Hronoloģisks pārskats – bioloģiskā daudzveidība

Sanāksme, kas sekoja pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas 16. bioloģiskās daudzveidības konferences (COP16) 2024. gadā Kolumbijā, notika 2025. gada februārī Itālijā. Sanāksme vainagojās ar:

• resursu mobilizācijas stratēģijas pieņemšanu,
• globālo bioloģiskās daudzveidības mērķu uzraudzības satvara uzlabošanu,
• vienošanos par rādītājiem, lai novērtētu progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu.

• ES atzinīgi vērtē pozitīvo iznākumu COP16 sarunās par bioloģisko daudzveidību Romā (Eiropas Komisija)

Padome apstiprināja secinājumus pirms Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu sanāksmes (COP16) un sanāksmēm par Kartahenas protokolu un Nagojas protokolu, kuras notiks Kali, Kolumbijā, no 2024. gada 21. oktobra līdz 1. novembrim.

Secinājumi tiks izmantoti kā ES vispārējā sarunu nostāja sanāksmēs.

• ANO Konvencija par biodaudzveidību: ES atkārtoti apstiprina globālu apņemšanos līdz 2030. gadam nodrošināt aizsardzību trešdaļai planētas (paziņojums presei, 2024. gada 14. oktobris)

Padome oficiāli pieņēma Regulu par dabas atjaunošanu, kas ir pirmā šāda veida regula. Šā tiesību akta mērķis ir ieviest pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam visas ekosistēmas, kurām nepieciešama atjaunošana.

Regulas mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un dabas katastrofu sekas. Tas palīdzēs ES izpildīt savas starptautiskās saistības vides jomā un atjaunot Eiropas dabu.

• Dabas atjaunošanas akts: Padome dod galīgo piekrišanu (paziņojums presei, 2024. gada 17. jūnijs)

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta pārstāvji panāca provizorisku politisku vienošanos attiecībā uz regulu par dabas atjaunošanu. Priekšlikuma mērķis ir ieviest pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam visas ekosistēmas, kurām nepieciešama atjaunošana.

Regula ir ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam neatņemama sastāvdaļa un palīdzēs ES izpildīt savas starptautiskās saistības, jo īpaši ANO Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, par ko vienošanās tika panākta 2022. gada ANO Biodaudzveidības konferencē (“COP15”).

• Dabas atjaunošana: Padome un Parlaments panāk vienošanos par jauniem noteikumiem degradētu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai ES (paziņojums presei, 2023. gada 9. novembris)

Padome panāca vienošanos (vispārēju pieeju) par priekšlikumu Dabas atjaunošanas aktam. Priekšlikuma mērķis ir ieviest atjaunošanas pasākumus, kas līdz 2030. gadam aptvertu vismaz 20 % ES zemes un 20 % jūras teritoriju, un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana. Priekšlikumā ir noteikti juridiski saistoši mērķrādītāji un pienākumi attiecībā uz dabas atjaunošanu visās uzskaitītajās ekosistēmās – no meža un lauksaimniecības zemes līdz jūras, saldūdens un pilsētu ekosistēmām.

Vispārējā pieeja būs pilnvarojums sarunām ar Eiropas Parlamentu par tiesību akta galīgo redakciju.

• Padome panāk vienošanos par Dabas atjaunošanas aktu (paziņojums presei, 2023. gada 20. jūnijs)

ES dalībvalstu vides ministri Padomes 2022. gada decembra sanāksmē rīkoja politikas debates par priekšlikumu dabas atjaunošanas regulai.

Priekšlikuma mērķis ir palīdzēt atjaunot Eiropas dzīvotnes, no kurām 80 % ir sliktā stāvoklī. Priekšlikumā būtu noteikti konkrēti juridiski saistoši mērķrādītāji un pienākumi attiecībā uz dabas atjaunošanu visās uzskaitītajās ekosistēmās – no meža un lauksaimniecības zemes līdz jūras, saldūdens un pilsētu ekosistēmām. Ar ierosinātajiem pasākumiem līdz 2030. gadam aptvertu vismaz 20 % ES zemes un jūras teritoriju, bet līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana.

Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar zinātniekiem, ieinteresētajām personām un sabiedrību būtu jāievieš efektīvi un platībatkarīgi atjaunošanas pasākumi, lai sasniegtu ekosistēmai raksturīgos mērķrādītājus un plānotu turpmāko rīcību, izstrādājot nacionālos atjaunošanas plānus. Priekšlikumā būtu noteikti arī biodaudzveidības rādītāji progresa novērtēšanai.

Ministri pieņēma zināšanai prezidentvalsts sagatavoto progresa ziņojumu un rīkoja politikas debates, galveno uzmanību pievēršot vērienīguma jautājumiem un nepasliktināšanas principam.

