Azerbaidžāna
ES un Azerbaidžānas attiecību pamatā ir ES un Azerbaidžānas partnerības un sadarbības nolīgums, kas ir spēkā kopš 1999. gada. ES ir galvenā ieguldītāja Azerbaidžānā un tās lielākā tirdzniecības partnere.
Austrumu partnerība
ES sadarbojas ar Azerbaidžānu Eiropas kaimiņattiecību politikas un tās austrumu reģionālās dimensijas – Austrumu partnerības – ietvaros.
Partnerības un sadarbības nolīgums
ES un Azerbaidžānas attiecību pamatā ir ES un Azerbaidžānas partnerības un sadarbības nolīgums, kas ir spēkā kopš 1999. gada.
Padome 2016. gada 14. novembrī pieņēma pilnvarojumu sarunām par atjauninātu pamatnolīgumu ar Azerbaidžānu. Sarunas tika sāktas 2017. gada 7. februārī.
ES un Azerbaidžānas sadarbība balstās arī uz kopīgām partnerības prioritātēm, kuras ir spēkā kopš 2018. gada. Šīs prioritātes atspoguļo Eiropas kaimiņattiecību politikas vērtības un principus un ietver:
- iestāžu un labas pārvaldības stiprināšanu,
- ekonomikas attīstību un tirgus iespējas,
- savienojamību, energoefektivitāti, rīcību vides un klimata politikas jomā,
- mobilitāti un tiešus personiskos kontaktus.
- ES un Azerbaidžānas partnerības un sadarbības nolīgums (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Austrumu partnerība
- ES sāks sarunas par jaunu nolīgumu ar Azerbaidžānu (paziņojums presei, 2016. gada 14. novembris)
Sadarbības padome
Sadarbības padome ir augstākā oficiālā institūcija, kas izveidota saskaņā ar ES un Azerbaidžānas partnerības un sadarbības nolīgumu, un tā uzrauga nolīguma īstenošanu.
ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes 18. sanāksme notika Briselē 2022. gada 19. jūlijā. Sanāksmes mērķis bija pārskatīt vispārējo stāvokli ES un Azerbaidžānas attiecībās un apspriest savstarpēju interešu jautājumus turpmākas sadarbības nolūkā.
Vīzu atvieglota izsniegšana
ES un Azerbaidžānas nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu stājās spēkā 2014. gadā, nodrošinot, ka Azerbaidžānas pilsoņiem un jo īpaši biežiem ceļotājiem ir vieglāk un lētāk iegūt īstermiņa vīzas, kas ļauj tiem ceļot pa lielāko daļu ES valstu.
Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizācijas process
Atbalsts mieram
ES pilnībā atbalsta Armēnijas un Azerbaidžānas attiecību normalizēšanu, pamatojoties uz abu pušu suverenitātes, teritoriālās integritātes un robežu neaizskaramības savstarpēju atzīšanu saskaņā ar 1991. gada Almati deklarāciju.
ES jau gadiem ilgi strādā kopā ar abām pusēm un starptautiskajiem partneriem, lai radītu apstākļus ilgstošam mieram, pateicoties visu iepriekšējo Eiropadomes priekšsēdētāju personīgai iesaistei un nepārtrauktajiem centieniem, ko iegulda Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā.
ES 2025. gada augustā pauda gandarījumu par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu un politiskās deklarācijas parakstīšanu. Šis nolīgums starp Armēniju un Azerbaidžānu ir nozīmīgs sasniegums, lai izbeigtu gadu desmitiem ilgušo konfliktu.
ES ir gatava ieguldīt reģionālajā savienotībā un pilnīgā atvērtībā, kas pirmkārt un galvenokārt sniegtu labumu iedzīvotājiem, kurus šķeļ konflikta sekas, un tuvināt reģionu ilgtspējīgam mieram, stabilitātei un labklājībai.
- Eiropadomes priekšsēdētāja Koštas un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas kopīgs paziņojums par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu un par prezidenta Alijeva un premjerministra Pašinjana deklarāciju Vašingtonā (paziņojums presei, 2025. gada 8. augusts)
- Armēnija un Azerbaidžāna: Eiropas Savienības vārdā sniegts Augstās pārstāves paziņojums par Armēnijas un Azerbaidžānas Miera līguma parafēšanu (paziņojums presei, 2025. gada 8. augusts)
- ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā (Eiropas Ārējās darbības dienests)
Civilā misija
Padome 2023. gada 23. janvārī vienojās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) izveidot civilo misiju Armēnijā (EUMA).
