"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Par Eiropas lietām atbildīgie ministri sāka gatavošanos 2025. gada oktobra Eiropadomes sanāksmei, apspriežot tās darba kārtības projektu ar norādēm. Komisija iesniedza nodomu vēstuli saistībā ar savas 2026. gada darba programmas sagatavošanu.
Padomes ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros ministri apsprieda vispārējās norises saistībā ar tiesiskuma situāciju ES un apmainījās viedokļiem par tiesiskuma situācijas vispārējām tendencēm vairākās kandidātvalstīs, proti, Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ES paplašināšanās ir viena no galvenajām prioritātēm. Tiesiskums joprojām ir pamatnosacījums dalībai ES, jo tas ir viens no Kopenhāgenas kritērijiem, kuri jāizpilda visām jaunajām dalībvalstīm. Šodien Padomes sanāksmē notika diskusijas ar Albāniju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju, uzsverot, cik būtiski ir iesaistīt kandidātvalstis mūsu dialogā. Tas vēlreiz apliecina, ka Eiropas Savienība tiesiskuma jautājumus uztver ļoti nopietni. Tiesiskums nav tikai pievienošanās procesa sastāvdaļa. Tas ir katras ES dalībvalsts fundamentāla pamatvērtība.
Marī Bjerre, Dānijas Eiropas lietu ministre
Gatavošanās Eiropadomes oktobra sanāksmei
Padome sāka gatavošanos Eiropadomes 2025. gada oktobra sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm, kurā ietverti šādi punkti:
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu;
jaunākās norises Tuvajos Austrumos, īpašu uzmanību pievēršot Gazai;
Eiropas aizsardzība un drošība;
konkurētspēja un divējādā pārkārtošanās;
mājokļi;
migrācija.
Sagatavošanas darbs turpināsies nākamajā Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas notiks 2025. gada 21. oktobrī.
Likumdošanas plānošana
Komisija iesniedza savu 2025. gada 10. septembra nodomu vēstuli, kas publicēta pēc runas par stāvokli Savienībā. Vēstulē Komisija pirms savas 2026. gada darba programmas pieņemšanas izklāsta iniciatīvas, kurām ir būtiska politiska nozīme nākamajam gadam. Komisija iepazīstināja ar šādām galvenajām nākamā gada prioritātēm:
jauns plāns Eiropas ilgtspējīgai labklājībai un konkurētspējai;
jauns laikmets Eiropas aizsardzībā un drošībā;
atbalsts cilvēkiem, mūsu sabiedrības un sociālā modeļa stiprināšana;
mūsu dzīves kvalitātes saglabāšana – pārtikas nodrošinājums, ūdens un daba;
mūsu demokrātijas aizsardzība, mūsu vērtību aizstāvēšana;
“Eiropa pasaulē” – mūsu ietekmes un partnerību izmantošana.
Pēc šīs informācijas saņemšanas ministri apmainījās viedokļiem. Prezidentvalsts šo viedokļu apmaiņu apkopos vēstulē Komisijas priekšsēdētājai, lai informētu Komisiju par to, kādi ir ministru viedokļi par paredzētajām prioritātēm un iniciatīvām. 2026. gada darba programma tiks iesniegta Vispārējo lietu padomei 2025. gada 17. novembrī.
Pēc tam visas trīs iestādes strādās, lai sagatavotu kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2026. gadam, ko paredzēts apstiprināt Vispārējo lietu padomē 2025. gada 16. decembrī un parakstīt līdztekus Eiropadomes decembra sanāksmei.
Padomes ikgadējā dialogā par tiesiskumu ministriem bija horizontāla diskusija par vispārējām norisēm, kas saistītas ar tiesiskuma situāciju ES. Diskusijas pamatā bija Komisijas 2025. gada ziņojums par tiesiskumu, kas publicēts 2025. gada 8. jūlijā.
Debatēs apsprieda četras ar tiesiskumu saistītas jomas: justīcijas sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju plurālismu un brīvību un citus institucionālus jautājumus, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu.
Diskusijas laikā ministri atzinīgi novērtēja vispārējo progresu, kas panākts Komisijas ieteikumu izpildē, kā arī to, ka šā gada ziņojumā ir iekļauts strukturēts novērtējums par tiesiskuma ietekmi uz vienoto tirgu.
Tāpat viņi otro gadu pēc kārtas pauda gandarījumu par visu četru kandidātvalstu iekļaušanu 2025. gada ziņojumā. Ministri atkārtoti pauda atbalstu šādam pasākumam kā noderīgam instrumentam valstu reformu virzīšanai un atzīmēja, ka ir svarīgi turpināt dialogu, pilnībā ievērojot objektivitātes, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes pret visām dalībvalstīm principus.
Gaidāms, ka Vispārējo lietu padomes novembra sanāksmē Padomē notiks diskusijas par konkrētām valstīm, galveno uzmanību pievēršot Bulgārijai, Čehijai, Vācijai un Īrijai.
Ministri otro gadu pēc kārtas apmainījās viedokļiem par tiesiskuma situācijas vispārējām tendencēm četrās kandidātvalstīs, proti, Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Diskusijās piedalījās arī attiecīgo valstu ministri.
Tiesiskumam ir centrāla nozīme paplašināšanās procesā, jo tas ir viens no pamatnosacījumiem dalībai ES. Kandidātvalstis ir iekļautas ziņojumā par tiesiskumu, lai tām tiktu nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi ar dalībvalstīm, kā arī papildu platforma, lai atbalstītu to reformu centienus un pievienošanās procesu.
Ņemot vērā minēto, ministriem ar šīm kandidātvalstīm bija plaša viedokļu apmaiņa par tiesiskuma jautājumiem. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta vispārējām tendencēm četrās ar tiesiskumu saistītās jomās, un pēc debatēm netika sniegti nekādi oficiāli secinājumi. Diskusijas par tiesiskumu atsevišķās kandidātvalstīs turpināsies paplašināšanās procesa ietvaros.
Padome pieņēma zināšanai Francijas delegācijas sniegto informāciju par gaidāmo Komisijas priekšlikumu, kas attiecas uz ES demokrātijas vairogu. Francijas delegācija uzsvēra, ka šai iniciatīvai vajadzētu:
ievērojami uzlabot pilsoniskās sabiedrības noturību pret manipulāciju ar informāciju, veicinot uzticamas, plurālistiskas un kvalitatīvas informācijas izplatīšanu, un
garantēt ES demokrātisko procesu integritāti, jo īpaši nodrošinot Eiropas tiesību aktu par digitālajiem pakalpojumiem pilnīgu īstenošanu.
Polijas delegācija arī informēja Padomi par Polijas gaisa telpas pārkāpšanu ar Krievijas droniem, kas notika naktī no 9. uz 10. septembri, kā arī par Polijas un sabiedroto bruņoto spēku reakciju.
Citi jautājumi
Padome pieņēma ieteikumu par Ukrainas pārvietoto personu pakāpenisku pāreju no pagaidu aizsardzības statusa uz citiem uzturēšanās statusiem, kad apstākļi to ļaus. Tajā arī ierosināts rīkoties, lai veicinātu Ukrainas bēgļu reintegrāciju Ukrainas sabiedrībā.
Ar šo ieteikumu ES gatavojas koordinētai pieejai laikam, kad apstākļi Ukrainā būs labvēlīgi pagaidu aizsardzības statusa pakāpeniskai atcelšanai.
