Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2022. gada 3. jūnijs

Galvenie rezultāti

Mākslīgais intelekts

Attiecībā uz priekšlikumu Mākslīgā intelekta aktam Padome izvērtēja gūtos panākumus un apstiprināja prezidentvalsts iesniegto progresa ziņojumu.

Regulas projekts, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2021. gada aprīlī, ir būtisks elements ES politikā, kuras mērķis ir veicināt tāda uzticama mākslīgā intelekta (MI) izstrādi un ieviešanu Eiropas līmenī, ar kuru tiek ievērotas pamattiesības.

Priekšlikumā ir noteikts vienots, horizontāls MI tiesiskais regulējums, kura mērķis ir:

• nodrošināt, ka MI sistēmas, kas laistas ES tirgū un kuras izmanto Eiropas Savienībā, tostarp trešo valstu pakalpojumu sniedzēji, ievēro Eiropas Savienības vērtības un spēkā esošos tiesību aktus par pamattiesībām,
• nodrošināt juridisko noteiktību, lai veicinātu ieguldījumus MI un ar to saistītu inovāciju,
• uzlabot pārvaldi un to spēkā esošo tiesību aktu efektīvu izpildi, kuros noteiktas pamattiesības un MI piemērojamās drošuma prasības.

Ministri atbalstīja priekšlikuma galvenos mērķus un pieņēma zināšanai progresa ziņojumu. Darbs Padomē turpināsies Čehijas prezidentūras laikā.

• Projekts regulai, ar ko izveido saskaņotus noteikumus par mākslīgo intelektu (Mākslīgā intelekta akts)
• Eiropas pieeja mākslīgajam intelektam (Komisijas informācija)
• Digitāla nākotne Eiropai (vispārīga informācija)

Eiropas digitālās identitātes satvars

Padome izvērtēja gūtos panākumus un apstiprināja prezidentvalsts iesniegto progresa ziņojumu par priekšlikumu Regulai par Eiropas digitālās identitātes satvaru. Ar ierosināto jauno satvaru tiks grozīta 2014. gada regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula), ar kuru tika likti pamati drošai piekļuvei pakalpojumiem un darījumu veikšanai tiešsaistē un pāri robežām ES.

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt cilvēkiem un uzņēmumiem vispārēju piekļuvi drošai un uzticamai elektroniskai identifikācijai un autentifikācijai, izmantojot Eiropas digitālās identitātes maku. Šis maks būtu jāatzīst ES publiskajā sektorā, kā arī privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieprasa drošu lietotāju autentifikāciju, un ļoti lielām tiešsaistes platformām. Ar priekšlikumu tiek izveidots arī tiesiskais regulējums ar identitāti saistīto identifikācijas atribūtu un informācijas apmaiņai. Tajā paredzēta lietotāju kontrole un datu aizsardzība, kā arī identitātes datu mērķtiecīga koplietošana vienīgi konkrētā pieprasītā pakalpojuma vajadzībām.

Ministri atbalstīja priekšlikuma galvenos mērķus un pieņēma zināšanai progresa ziņojumu. Darbs Padomē turpināsies Čehijas prezidentūras laikā.

• Regula par Eiropas digitālās identitātes satvaru
• Eiropas digitālā identitāte (Komisijas informācija)
• Digitāla nākotne Eiropai (vispārīga informācija)

Datu akts

Padome izvērtēja panākumus, kas gūti saistībā ar priekšlikumu Regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu.

Minētā priekšlikuma galvenie mērķi ir nodrošināt taisnīgumu datu vērtības sadalē starp datu ekonomikas dalībniekiem un veicināt piekļuvi datiem un to izmantošanu. Tas ir horizontāls tiesību akts, kas drīzumā būtu jāpapildina ar papildinošiem tiesību aktiem konkrētās nozarēs. Tāpēc šis tiesību akta priekšlikums ir svarīgs solis Eiropas datu ekonomikas attīstībā.

Ministri atbalstīja priekšlikuma galvenos mērķus un pieņēma zināšanai progresa ziņojumu. Darbs Padomē turpināsies Čehijas prezidentūras laikā.

• Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts)
• Jūsu dzīve tiešsaistē: kā ES jums to padara vienkāršāku un drošāku? (informatīvs stāsts)
• Digitāla nākotne Eiropai (vispārīga informācija)

Digitālā un zaļā pārkārtošanās

Pamatojoties uz prezidentvalsts iesniegto piezīmi, Padomē notika arī politikas debates par digitālo un zaļo pārkārtošanos. Ministri apsprieda, kā izmērīt un novērtēt digitālo tehnoloģiju ietekmi uz vidi, un pasākumus tādu ilgtspējīgu digitālo tehnoloģiju izstrādei, kuras veicina ekonomikas zaļo pārkārtošanos.

Konkrētāk, ministri apmainījās viedokļiem par iespēju Eiropas līmenī ieviest metodiku digitālās vides pēdas mērīšanai, paturot prātā tās potenciālu samazināt citu nozaru ietekmi uz vidi. Ministri arī apsprieda to, kādi konkrēti mērķi Eiropai būtu jānosaka līdz 2030. gadam un kādas sviras Eiropas līmenī būtu jānosaka par prioritārām, lai varētu atrisināt svarīgākos digitālās jomas vidisko izmaksu faktorus, jo īpaši attiecībā uz digitālajām iekārtām, un sekmētu tādu izmantojumu un pakalpojumus, kas veicina šo pārkārtošanos?

Ministri uzsvēra, ka tīru digitālo tehnoloģiju vieda izmantošana var būt svarīgs faktors klimatrīcībai, vidiskajai ilgtspējai un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tomēr arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei ir jānodrošina videi nekaitīga digitālo tehnoloģiju un produktu izstrāde un ieviešana.

Viņi arī norādīja, ka Eiropa var konkurēt pasaules mērogā zaļo tehnoloģiju tirgū, konkrēti, veicinot inovatīvas tehnoloģijas, energoefektīvu elektroniku un IKT risinājumu vidisko ilgtspēju. Ministri uzsvēra, ka ir jāizstrādā metodika digitālās vides pēdas mērīšanai, jānosaka mērķrādītāji 2030. gadam un vērienīga digitālās un zaļās pārkārtošanās stratēģija Eiropas līmenī.

• Digitāla nākotne Eiropai (vispārīga informācija)

Citi jautājumi

Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar aktuālajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Attiecībā uz Regulu par privātumu un elektronisko komunikāciju (e-privātums) prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli Padomē un notiekošajām sarunām ar Eiropas Parlamentu par šo dosjē, tostarp par 2022. gada 31. marta trialoga iznākumu.

Attiecībā uz projektu Lēmumam par digitālās desmitgades ceļu prezidentvalsts informēja ministrus par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu, ko Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja 2022. gada 11. maijā.

Attiecībā uz Direktīvu par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES (pārskatītā TID direktīva jeb "TID 2") prezidentvalsts informēja ministrus par provizorisko vienošanos, kas 2022. gada 12. maijā panākta ar Eiropas Parlamentu.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei.

Turklāt prezidentvalsts un citas delegācijas informēja ministrus par Starptautiskās Telesakaru savienības Pilnvaroto konferenci, kas notiks Bukarestē no 2022. gada 26. septembra līdz 14. oktobrim.

Austrijas, Čehijas un Slovākijas delegācijas arī informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti augsta līmeņa darbseminārā "Digitālais humānisms un mākslīgais intelekts", kurš notika Briselē 2022. gada 3. martā.

Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Čehija iepazīstināja ar savu darba programmu 2022. gada pirmajam pusgadam.