Ārlietu padome, 14.–15.11.2016., 2016. gada 14. un 15. novembris

Galvenie rezultāti

14. novembris

Drošība un aizsardzība

Ārlietu ministri un aizsadzības ministri tikās apvienotā sanāksmē, lai apspriestu īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā saskaņā ar ES globālo stratēģiju. Padome pieņēma secinājumus, kuros izklāstīts mērķu vērienīgums un virzība saistībā ar ES drošības un aizsardzības politikas attīstību nākotnē.

"Īstenošanas plāns drošības un aizsardzības jomā un Padomes pieņemtie secinājumi ir labākā garantija tam, ka mūsu pilsoņiem un partneriem tiks nodrošināta drošība un aizsardzība. Tā ir Eiropa savā labākajā izpausmē – mēs visu darām labāk tad, kad to darām kopā."

Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

• Padomes secinājumi par drošību un aizsardzību
• Īstenošanas plāns drošības un aizsardzības jomā

Turcija

Ministri atkārtoti pauda bažas par nesenajiem notikumiem Turcijā, kā Augstā pārstāve to norādīja 2016. gada 8. novembrī ES vārdā sniegtajā deklarācijā. Debatēs ministri īpaši uzsvēra satraucošo ziņu par to, ka Turcijā no jauna tiek apsvērta iespēja parlamentā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai atjaunotu nāvessodu. Tie arī uzsvēra, ka Turcija ir svarīgs ES partneris ekonomikas, drošības, migrācijas un ārlietu politikas jomās, jo īpaši attiecībā uz Sīriju un Irāku. Padome atgādināja to, ka ES nosodīja 15. jūlijā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu. Atzīstot, ka Turcijai jāveic samērīgi pasākumi, ministri vienlaikus arī atgādināja, ka no Turcijas kā no kandidātvalsts sagaida, ka tā ievēros visaugstākos standartus attiecībā uz demokrātiju, tostarp cilvēktiesības, tiesiskumu, pamatbrīvības un visu tiesības uz taisnīgu tiesu. ES ministri vienojās par to, ka ir svarīgi turpināt politisko dialogu ar Turciju visos līmeņos.

• ES vārdā sniegta Augstās pārstāves 2016. gada 8. novembra deklarācija par jaunākajām norisēm Turcijā

Dienvidu kaimiņreģions

Ministri apsprieda situāciju dienvidu kaimiņreģionā, galveno uzmanību pievēršot Sīrijai. Augstā pārstāve informēja Padomi par nesenajiem centieniem sadarboties ar svarīgākajiem reģiona rīcībspēkiem saskaņā ar Eiropadomes pilnvarām un pilnībā atbalstot ANO īpašā sūtņa Stafana de Misturas (Staffan de Mistura) centienus. Augstā pārstāve īpaši minēja visnesenāko vizīti Irānā 29. oktobrī un Saūda Arābijā 31. oktobrī. Secinājumos par Irānu, kurus pieņēma bez debatēm, Padome atzinīgi novērtēja šos centienus un aicināja Augsto pārstāvi turpināt darbu. Padome pauda bažas par spriedzes palielināšanos reģionā un aicināja veidot konstruktīvāku vidi reģionā, kā arī izbeigt vardarbību Sīrijā un atbalstīt politiska procesa atsākšanu.

Padome arī pieņēma lēmumu, ar ko 17 ministrus un Sīrijas Centrālās bankas vadītāju pievieno to personu sarakstam, uz kurām attiecas sankcijas, ko piemēro pret Sīrijas režīmu saistībā ar vardarbīgajām represijām pret civiliedzīvotājiem.

Austrumu partnerība

Padome apsprieda pašreizējo stāvokli daudzpusējās un divpusējās attiecībās ar sešām Austrumu partnerības valstīm – Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu. Ministri apmainījās viedokļiem par partnerības īstenošanu, kā arī iespējamiem rezultātiem, ko varētu sasniegt 2017. gadā, jo īpaši gatavojoties nākamajam Austrumu partnerības samitam, kas paredzēts 2017. gada novembrī Briselē.

Padome pieņēma secinājumus par Austrumu partnerību.

• Secinājumi – lasīt visu tekstu
• Austrumu partnerība (pamatinformācija)

15. novembris (aizsardzība)

ES un NATO sadarbība

Padome kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) apsprieda ES un NATO sadarbību. Aizsardzības ministri izvērtēja sadarbību starp ES un NATO saistībā ar ES globālās stratēģijas īstenošanu drošības un aizsardzības jomā un ES un NATO kopīgo deklarāciju. Augstā pārstāve un NATO ģenerālsekretārs informēja par šajā sakarā pašreiz notiekošo darbu – tiek izstrādāti 40 konkrēti priekšlikumi septiņās jomās, kas tika noteiktas kopīgajā deklarācijā par sadarbības pastiprināšanu. Ir plānots, ka priekšlikumus izstrādās un pieņems abu organizāciju attiecīgo padomju sanāksmēs decembra sākumā. ES ministri uzsvēra to, ka ir nepieciešama visaptveroša ES un NATO koordinācija un papildinātība un to, ka ES ir jāapņemas veidot spēcīgas transatlantiskās attiecības.

• ES un NATO kopīga deklarācija

KDAP operācijas

Padome pēc tam arī apsprieda pašreizējo stāvokli attiecībā uz KDAP operācijām, koncentrējoties uz situāciju Lībijā un Vidusjūras apgabalu. Šajā diskusijā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs. Šajā sakarā īpaša nozīme attiecībā uz situācijas izpratni un loģistiku tika piešķirta pašreizējai sadarbībai starp ES jūras operāciju EUNAVFOR MED cīņai pret kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem Vidusjūras apgabala centrālajā daļā un NATO operāciju Sea Guardian.

Augstā pārstāve arī informēja ministrus par diviem papildinošiem EUNAVFOR MED operācijas Sophia uzdevumiem. Pašreiz notiek 78 Lībijas jūras krasta apsargu un jūras spēku un to mentoru apmācības. Operācija arī palīdz īstenot ANO noteikto ieroču embargo atklātā jūrā Lībijas piekrastē saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2292 (2016); šajā sakarā 2016. gada 14. septembrī jau notika pirmā tās veiktā kuģu pārbaude, kurā tika pārbaudīti 7 tirdzniecības kuģi un 122 tika atzīti par šaubīgiem.

• "EU NAVFOR Med" (EĀDD)
• Meklējot risinājumus problēmai saistībā ar migrācijas spiedienu (pamatinformācija)

EAA valde

Pirms Padomes sanāksmes ministri tikās Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valdes sastāvā, un šo sanāksmi kā valdes priekšsēdētāja vadīja Federika Mogerīni. Piedalījās visas dalībvalstis, izņemot Dāniju. Ministri apsprieda un apstiprināja aģentūras 2017. gada vispārējo budžetu, kurš pirmo reizi kopš 2010. gada ir palielinājies, sasniedzot €31 miljonu.

Tiešraides straumēšana, video un foto

• Atklāto sēžu un preses pasākumu tiešraides straumēšana
• Sanāksmes foto un video, Ārlietu padome, 2016. gada 14. novembris
• Sanāksmes foto un video, Ārlietu padome, 2016. gada 15. novembris