Audiovizuālo mediju pakalpojumi

Uz audiovizuālajiem medijiem, tāpat kā uz citām precēm un pakalpojumiem, attiecas Eiropas vienotā tirgus noteikumi.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) ir sagatavojusi augsni, lai varētu tikt izveidots vienots Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus:

• ir saskaņoti daži noteikumi attiecībā uz audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu,
• ir atvieglota audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšana visā ES, balstoties uz izcelsmes valsts principu.
  

AVMPD ir izklāstīts pamats atvērtam un godīgam ES audiovizuālo pakalpojumu tirgum. Ar direktīvu reglamentē gan tradicionālo televīzijas apraidi, gan pieprasījumpakalpojumus, lai gan dažādā mērā.

Turpmāk izklāstītais hronoloģiskais pārskats sniedz ieskatu debatēs, kas pašlaik notiek Padomē saistībā ar direktīvas atjaunināšanu.

Ņemot vērā straujās tehnoloģiju pārmaiņas, jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidi un mainīgos skatītāju paradumus, Komisija nolēma modernizēt direktīvu un 2016. gada maijā pieņēma priekšlikumu par grozījumiem. Priekšlikuma galveno elementu vidū ir

• direktīvas darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā video koplietošanas platformas, nolūkā nodrošināt nepilngadīgo aizsardzību un aizsardzību pret naida runu un vardarbību,
• turpmāka noteikumu saskaņošana attiecībā uz lineāriem pakalpojumiem un pieprasījumpakalpojumiem nolūkā TV padarīt konkurētspējīgāku attiecībā uz tādu pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina video pēc pieprasījuma,
• valstu regulatoru neatkarības stiprināšana un Eiropas valstu regulatoru struktūras (ERGA) izveide, lai nodrošinātu labāku un saskaņotāku direktīvas īstenošanu.

AVMPD ir daļa no digitālā vienotā tirgus stratēģijas, kuras mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas ekonomika, rūpniecība un sabiedrība pilnībā izmantotu jaunā digitālā laikmeta priekšrocības. Tirdzniecības vietas un tehnoloģijas attīstās ātri, un ES ir jānodrošina, lai attiecīgie noteikumi attīstītos tikpat ātri.

Vairāk nekā miljons ES iedzīvotāju ir tieši nodarbināti audiovizuālajā un mediju nozarē. Audiovizuālajai un mediju nozarei ir jāpielāgojas un jārada 21. gadsimtam atbilstošs mediju regulējums.

• Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD) 2010/13/ES
• Digitālā vienotā tirgus stratēģija (vispārīga informācija)

Izcelsmes valsts princips

Izcelsmes valsts princips ir direktīvas stūrakmens. Uz pakalpojumu sniedzējiem attiecas tikai tie noteikumi, kas ir piemērojami tajā valstī, kur tie ir iedibināti. Vidēji 31 %no pieprasījumvideo pakalpojumiem, kas pieejami vienā dalībvalstī, ir iedibināti citā dalībvalstī.

Kāpēc to pārskatīt?

Kopš direktīvas pieņemšanas 2010. gadā audiovizuālo mediju situācija ir būtiski mainījusies. Skatītāji, jo īpaši nepilngadīgie, pāriet no tradicionālās televīzijas uz tiešsaistes vidi, tomēr regulējošais slogs ir daudz lielāks televīzijai.

Šī direktīva aptver ne tikai tradicionālākos medijus, piemēram, televīziju (tostarp TV reklāmu, sponsorēšanu, produktu izvietošanu), bet arī jauno mediju digitālās publikācijas un tiešsaistes pakalpojumus. Priekšlikuma mērķis ir aptvert video koplietošanas platformas un pakalpojumus, kas nodrošina video pēc pieprasījuma. Sociālie plašsaziņas līdzekļi tika iekļauti vēlākā diskusiju posmā.

Tādējādi ar direktīvu ievieš elastību tajos gadījumos, kad tikai uz TV attiecināmi ierobežojumi vairs nav pamatoti. Tajā pašā laikā ar to nodrošina, ka patērētāji būs pietiekami aizsargāti interneta pasaulē un iegādājoties pieprasījumpakalpojumus, vienlaicīgi nodrošinot, ka netiek apspiestas inovācijas. Nodoms ir panākt līdzsvaru starp konkurētspēju un patērētāju aizsardzību.

ES jaunajā digitālajā laikmetā

• Pie TV ekrāniem pavadītais laiks sarūk

• jauni cilvēki pie TV pavada par 7,5 % mazāk laika

• Tiek lēsts, ka internetā koplietoto video daļa no kopējās patērētāju interneta plūsmas līdz 2019. gadam palielināsies no 64 % līdz 80 %

Priekšlikuma mērķis ir reaģēt uz nepieredzētajām digitālās pārejas radītajām pārmaiņām tehnoloģiju jomā un tirgū nolūkā saglabāt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, tai pašā laikā sargājot sabiedrības vispārējās intereses, piemēram, šādas:

• nepilngadīgo aizsardzība,
• plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms,
• kultūras daudzveidība
• patērētāju aizsardzība.

Ar to nodrošina noteikumus, kas vajadzīgi, lai tehnoloģiju attīstību veidotu atbilstoši mērķim aizsargāt mūsu iedzīvotājus un jo īpaši bērnus no kaitīga audiovizuāla satura, piemēram, naida runas, vardarbības un terorisma, vienlaikus saglabājot vārda brīvību.