Misijas mērķis ir palīdzēt:
- nodrošināt stabilitāti Armēnijas un Azerbaidžānas pierobežas apgabalos,
- vairot uzticēšanos uz vietas.
EUMA izvietošana notiek, pamatojoties uz Padomes 2022. gada 17. oktobra lēmumu izvietot pārraudzības ekspertu grupu Armēnijas pusē pie starptautiskās robežas ar Azerbaidžānu, lai pārraudzītu un analizētu situāciju reģionā un ziņotu par to.
Misijas pilnvaras ir spēkā līdz 2027. gada februārim.
ES atbalsts Azerbaidžānai
Investīcijas
ES ir Azerbaidžānas lielākais ārvalstu ieguldītājs gan naftas nozarē, gan ar naftu nesaistītās nozarēs.
ES palīdz Azerbaidžānai ar investīcijām, lai atbalstītu valsts ekonomikas diversifikāciju un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ar ES investīcijām finansē, piemēram:
- Baku ostu kā preču un pakalpojumu ilgtspējīgu aprites centru,
- transporta koridoru digitalizāciju Azerbaidžānā,
- 25 000 jaunuzņēmumu un MVU konkurētspēju,
- lauku attīstību un ekonomikas izaugsmi,
- ilgtspējīgu infrastruktūru un risinājumus viedākām un zaļākām pilsētām.
ES ir arī Azerbaidžānas lielākā līdzekļu devēja attiecībā uz atmīnēšanas operācijām Azerbaidžānā un sniedz būtisku atbalstu risku mazināšanai un dzīvību glābšanai.
Reformas un sabiedrība
ES atbalsta sociālekonomisko attīstību un reformas Azerbaidžānā, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI).
Tieslietu nozares reforma ir viena no ES palīdzības Azerbaidžānai prioritātēm. ES jo īpaši atbalsta strīdu alternatīvu izšķiršanu, palīdz apkarot korupciju un nodrošina juridisko palīdzību un tiesu iestāžu labāku pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Azerbaidžāna ir viena no galvenajām labuma guvējām no mērķsadarbības instrumenta, kas piedāvā vienādranga apmācību un apmaiņu ar ES dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēm.
ES ir vadošā pilsoniskās sabiedrības atbalstītāja Azerbaidžānā un veicina demokrātiju, cilvēktiesības un mediju, vārda un pulcēšanās brīvību.
Tirdzniecība
ES 2024. gadā bija Azerbaidžānas galvenā tirdzniecības partnere, veidojot aptuveni 41,2 % no valsts kopējā preču tirdzniecības apjoma, un Azerbaidžānas lielākais eksporta tirgus, kura eksporta daļa bija 63,3% un importa daļa – 13,2%.
ES eksportā uz Azerbaidžānu dominē iekārtas un transporta aprīkojums. Cits ES eksports uz Azerbaidžānu galvenokārt ietver ķimikālijas un ar tām saistītus produktus, kā arī rūpniecības preces un izstrādājumus.
Partneri enerģētikas jomā
Azerbaidžāna ir stratēģiska ES partnere enerģētikas jomā un pašlaik apmierina aptuveni 5 % no ES gāzes pieprasījuma. Dienvidu gāzes koridors ir stratēģiska iniciatīva gāzes piegādei no Kaspijas jūras uz Eiropas tirgiem, un tas ir svarīgs instruments energoapgādes drošības uzlabošanai Eiropā.
Azerbaidžāna 2019. gadā pievienojās Austrumeiropas energoefektivitātes un vides partnerībai (E5P). Papildu ES atbalsts enerģētikas nozarē, tostarp energoefektivitātes jomā, tiek sniegts saskaņā ar iniciatīvu “EU4Energy”.
ES 2024. gada martā arī sekmēja saprašanās memoranda par sadarbību vēja enerģijas jomā noslēgšanu starp Azerbaidžānas atjaunojamo energoresursu aģentūru un Eiropas nozaru asociāciju “WindEurope”.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 13. augusts