"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Vispirms videokonferences formātā notika neformāla viedokļu apmaiņa ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu (Andrii Sybiha), un pēc tam Padome apsprieda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Pēc tam notikušajā ministru diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā Tuvo Austrumu krīze ietekmē Ukrainu, un Krievijas agresijas karam, jo īpaši tā militārajai un enerģētiskajai ietekmei.
Ministri skaidri norādīja, ka Ukraina joprojām ir Eiropas galvenā drošības prioritāte, un netiks pieļauts, ka Ukrainai veltītā uzmanība apsīktu. Tie paši droni, kas uzbrūk Kijivai, uzbrūk arī Persijas līča valstīm, un tāpēc, tā kā Ukrainai ir vislabākā pretdronu aizsardzība, mēs arī īsi apspriedām, kā mēs varētu šos jautājumus skatīt kopā.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome apsprieda arī atbalstu Ukrainai, tostarp Ukrainas atbalsta aizdevumu 90 miljardu EUR apmērā 2026.–2027. gadam, un veidus, kā vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju.
Eiropa saglabās sankcijas un turpinās atteikties no Krievijas fosilā kurināmā. Ja mēs vēlamies, lai šis karš beigtos, Maskavai kara vajadzībām naudas ir jābūt mazāk, nevis vairāk. Viens no labākajiem mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem ir palielināt spiedienu uz Krievijas ēnu floti.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Padome sarakstā iekļāva deviņas personas, kas ir atbildīgas par 2022. gada februāra un marta Bučas slaktiņu.
Tā arī pieņēma papildu ierobežojošus pasākumus pret četrām personām, kas ir atbildīgas par ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) pret ES un tās dalībvalstīm un partneriem, un apstiprināja secinājumus par to, kā uzlabot ES spēju apkarot hibrīddraudus.
ES ārlietu ministri apsprieda situāciju Tuvajos Austrumos, ņemot vērā jaunākos notikumus, kas saistīti ar karu Irānā, un tās ietekmi uz reģionu.
Irāna
Ministri pauda dziļas bažas par nepārtraukto eskalāciju un plašāka reģionāla konflikta risku. Viņi uzsvēra, ka vienīgais ilgtspējīgais veids, kā izkļūt no krīzes, ir karadarbības pārtraukšana, pamiers un atgriešanās pie diplomātijas.
Ministri apsprieda arī konflikta plašāku ietekmi, tostarp riskus reģionālajai stabilitātei, globālajiem tirdzniecības maršrutiem, finanšu tirgiem un enerģijas cenām. Īpašas bažas tika paustas par jūras maršrutu drošību un nepieciešamību saglabāt kuģošanas brīvību, tostarp Sarkanajā jūrā un Hormuzā.
Steidzama prioritāte ir atsākt mēslošanas līdzekļu, pārtikas un energoresursu pārvadājumus caur Hormuzu. [...] ES jau ir ieviesusi jūras spēku operācijas. Mums ir “ASPIDES”, kam ir būtiska nozīme kuģošanas brīvības aizsardzībā. Mūsu diskusijās tika pausta skaidra vēlme šo operāciju pastiprināt.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Kā viena no galvenajām prioritātēm tika uzsvērta ES iedzīvotāju aizsardzība reģionā. Ministri ņēma vērā notiekošo koordināciju starp dalībvalstīm un ES instrumentu izmantošanu, lai atvieglotu repatriāciju un konsulāro palīdzību.
Tas nav Eiropas karš, bet Eiropas intereses tas skar tieši. Šim karam paplašinoties, ES prioritāte joprojām ir mūsu iedzīvotāju aizsardzība.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir atbalstīt Irānas pilsonisko sabiedrību un turpināt iesaisti ar reģionālajiem partneriem, tostarp ar Persijas līča reģiona valstīm, lai atbalstītu deeskalācijas centienus un reģionālo drošību.
Padome nolēma noteikt ierobežojošus pasākumus vēl 16 personām un trim vienībām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā.
