Kopējās lauksaimniecības politikas reforma pēc 2013. gada

Kāpēc vajadzīga reforma?

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir dinamiska politika, kura, izmantojot secīgas reformas, ir pielāgota jauniem pārbaudījumiem, ar kuriem saskaras Eiropas lauksaimniecība. Starp šiem pārbaudījumiem ir vajadzība ilgtspējīgāk izmantot dabas resursus, klimata pārmaiņas, konkurences pieaugums pasaules tirgos un nepieciešamība saglabāt uzplaukumu lauku apgabalos visā ES.

KLP ir jāturpina nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana un stabila pārtikas piegāde, vienlaikus ievērojot prasības attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, kā arī uz lauku ekonomiku, dzīvnieku labturību un sociāliem un vides jautājumiem.

KLP reforma

Jaunā KLP attiecas uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam. KLP reformu pirmo reizi pieņēma parastā likumdošanas procedūrā, kad Padome kopīgi ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas funkcijas. Tiesību aktu galīgā pieņemšana Padomē notika 2013. gada 16. decembrī.

Reforma stājās spēkā 2014. gada janvārī. Daudzi jaunie noteikumi būs jāpiemēro tikai no 2015. gada, lai dotu dalībvalstīm laiku ieviest jauno politiku un informēt un sagatavot lauksaimniekus.

Reforma ir pilnībā saskaņota ar Kopējās lauksaimniecības politikas pamatprincipiem. Saskaņā ar tiem arī turpmāk galvenā uzmanība tiks pievērsta pietiekamai augstas kvalitātes nekaitīgas pārtikas piegādei ES un pasaulē par patērētājiem pieņemamām cenām. Tajā pašā laikā reforma pilnībā ievēro ES noteikumus par dzīvnieku labturību un vidi, kā arī nodrošina Eiropas lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni.

KLP reformā ir ietverti šādi aspekti:

• to maksājumu "ekoloģizācija", kurus saņem lauksaimniecības uzņēmumi, ieviešot videi labvēlīgus lauksaimniecības paņēmienus, piemēram, kultūraugu dažādošanu, ekoloģiski daudzveidīgu platību elementu uzturēšanu un ilggadīgo zālāju platību minimuma saglabāšanu;
• lielāka vienlīdzība atbalsta sadalījumā ar mērķi mazināt lielākās atšķirības ienākumu atbalsta apmērā, ko saņem lauksaimnieki visā ES, un samazināti maksājumi lielākajām lauku saimniecībām, kas pārsniedz noteiktu summu;
• mērķtiecīgāks ienākumu atbalsts lauksaimniekiem, kam tas nepieciešams visvairāk, it īpaši gados jauniem lauksaimniekiem, lauksaimniekiem nozarēs ar zemu ienākumu līmeni un lauksaimniekiem apgabalos, kur ir īpaši dabas ierobežojumi.

Tiek saglabāta KLP pīlāru struktūra. pīlārs attiecas uz ienākumu atbalstu un tirgus pārvaldības pasākumiem, savukārt 2. pīlārs – uz lauku attīstību.

Jaunais KLP budžets

KLP budžets 2014.–2020. gadam veidos apmēram 38 % no vispārējā ES budžeta. Kopējā KLP izmaksu summa nākamajiem septiņiem gadiem ir 408,31 miljards EUR.

Gada budžetam laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam vajadzētu samazināties. Kas attiecas uz saistībām, KLP 2020. gada budžetam būtu jāatspoguļo apmēram 15 % samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gada budžetu.