• Vides padome, 2022. gada 20. decembris

Pasaules līderi ir vienojušies par jauniem vērienīgiem mērķrādītājiem un mērķiem dabas aizsardzībai un atjaunošanai līdz 2030. gadam un pēc tam. Apvienoto Nāciju Organizācijas bioloģiskās daudzveidības konferencē (COP 15) tika pieņemts vēsturiskais Kuņminas-Monreālas globālais biodaudzveidības satvars, kurā ietverti skaidri, izmērāmi mērķi un mērķrādītāji, kā arī uzraudzības, ziņošanas un pārskatīšanas kārtība, lai sekotu līdzi progresam šajā jomā.

• Eiropas Savienība COP 15 konferencē (Eiropas Komisija)

ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācija (OACPS) atbalsta to, ka ANO Biodaudzveidības konferences COP 15 sanāksmē, kas notiks Monreālā 2022. gada 19. decembrī, tiek pieņemts vērienīgs, visaptverošs un pārveidojošs globāls biodaudzveidības satvars laikposmam pēc 2020. gada nolūkā apturēt un apvērst biodaudzveidības izzušanu.

Eiropas Savienības, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu ministri, kas tikās Briselē OACPS un ES Apvienotajā ministru padomē, apsprieda ar šo nozīmīgo sanāksmi saistītās cerības.

Ir ļoti svarīgi apturēt un apvērst biodaudzveidības izzušanu, jo satraucošā biodaudzveidības samazināšanās apdraud pārtikas nodrošinājumu, veselību, ekonomiku un iztiku miljardiem cilvēku. Lai topošais satvars būtu sekmīgs, tajā būs jāiekļauj kvantitatīvi nosakāmi mērķi, papildināti ar spēcīgu uzraudzības un pārskatīšanas sistēmu un atbilstošiem līdzekļiem tā īstenošanas atbalstam.

• COP15: Eiropas Savienība un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācija aicina panākt vērienīgu pasaules mēroga nolīgumu (paziņojums presei, 2022. gada 29. novembris)

Vides padomes 2022. gada oktobra sanāksmē ES dalībvalstu ministri apstiprināja Padomes secinājumus, kas kalpos par vispārēju ES sarunu nostāju Apvienoto Nāciju Organizācijas 15. Bioloģiskās daudzveidības konferencē (COP 15).

Konferences mērķis ir pieņemt globālu biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, nosakot mērķus pasaules mēroga darbībām dabas aizsardzības un atjaunošanas jomā nākamajā desmitgadē.

Padome savos secinājumos aicināja pieņemt vērienīgu, visaptverošu un pārveidojošu globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kas ietver ilgtermiņa mērķus 2050. gadam, 2030. gada starpposma rezultātus un uz rīcību vērstus 2030. gada mērķrādītājus, kas efektīvi un vienlaicīgi pievēršas biodaudzveidības zuduma tiešajiem un netiešajiem cēloņiem.

• Vides padome, 2022. gada 24. oktobris

Padome pieņēma nostāju pirmajā lasījumā par programmu "LIFE" 2021.–2027. gadam. Padomes nostāja tika pieņemta pēc tam, kad 2020. gada decembrī tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu. "LIFE" ir ES pamatprogramma dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām. No 2021. gada "LIFE" finansēs arī darbības, kas saistītas ar energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju.

• Programma "LIFE" – Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā (paziņojums presei, 2021. gada 16. marts)

Padomes prezidentvalsts panāca provizorisku politisku vienošanos ar Parlamentu par programmas "LIFE" pagarināšanu pēc 2020. gada. "LIFE" ir ES pamatprogramma dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un cīņai pret klimata pārmaiņām. No 2021. gada "LIFE" finansējums tiks izmantots arī energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu projektiem.

Ar šo vienošanos programmai "LIFE" 2021.–2027. gadam tiek piešķirts kopējais finansējums 5,432 miljardu EUR apjomā. Šis budžeta palielinājums atspoguļo vienošanos, kas panākta attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu (DFS) – vispārējo klimata mērķrādītāju, proti 30 %, piemērot Eiropas Savienības DFS un atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU" izdevumu kopējai summai. Abi likumdevēji arī vienojās, ka programmas "LIFE" ilgums tiek saskaņots ar DFS ilgumu.

• Programma "LIFE" – Padomes prezidentvalsts panāk provizorisku politisku vienošanos ar Parlamentu (paziņojums presei, 2020. gada 17. decembris)

Vides padome 2020. gada oktobrī pieņēma secinājumus par bioloģisko daudzveidību, kuros ir apstiprināti ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam izvirzītie mērķi. Dalībvalstis atzina, ka ir jāpastiprina centieni, vēršoties pret tiešiem un netiešiem bioloģiskās daudzveidības un dabas zuduma veicinātājiem. Dalībvalstis atkārtoti aicina bioloģiskās daudzveidības mērķus pilnībā integrēt citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, un saskaņoti īstenot ES pasākumu šajās jomās.

Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dzīvības garantija: tā gādā par tīru gaisu un tīru ūdeni, par pārtiku, būvmateriāliem un apģērbu. Tā rada darbvietas un iztikas līdzekļus. Līdz ar dabas iznīcināšanu pastāv arī slimību uzliesmojumu un pandēmiju risks. Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre

• Padome pieņem secinājumus par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam (paziņojums presei, 2020. gada 23. oktobris)

Saistībā ar ANO samitu par bioloģisko daudzveidību Padome pilnvaroja Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen) ES vārdā apstiprināt "Vadītāju solījumu attiecībā uz dabu".

Šī apņemšanās ir brīvprātīga deklarācija, kurā uzsvērts, ka bioloģiskās daudzveidības izzušanas un ekosistēmu degradācijas dēļ ir nepieciešama steidzama un tūlītēja globāla rīcība, un ar to atkārtoti tiek pausta apņemšanās bioloģisko daudzveidību, klimatu un vidi kopumā izvirzīt gan COVID-19 atveseļošanas stratēģiju, gan valstu un starptautiskās attīstības un sadarbības priekšplānā.

• ANO samits par bioloģisko daudzveidību: Padome nāk klajā ar vienotu vēsti – bioloģiskās daudzveidības jomā jāizvirza augstāks globālais mērķis (paziņojums presei, 2020. gada 21. septembris)
• ANO samits par bioloģisko daudzveidību (tīmekļa vietne)

ES lauksaimniecības ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, ko Eiropas Komisija publicēja 2020. gada 20. maijā kā daļu no Eiropas zaļā kursa. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta aspektiem, kas saistīti ar lauksaimniecību, un saiknei ar notiekošo kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.

• Lauksaimniecības ministru videokonference, 2020. gada 8. jūnijs
• Eiropas zaļais kurss (vispārīga informācija)
• KLP nākotne pēc 2020. gada (vispārīga informācija)

ES vides ministri pieņēma secinājumus, kuros atkārtoti apstiprināja, ka ES un tās dalībvalstis vēlas vadīt un pastiprināt centienus apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un atjaunot ekosistēmas. Secinājumos tika sniegtas politiskas norādes darbam pie globālā bioloģiskās daudzveidības satvara pēc 2020. gada.

Padome arī aicināja Komisiju nekavējoties izstrādāt vērienīgu, reālistisku un saskaņotu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam kā Eiropas zaļā kursa galveno elementu.

• Bioloģiskā daudzveidība – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2019. gada 19. decembris)

Vides ministri pieņēma secinājumus, kuros paustas dziļas bažas par to, ka dabas resursu pamats un ekosistēmu pakalpojumi, no kuriem cilvēce ir atkarīga, ir ļoti apdraudēti. Ministri aicina izstrādāt vērienīgu stratēģisko plānu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai pēc 2020. gada.

Secinājumos ir izklāstīts vispārējais politiskais satvars ES sarunu nostājai Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences četrpadsmitajā sanāksmē Ēģiptē 2018. gada novembrī.

• Bioloģiskā daudzveidība: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2018. gada 9. oktobris)

Gatavojoties sanāksmei, ko 2016. gada 4.–17. decembrī Kankunā (Meksikā) rīkoja Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un tās protokolu puses, ES dalībvalstu ministri vienojās par Padomes secinājumiem attiecībā uz bioloģisko daudzveidību. Viņi uzsvēra, ka ir jārīkojas starptautiskā līmenī, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu un mainītu kursu, kas ved uz bioloģiskai daudzveidībai bīstamiem līmeņiem.

• Vides padome, 2016. gada 17. oktobris

Padome pieņēma secinājumus par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas vidusposma pārskatīšanu. Ministri norādīja uz jomām, kurās jāturpina darbs, lai sasniegtu attiecīgos mērķus.

• Vides padome, 2015. gada 16. decembris

Padome pieņēma secinājumus, kuros noteikts mērķis līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos un atjaunot tos, ciktāl reāli iespējams, un izklāstīts tās redzējums par to, ka līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā tiek panākta labāka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība. Ministri izklāstīja ES nostāju attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību pasaules līmenī un aicināja bioloģiskās daudzveidības mērķus vairāk integrēt transversālās ES politikas jomās un stratēģijās.

• Padomes secinājumi par ES un pasaules mēroga redzējumu un mērķiem attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, 2010. gada 15. marts

ES dalībvalstu ministri uzsvēra, ka ir svarīgi atjaunot politisko stimulu, lai stiprinātu centienus aizsargāt bioloģisko daudzveidību, un pieņemt pārskatītu un vērienīgu stratēģisko plānu attiecībā uz Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.

• Padomes secinājumi par bioloģisko daudzveidību pēc 2010. gada, 2009. gada 22. decembris