Skip to content

Digitāla nākotne Eiropai

Digitālā pārkārtošanās ir būtisks ES ekonomiskās attīstības un stratēģiskās autonomijas elements. ES strādā vairākās politikas jomās, lai sekmētu digitālo nākotni Eiropai.

Jūsu dzīve tiešsaistē: kā ES jums to padara vienkāršāku un drošāku?

Eiropas Savienība aktīvi strādā pie digitālās vides uzlabošanas visu eiropiešu labā. Mūsu digitālajai dzīvei jābūt drošai, vienkāršai un tādai, kurā tiek ievērotas pamatbrīvības.

Lasiet mūsu informatīvo stāstu, lai uzzinātu, kā ES veido kopīgu elektronisko identifikāciju (eID), grib noteikumus drošam un uzticamam mākslīgajam intelektam un atvieglo datu apmaiņu medicīniskajā pētniecībā.

Vizuālajā stāstā ir iekļauti dažādi elementi, kas ataino digitālo pasauli. Piemēram, attēls, kurā redzama sieviete, kas raksta datorā, un roka, kas klikšķina ekrānā. Attēla fons ir zilā un zaļā krāsā.

Digitālā pārkārtošanās Eiropas Savienībā

Digitālās tehnoloģijas maina cilvēku dzīvi – sākot no tā, kā mēs sazināmies, līdz tam, kā dzīvojam un strādājam. Digitalizācijai piemīt potenciāls rast risinājumus daudzām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa un eiropieši, un tā nodrošina tādas iespējas kā

  • darbvietu radīšana,
  • izglītības veicināšana,
  • atbalsts konkurētspējai un inovācijai,
  • cīņa pret klimata pārmaiņām un zaļās pārkārtošanās veicināšana.

Pēc Covid-19 pandēmijas digitalizācija ir svarīgs elements gan ekonomikas atveseļošanai, gan Eiropas veselības un aprūpes nozaru noturībai. Digitalizācija ir devusi ES papildu stimulu paātrināt tehnoloģisko pāreju, veicinot e-veselību un tādas pamattehnoloģijas kā mākoņdatošana, kvantu tehnoloģijas un augstas veiktspējas datošana.

Lai padarītu mūsu sabiedrību un ekonomiku piemērotu digitālajam laikmetam, ES ir apņēmusies radīt drošu digitālo telpu iedzīvotājiem un uzņēmumiem iekļaujošā un visiem pieejamā veidā. Tas nozīmē nodrošināt digitālo pārveidi, kas aizsargā ES vērtības un aizsargā iedzīvotāju pamattiesības un drošību, vienlaikus arī stiprinot Eiropas digitālo suverenitāti.

“Digitālās desmitgades ceļš” ir ES politikas programma digitālās pārveides jomā. Tajā ir noteikti konkrēti digitālie mērķrādītāji un starpposma mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Priekšlikumā digitālās prasmes un izglītība ir izvirzītas priekšplānā un strukturētas ap četrām jomām: prasmes, uzņēmējdarbība, pārvalde un infrastruktūra.

ES digitālās stratēģijas galvenās politikas jomas

ES strādā pie vairākiem politikas pasākumiem, kuru mērķis ir panākt digitālo pārveidi.

Digitālā desmitgade

2021. gada martā Komisija nāca klajā ar “Digitālo kompasu”, kurā izklāstīts redzējums un mērķi digitalizācijas veicināšanai ES līdz 2030. gadam. Stratēģija ietver ierosināto lēmumu par politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” izveidi, ar kuru rada pārvaldības satvaru 2030. gadam noteikto digitālo mērķu sasniegšanai.

Padome programmu pieņēma 2022. gada 8. decembrī.

Vecāka gadugājuma sieviete smaida, izmantojot planšetdatoru, ko ieskauj abstraktas datu un tīkla kabeļu līnijas, kas ilustrē digitālo savienotību un pielāgošanos.
"Digitālās desmitgades ceļš": ES plāns līdz 2030. gadam izveidot digitālu Eiropu

"Digitālās desmitgades ceļš": ES plāns līdz 2030. gadam izveidot digitālu Eiropu

ES “Digitālā kompasa” darbības jomā grib pieņemt Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem. Deklarācijas mērķis ir noteikt iedzīvotāju tiesības digitālajā telpā un izstrādāt principu sistēmu, ko ES un dalībvalstis vienojas ievērot digitālās pārveides procesā.

2021. gada decembrī ES telekomunikāciju ministri apsprieda Komisijas priekšlikumu. Viņi pauda stingru atbalstu deklarācijai, kura liktu skaidri saprast, ka vienas un tās pašas pamattiesības ir vienlīdz spēkā gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Trīs ES iestāžu sarunas par deklarāciju tika pabeigtas 2022. gada 14. novembrī. Padome deklarāciju pieņēma 2022. gada 5. decembrī.

