"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Gatavojoties Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā skumjajai četru gadu atceres dienai, Padomē notika diskusijas par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Rīt mēs pieminēsim brutālu un bezjēdzīgu gadadienu. Ukraina maksā augstu cenu par Krievijas nāvējoši kļūdaino aprēķinu, taču arī Maskava nav sasniegusi nevienu no saviem stratēģiskajiem mērķiem. Tās militārie spēki ir iestrēguši, tās ekonomika strauji pasliktinās, un ukraiņi pretojas un turas nesalaužami.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministru diskusijas sākumā videokonferences formātā tai pievienojās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha), kurš informēja par situāciju uz vietas un Ukrainas vissteidzamākajām prioritātēm.
Pēc tam ES27 diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta veidiem, kā vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju un atbalstīt Ukrainu. Lai gan joprojām turpinās darbs pie 20. pret Krieviju vērsto ierobežojošo pasākumu kopuma, Padome nolēma vēl uz gadu – līdz 2027. gada 24. februārim – pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas pieņemti, reaģējot uz Krievijas īstenoto konkrētu valdības nekontrolētu Ukrainas teritoriju nelikumīgo aneksiju. Turklāt Padome pieņēma ierobežojošus pasākumus pret vēl astoņām personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā.
Turklāt Augstā pārstāve paziņoja, ka ir nolēmusi ierobežot Krievijas misijas Eiropas Savienībā maksimālo lielumu līdz 40 cilvēkiem un sadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai panāktu to, ka vairāki bijušie Krievijas karavīri netiek ielaisti Šengenas zonā.
Attiecībā uz atbalstu Ukrainai Padome apstiprināja Ukrainas plāna pārskatīšanu, lai ņemtu vērā divas Zviedrijas ārpuskārtas iemaksas Ukrainas mehānismā, ko veido neatmaksājams atbalsts aptuveni 260 miljonu EUR apmērā. Padome pievērsās arī jautājumam par Ukrainas atbalsta aizdevumu 90 miljardu EUR apmērā 2026. un 2027. gadam.
Pēc tam Padome apsprieda norises ASV vadītajās miera sarunās un to, kā ES var atbalstīt diplomātisko kursu un sniegt ieguldījumu drošības garantijās.
Eiropa ir skaidri un leģitīmi interesēta tajā, kā beigsies Krievijas karš. Lai Eiropas intereses nekļūtu par netiešu kaitējumu, mums ir jābūt skaidrībai par to, ko mēs sagaidām no Krievijas. Robežu ievērošana, sabotāžas izbeigšana, karā nodarīto postījumu atlīdzināšana un nolaupīto ukraiņu bērnu atgriešana nav tikai neiespējamas prasības – tiem ir jābūt pamatnosacījumiem.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
ES ārlietu ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā jaunākās norises attiecībā uz Gazu un Rietumkrastu, Irānu un Sīriju.
Gaza un Rietumkrasts
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem ar Augsto pārstāvi Gazas jautājumos Nikolaju Mladenovu (Nikolai Mladenov) par turpmākajiem pasākumiem Visaptverošā plāna Gazas konflikta izbeigšanai īstenošanā un par nesen izveidotās Miera padomes lomu. Diskusijas palīdzēja precizēt iespējamos veidus ES iesaistei, tostarp attiecībā uz pārvaldības un drošības pasākumiem, neskarot turpmākus lēmumus.
Nākamās diskusijas sākumā ministriem pievienojās arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) administrators Aleksandrs De Kro (Alexander De Croo), kurš ministrus informēja par savu neseno vizīti reģionā un smago humanitāro situāciju Gazā, kā arī par UNDP lomu.
Reāls progress Gazā ir atkarīgs no “Hamās” atbruņošanas un tai sekojošas Izraēlas bruņoto spēku izvešanas. [...] Eiropas Savienība atbalsta Gazas nākotni.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apsprieda ES ieguldījumu Visaptverošā plāna Gazas konflikta izbeigšanai īstenošanā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2803 pēc tam, kad ASV 14. janvārī paziņoja par plāna otrā posma uzsākšanu.
Pēc Miera padomes atklāšanas sanāksmes, kas 19. februārī notika Vašingtonā, ministri apmainījās viedokļiem par iespējamu ES ieguldījumu attiecībā uz plāna humanitāro, pārvaldības, drošības un atjaunošanas daļu, vienlaikus atgādinot savas bažas par padomes hartu.