Ministri pievērsās situācijai Libānā, paužot bažas par risku, ka konflikts valstī varētu paplašināties, un par notiekošās karadarbības un plaša mēroga pārvietošanas humanitārajām sekām.
Ministri uzsvēra, ka ir vajadzīga deeskalācija, un aicināja atbruņot “Hezbollah”, vienlaikus mudinot Izraēlu ievērot savaldību un izvairīties no darbībām, kas varētu vēl vairāk destabilizēt valsti. Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir turpināt atbalstīt Libānas stabilitāti un valsts iestādes.
Eiropas Savienība Libānai sniegs humāno palīdzību 100 miljonu EUR apmērā. Mēs arī turpināsim atbalstīt Libānas bruņotos spēkus “Hezbollah” atbruņošanā.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Gaza un Rietumkrasts
Ministri uzsvēra, ka reģionā notiekošajai eskalācijai nevajadzētu novirzīt uzmanību no situācijas Gazā un Rietumkrastā. Viņi pauda nopietnas bažas par humanitāro apstākļu pasliktināšanos Gazā un nepietiekamu humānās palīdzības plūsmu, uzsverot nepieciešamību nodrošināt pilnīgu, drošu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Viņi arī atkārtoti uzsvēra, ka ir jāturpina īstenot Visaptverošo plānu Gazas konflikta izbeigšanai saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2803.
Ministri arī pauda bažas par vardarbības eskalāciju Rietumkrastā, tostarp par vardarbīgu kolonistu uzbrukumiem, un uzsvēra, ka ir jāaizsargā civiliedzīvotāji, jānodrošina saukšana pie atbildības un jānovērš turpmāka eskalācija. Viņi atkārtoti uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt divu valstu risinājuma dzīvotspēju un atbalstīt Palestīniešu pašpārvaldes reformu centienus.
ES turpinās uzstāt uz labāku piekļuvi humānajai palīdzībai, deeskalāciju, kā arī atbalstu palestīniešu iestāžu reformām.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri apmainījās viedokļiem par ES attiecībām ar dienvidu kaimiņreģionu un izvērtēja, kā tiek īstenots Vidusjūras reģiona pakts, par kuru tika paziņots 2025. gada oktobrī.
Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt ES partnerību ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai veicinātu stabilitāti, ekonomikas attīstību un labklājību visā Vidusjūras reģionā. Viņi uzsvēra, ka ir jāvirzās uz priekšu pakta īstenošanā un jāpanāk taustāmi rezultāti, izmantojot konkrētas iniciatīvas un projektus.
Brokastīs, kas notika pirms Ārlietu padomes sanāksmes, notika neformāla viedokļu apmaiņa par Eiropas drošības stratēģiju.
Ir skaidrs, ka drošības vide strauji mainās, un mēs nevaram reaģēt tikai ar ārkārtas samitiem. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa politika.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Pusdienās ministriem pievienosies Indijas ārlietu ministrs Subramanjams Džaišankars (Subrahmanyam Jaishankar), lai neformālā diskusijā pārrunātu divpusējās attiecības un starptautiskās norises.
Citi jautājumi
Sanāksmes laikā Vācija un Francija pievērsās situācijai Gruzijā, ņemot vērā nesen pieņemto tiesību aktu kopumu par ārvalstu finansējumu un politisko darbību.
Igaunija, Latvija un Lietuva informēja ministrus par Krievijas apgalvojumiem, kas vērsti pret Baltijas valstīm, par to, ka tās neievērojot Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (CERD).
Itālija un Malta informēja ministrus par pieaugošo jūras un vides apdraudējumu Vidusjūrā, kurā iesaistīts Krievijas LNG pārvadātājs “Arctic Metagaz”.
Citi lēmumi
Padome pieņēma lēmumu atbalstīt Āfrikas valstis to pretmīnu pasākumu spēju stiprināšanā, veicinot mērķa – no mīnām brīva Āfrika – sasniegšanu.