Pamatojoties Komisijas veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem tika identificēti šādi jautājumi, kam jāpievēršas, pārskatot AVMPD:

• nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus audiovizuālo mediju pakalpojumiem,
• nodrošināt optimālu patērētāju aizsardzības līmeni,
• aizsargāt lietotājus un aizliegt naida runu un diskrimināciju,
• popularizēt Eiropas audiovizuālo saturu,
• stiprināt vienoto tirgu,
• stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu,
• nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi informācijai un pieeju saturam.

Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa (ERGA)

ERGA apvieno valstu neatkarīgo regulētājiestāžu vadītājus vai augsta līmeņa pārstāvjus audiovizuālo pakalpojumu jomā, lai sniegtu padomus Komisijai par ES AVMPD īstenošanu.

Sīkāka informācija

Ar vienošanos starp Padomi un Eiropas Parlamentu ir panākts līdzsvars starp pašreizējiem noteikumiem un nepieciešamību veikt reformu. Jaunie noteikumi:

• rada vienlīdzīgus konkurences apstākļusvisiem operatoriem attiecībā uz skatītāju aizsardzību neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma un izmantotās platformas. Lietotājiem tiks nodrošināta vienāda aizsardzība neatkarīgi no tā, vai viņi skatās filmu parastā televīzijā vai pieprasījumtelevīzijā;
• ievieš skaidru atbildību par video koplietošanas platformām, lai uzlabotu nepilngadīgo un visu lietotāju aizsardzībupret vardarbīgu vai kaitīgu saturu, kā arī naida runu. Dalībvalstis, izmantojot savus audiovizuālos regulatorus, varēs vērsties pret tiem operatoriem, kuri neievēro noteikumus.

Svarīgs elements jaunajos noteikumos ir darbības jomas paplašināšana, tajā ietverot video koplietošanas platformas un pieprasījumpakalpojumus, ar mērķi:

• palielināt kultūru daudzveidību un veicināt Eiropas saturu, jo tiem, kas sniedz audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, būs jānodrošina, ka vismaz 30 % no to katalogiem veido Eiropas saturs un ka šis saturs ir pietiekami pamanāms;
• atbrīvot resursus, kas jāiegulda Eiropas satura veidošanā – dalībvalstis varēs pieprasīt finansiālu ieguldījumu no tiem, kas sniedz televīzijas un mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, tostarp no tiem, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ar izņēmumiem, kas varētu atvieglot dzīvi jaunuzņēmumiem un maziem uzņēmumiem.

Citi ievērības cienīgi elementi jaunajos noteikumos ir šādi:

• tiek uzlabota sadarbība starp dalībvalstu audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatīvajām iestādēm, stiprinot Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA) un ES tiesību aktos aprakstot tās funkcijas;
• tiek garantēta elastība, jo dalībvalstis varēs pielāgot noteikumus valsts apstākļiem un, ja vēlēsies, pat pieņemt stingrākus noteikumus.

• Priekšlikums, ar ko groza Direktīvu 2010/13/ES
• Priekšlikums Direktīvas 2010/13/ES grozījumiem – kompromisa teksta galīgā redakcija

Darbs Padomē

2016. gada maijā Komisija kā daļu no digitālā vienotā tirgus stratēģijas iesniedza priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Priekšlikums ir bijis izskatīšanā Padomē vairāku prezidentūru garumā, un 2016. gada novembrī prezidentvalsts Slovākija iesniedza progresa ziņojumu.

2017. gada maijā Padome panāca vispārēju pieeju, turklāt ministru viedokļi visvairāk atšķīrās par direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā video koplietošanas platformas, noteikumiem par jurisdikciju un Eiropas darbu popularizēšanu, sniedzot pieprasījumpakalpojumus. Astoņas dalībvalstis bija pret vispārējo pieeju, galvenokārt šādu iemeslu dēļ: darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā audiovizuālo saturu sociālajos medijos, un Eiropas darbu kvota 30 % apmērā, kas tika uzlikta pieprasījumpakalpojumiem, un iespēja pieprasīt finanšu iemaksas dažām TV raidorganizācijām.

Kopš tā laika ir notikuši 10 trialogi. Devītajā neformālajā trialogā, kas notika 2018. gada 26. aprīlī, tika panākta politiska vienošanās par galvenajiem neatrisinātajiem jautājumiem, tādējādi sagatavojot augsni tam, lai varētu pieņemt galīgo vienošanos, kas tika panākta pēdējā trialogā 2018. gada 6. jūnijā.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja 13. jūnijā apstiprināja galīgo kompromisa tekstu. Šā teksta galīgā redakcija tika pārsūtīta Eiropas Parlamentam apstiprināšanai un pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Padome šo direktīvu pieņēma 2018. gada 6. novembrī.

Vispārīga informācija

Pašreizējā ES audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva reglamentē valstu tiesību aktu koordināciju ES mērogā attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem – gan tradicionālajām TV raidorganizācijām, gan pieprasījumpakalpojumiem.

Komisija rīkoja sabiedrisku apspriešanu, lai gūtu visu ieinteresēto pušu viedokļus par to, kā Eiropas audiovizuālo mediju situāciju piemērot digitālajam laikmetam. Apspriešana notika no 2015. gada jūlija līdz septembrim.