Padome 2023. gada 20. oktobrī apstiprināja secinājumus par digitālo spēcināšanu nolūkā aizsargāt un īstenot pamattiesības digitālajā laikmetā.

Ilustrācija: Virzība uz digitālu Eiropu.
Virzība uz digitālu Eiropu (Infografika)

Virzība uz digitālu Eiropu (Infografika)

Digitālie pakalpojumi

Tiešsaistes platformas ir svarīga ES digitālā tirgus un ekonomikas daļa. ES dalībvalstis atzīst, ka ir jāstiprina, jāmodernizē un jāprecizē noteikumi par digitālajiem pakalpojumiem šādos nolūkos:

  • nodrošināt lietotāju drošību tiešsaistē,
  • dot iespēju inovatīvu digitālo uzņēmumu izaugsmei.

ES tiesiskais regulējums attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem ir palicis nemainīgs, kopš 2000. gadā tika pieņemta direktīva par e-komerciju. Tikmēr digitālās tehnoloģijas, uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi ir mainījušies nepieredzēti ātri.

Digitālo pakalpojumu pakete ir ES atbilde uz nepieciešamību regulēt digitālo telpu. Abu tajā ietverto tiesību aktu mērķis ir noteikt pasākumus lietotāju aizsardzībai, vienlaikus atbalstot inovāciju digitālajā ekonomikā.

Digitālo pakalpojumu aktā (DPA) ir paredzēti jauni noteikumi attiecībā uz ES iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību tiešsaistē. Tas stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī.

Digitālo tirgu akts (DTA) rada ES uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, regulējot lielos tehnoloģiju uzņēmumus. Tas stājās spēkā 2022. gada 1. novembrī.

Datu ekonomika

Tehnoloģijai attīstoties, kļūst pieejams arvien vairāk datu. Padomes mērķis ir izveidot vienotu datu tirgu, kas atbilstu kopējām ES vērtībām, ļaujot vairāk apmainīties ar datiem un plašāku datu atkalizmantošanu starp nozarēm un pāri robežām.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi stratēģiju attiecībā uz Eiropas datiem, kas atvieglos digitālo pārveidi nākamajos piecos gados. Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2020. gada oktobrī Eiropadome atzinīgi vērtēja stratēģiju, ar kuru atbalsta ES globālos digitālos mērķus veidot patiesi konkurētspējīgu Eiropas datu ekonomiku un vienlaikus nodrošināt Eiropas vērtību ievērošanu un augstā līmenī garantētu datu drošību, datu aizsardzību un privātumu.

Svarīgs Eiropas Datu stratēģijas elements ir Datu pārvaldības akts, kura mērķis ir veicināt datu pieejamību atkalizmantošanai starp nozarēm un pāri robežām.

Ar Datu pārvaldības aktu tiks izveidoti stabili mehānismi, ar ko palielināt uzticēšanos datu starpniecības pakalpojumiem un veicināt datu altruismu visā ES, un vienlaikus tam būs centrāla nozīme, nodrošinot un virzot ES mēroga kopīgu sadarbspējīgu datu telpu izveidi tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētika, mobilitāte un veselība.

Padome Datu pārvaldības aktu apstiprināja 2022. gada 16. maijā.

Padome arī strādā pie regulas par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (datu akts).

Minētā Komisijas priekšlikuma par datu aktu galvenie mērķi ir nodrošināt taisnīgumu datu vērtības sadalē starp datu ekonomikas dalībniekiem un veicināt piekļuvi datiem un to lietošanu.

Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada 27. jūnijā panāca provizorisku vienošanos par datu aktu.

Lai paātrinātu digitālo pārkārtošanos un viedo mobilitāti Eiropas Savienībā, Padome, pārskatot 2010. gada direktīvu, pieņēma jaunu satvaru intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanai.

Pārskatītās ITS direktīvas mērķis ir paātrināt to digitālo datu pieejamību, kuri ir pamatā tādiem pakalpojumiem, kā multimodāli braucienu plānotāji un navigācijas pakalpojumi, un uzlabot minēto datu sadarbspēju. Tas nodrošinās transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras savstarpējo saziņu, piemēram, lai brīdinātu par neparedzētiem notikumiem, tādiem kā satiksmes sastrēgumiem. Jauno direktīvu Padome pieņēma 2023. gada 23. oktobrī.

Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā

Digitālie pakalpojumi kļūst par arvien lielāku pārbaudījumu pašreizējām nodokļu sistēmām. Pašreizējie noteikumi starptautiskos nodokļu jautājumos tika izstrādāti, paredzot tos piemērot uzņēmumiem ar fizisku klātbūtni valstī. Tā rezultātā peļņai no digitālajām darbībām bieži netiek uzlikts nodoklis valstī, kurā tā tiek gūta.

Notiek darbs piet tā, lai pielāgotu ES valstu nodokļu sistēmas, padarot tās piemērotas digitālajam laikmetam. ES šajā procesā ir svarīga loma, jo īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO), cenšoties rast ilgtermiņa risinājumu, kura pamatā ir pasaules mēroga konsenss. Tomēr Padome ir gatava izskatīt iespējamos risinājumus ES līmenī, ja neizdosies rast globālu risinājumu.

Mākslīgais intelekts

Mākslīgais intelekts (MI) var palīdzēt veidot inovatīvāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku, vienlaikus uzlabojot iedzīvotāju drošību, izglītību un veselības aprūpi. Tas arī sniedz atbalstu cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai gan Padome atbalsta MI tehnoloģiju izstrādi, tomēr tā arī apzinās potenciālos riskus un mudina uz ētisku un uz cilvēku vērstu pieeju šai tehnoloģijai.

2020. gada oktobrī Eiropadome aicināja Komisiju:

  • sniegt ierosinājumus paņēmieniem, ar kuriem palielināt Eiropas un valstu publiskos un privātos ieguldījumus mākslīgā intelekta pētniecībā, inovācijā un izvēršanā,
  • nodrošināt, lai uzlabotos Eiropas pētniecības centru savstarpējā koordinācija un palielinātos tīkli un sinerģijas to starpā, balstoties uz izcilību,
  • skaidri un objektīvi definēt augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas.

Komisija 2021. gada aprīlī nāca klajā ar priekšlikumu regulai, kuras mērķis ir saskaņot noteikumus par mākslīgo intelektu (MI akts), un koordinētu plānu, kurā ietverts Komisijai un dalībvalstīm paredzētu kopīgu darbību kopums. Šā noteikumu kopuma mērķis ir vairot uzticēšanos mākslīgajam intelektam un veicināt MI tehnoloģiju izstrādi un atjaunināšanu.

Padome ierosināto tiesību aktu apsprieda 2021. gada oktobrī, uzsverot, no vienas puses, ievērojamos sociālos un ekonomiskos ieguvumus, ko MI var sniegt dažādās nozarēs, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt privātumu un nodrošināt drošumu un drošību.

Padome 2022. gada 6. decembrī pieņēma nostāju par jauniem MI noteikumiem.

Pēc mēnešiem ilgām sarunām un trīs dienu “maratona sarunām” Padome un Eiropas Parlaments 2023. gada 9. decembrī panāca provizorisku vienošanos par šo likumu.

ES likumdevējiestādes Parlaments un Padome galīgo tekstu oficiāli apstiprināja attiecīgi 2024. gada 23. aprīlī un 21. maijā. MI akts būtu jāpiemēro no 2026. gada.

Vairāk darbvietu mākslīgā intelekta jomā

MI un robotika visā pasaulē līdz 2025. gadam varētu radīt 60 miljonus jaunu darbvietu.

Savienojamība

Covid-19 pandēmija ir apliecinājusi, ka ir vajadzīga ātra un visaptveroša savienojamība visā ES, lai visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu piekļuve digitālajai tehnoloģijai. ES ir noteikusi savienojamības mērķus 2025. gadam, tostarp:

  • gigabitu savienojamība visiem svarīgākajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem,
  • nepārtraukts 5G pārklājums visām pilsētu teritorijām un visām galvenajām sauszemes transporta maģistrālēm,
  • piekļuve pieslēgumiem, kas visām Eiropas mājsaimniecībām nodrošina vismaz 100 Mbps.

ES vispārējais mērķis ir izstrādāt saskaņotus noteikumus savienojamības pakalpojumiem ES. Dažas jau paveiktās darbības ir šādas:

  • bezvadu tīklu, piemēram, 5G, atbalstīšana,
  • viesabonēšanas maksu izbeigšana ES.

2022. gada aprīlī ES pieņēma pārskatītus noteikumus par viesabonēšanu ES. Tie nodrošina, ka cilvēki, ceļojot citās ES valstīs, var turpināt veikt zvanus, sūtīt īsziņas un pārlūkot tīmekli bez papildu maksas. Jaunos noteikumus piemēros līdz 2032. gadam.

