaziņas līdzekļu piederības uzraudzības sistēmu nolūkā izveidot valsts datubāzi, kurā būtu informācija par mediju piederību;
- piešķirt dotācijas, lai atbalstītu inovāciju vietējos un reģionālos medijos un veicinātu plurālismu;
- izveidot ātrās reaģēšanas mehānismu, lai sniegtu praktisku palīdzību apdraudētajiem žurnālistiem;
- nodrošināt ārkārtas atbalsta fondu pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām;
- ieviest mediju plurālisma uzraudzības instrumentu, lai apzinātu iespējamos riskus mediju plurālismam.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 29. aprīlis