Viņi arī pauda dziļas bažas par smago humanitāro situāciju Gazā, tostarp par jautājumu saistībā ar NVO reģistrāciju, kā arī pievērsās jautājumam par pastiprinātu KDAP iesaisti, proti, pārvietojot “EUBAM Rafah” un izvēršot “EUPOL COPPS”, lai atbalstītu palestīniešu policijas un krimināltiesību jomas dalībnieku apmācību.
Attiecībā uz Rietumkrastu Padome apsprieda nesenos pasākumus, ko Izraēlas valdība pieņēmusi, lai grozītu zemes reģistrācijas un īpašuma iegūšanas procedūras. Ministri pauda nopietnas bažas par to, ka šie lēmumi ir starptautisko tiesību pārkāpums un vēl vairāk apdraud centienus panākt miermīlīgu un divu valstu risinājumu.
Ministri arī atkārtoti apstiprināja ES atbalstu Palestīniešu pašpārvaldei, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir turpināt reformu centienus.
Ārlietu ministri arī izvērtēja situāciju Irānā, ņemot vērā notiekošās ASV un Irānas sarunas un neseno Eiropas Savienības 2026. gada 19. februāra lēmumu Islāma revolucionāro gvardu korpusu (IRGC) iekļaut teroristu organizāciju sarakstā. Ministri atkārtoti pauda bažas par Irānas kodolprogrammu, vienlaikus atkārtoti apstiprinot nepieciešamību uzturēt dialoga kanālus, lai izvairītos no militāras eskalācijas vai iekšējas destabilizācijas riskiem.
Diplomātijas iespējas ir ļoti ierobežotas. Protams, mums ir daudz bažu saistībā ar Irānu, tās kodolprogrammu, ballistiskajām raķetēm un atbalstu teroristiem, kas ir arī drauds Eiropai. Tomēr jebkāda militāra iejaukšanās var radīt grūti kontrolējamas sekas.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apsprieda situāciju Sīrijā, ņemot vērā notiekošo pārejas procesu, tostarp neseno vienošanos starp pārejas posma iestādēm un Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem, vienlaikus uzsverot drošības situācijas nestabilitāti.
Padome apstiprināja gatavību atbalstīt iekļaujošu politisko pāreju un ilgtspējīgu rekonstrukciju, tostarp, pastiprinot ES iesaisti. Ministri arī apsprieda neseno vardarbības eskalāciju valsts ziemeļaustrumos un uzsvēra pastāvīgos drošības riskus, kas saistīti ar nometnēm un aizturēšanas vietām, kurās atrodas bijušie “Da’esh” kaujinieki un viņu ģimenes. Viņi uzsvēra nepieciešamību radīt apstākļus bēgļu drošai atgriešanai un to, cik svarīgs ir ES ieguldījums rehabilitācijas un reintegrācijas programmās.
Pirms Ārlietu padomes sanāksmes brokastu laikā notika neformāla viedokļu apmaiņa par hibrīddraudiem un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI).
Mūsdienu karos tiek izmantoti ne tikai tanki un droni, bet arī ar meli un algoritmi. FIMI ir ierocis, kas vērsts pret mūsu demokrātijas būtību. [...] Mēs nevaram atļauties zaudēt informācijas cīņu. [...] Šodien ministri atkārtoti apstiprināja, ka ir nepieciešama skaidrāka komunikācija par mūsu vērtībām un to, par ko iestājas Eiropa, pastiprinot sankcijas pret FIMI tīkliem un stiprinot sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome pieņēma lēmumu līdz 2027. gada 28. februārim pagarināt pilnvaru termiņu ES jūras drošības operācijai kuģošanas brīvības aizsardzībai saistībā ar krīzi Sarkanajā jūrā (“EUNAVFOR ASPIDES”).
Komisija informēja ES ministrus par ES komisāres Labibas (Lahbib) neseno vizīti Lielo ezeru reģionā.
Ministri pievērsās arī šādiem jautājumiem:
Grieķijas iniciatīva par Rietumbalkānu partneru integrāciju Eiropā,
nesenās norises un turpmākie pasākumi saistībā ar Venecuēlu,
augsta līmeņa starptautiskā konference “Women as agents for security and peace” (Sievietes kā drošības un miera veicinātājas), kas 2026. gada 9. un 10. februārī notika Vīnē, Austrijā.