Kiberdrošība

Tā kā palielinās kiberdraudu un noziegumu skaits un sarežģītības pakāpe, ES mērķis ir uzlabot savas reaģēšanas spējas un aizsargāt digitālās infrastruktūras, sakaru tīklu un pakalpojumu integritāti, drošību un noturību. Spēcīgāka reaģēšana kiberdrošības jomā var nodrošināt lielāku uzticēšanos digitālajām tehnoloģijām un aizsargāt drošu un atvērtu kibertelpu. Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 2020. gada oktobrī ES līderi aicināja palielināt ES spēju aizsargāt sevi pret kiberdraudiem, nodrošināt drošu vidi saziņai, īpaši ar kvantu šifrēšanas palīdzību, un garantēt piekļuvi datiem tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības nolūkos.

Ņemot vērā, ka arvien vairāk noziedznieku izmanto tehnoloģijas, lai plānotu un izdarītu noziedzīgus nodarījumus, iestādes kļūst aizvien vairāk atkarīgas no e-pierādījumiem noziedzības apkarošanai. ES patlaban apspriež jaunus noteikumus, kas piekļuvi e-pierādījumiem padarītu vienkāršāku un ātrāku.

Eiropas digitālā identifikācija (eID)

2020. gada oktobrī Eiropadome aicināja izstrādāt ES mēroga regulējumu attiecībā uz drošu publisku elektronisko identifikāciju (eID), tostarp sadarbspējīgiem digitālajiem parakstiem, lai iedzīvotāji varētu kontrolēt savu tiešsaistes identitāti un datus, kā arī piekļūt publiskiem, privātiem un pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem.

Komisija 2021. gada jūnijā iesniedza priekšlikumu regulai par Eiropas eID. Priekšlikumā ir paredzēts izveidot Eiropas lietotni digitālam makam, kas ļauj droši uzglabāt, pārvaldīt un kopīgot dokumentus.

Padome 2022. gada 6. decembrī pieņēma nostāju sarunām par eID. Padome vēlas nodrošināt, lai Eiropas digitālais maks būtu ļoti drošs, ievērotu datu privātumu un būtu par brīvu pieejams ikvienam.

2023. gada 29. jūnijā Padome un Parlaments vienojās par eID regulu.

Tiesu sistēmas digitalizācija

Turpmāka dalībvalstu tiesu sistēmu digitalizācija var uzlabot tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem un var palielināt tiesvedības efektivitāti un lietderību.

Dažas ES valstis jau ir sākušas izmantot digitālos rīkus tieslietu jomā, piemēram:

  • digitāla tiesvedības norise,
  • elektroniska saziņa starp pusēm,
  • elektroniska dokumentu sūtīšana,
  • uzklausīšana videoformātā un konferences izmantošana.

Dalībvalstīm tiesvedībā būtu plašāk jāizmanto digitālie rīki, neapdraudot tādus pamatprincipus kā tiesu neatkarība un objektivitāte.

Padome 2023. gada 8. decembrī pieņēma Regulu par tiesu iestāžu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības digitalizāciju pārrobežu lietās un ar to saistītu direktīvu, un tas atvieglos elektronisko saziņu saistībā ar tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību civillietās, komerclietās un krimināllietās.

ES tieslietu ministri nesen arī apstiprināja e-tiesiskuma stratēģiju 2024.–2028. gadam. Stratēģija dalībvalstīm sniegs norādes par to, kā īstenot plašu leģislatīvu un neleģislatīvu iniciatīvu klāstu, kas kopā vērstas uz to, lai paātrinātu digitalizācijas procesu un digitālo pakalpojumu lietošanu tieslietu jomā.

Digitāla informācijas apmaiņa

Lai veicinātu digitālo informācijas apmaiņu terorisma lietās starp valstu iestādēm un “Eurojust”, ES 2021. gada decembrī nāca klajā ar priekšlikumu jaunam tiesību aktam.

Jaunie noteikumi paredz, ka dalībvalstīm būs “Eurojust” jāsniedz informācija par visām kriminālizmeklēšanām, kas saistītas ar teroristu nodarījumiem, tiklīdz šādas lietas tiek nodotas tiesu iestādēm. Priekšlikums:

  • izveido modernu digitālu lietu pārvaldības sistēmu, kurā tiek glabāta šāda informācija un kurā var veikt tās šķērspārbaudi,
  • dod iespēju “Eurojust” labāk konstatēt saiknes starp starptautisku izmeklēšanu un kriminālvajāšanu terorisma jomā un proaktīvi informēt dalībvalstis par konstatētajām saiknēm,
  • izveido drošu digitālu sakaru kanālu starp dalībvalstīm un “Eurojust”,
  • vienkāršo sadarbību ar trešām valstīm, nodrošinot sadarbības prokuroriem, kas norīkoti darbam “Eurojust”, piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai.

Padome 2023. gada 18. septembrī pieņēma jauno likumu.

Skatīt arī

Temati