Eiropas pusgads 2015. gadā
Novembris
Gada izaugsmes pētījums (2016)
Gada izaugsmes pētījumā 2016. gadam ir ierosināts, ka Eiropas Savienībai būtu jāsaglabā tādas pašas prioritātes ekonomikas un sociālajā jomā kā iepriekšējā gadā – investīciju sekmēšana, strukturālu reformu īstenošana un atbildīgas publisko finanšu politikas nodrošināšana.
Brīdināšanas mehānisma ziņojums (2016)
Eiropas Komisijas sagatavotais brīdināšanas mehānisma ziņojums 2016. gadam parāda, ka ES dalībvalstis turpina veiksmīgi koriģēt iepriekšējos gados konstatēto makroekonomikas nelīdzsvarotību. Neaizsargātība saistībā ar ļoti augsto parādsaistību līmeni joprojām rada bažas, un pārpalikumi vairākās dalībvalstīs un eurozonā kopumā nākamo divu gadu laikā, visticamāk, joprojām būs ļoti lieli.
Komisija sagatavos padziļinātus pārskatus par makroekonomikas nelīdzsvarotību 18 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Eiropas pusgada ceļvedis 2016. gadā
2015. gada 17. novembrī ES Padomes prezidentvalsts iesniedza Vispārējo lietu padomei ceļvedi 2016. gada Eiropas pusgadam. Ceļvedī ir izklāstītas visas galvenās darbības saistībā ar Eiropas pusgadu 2016. gadā, un tajā ir sniegtas provizoriskas norādes par to, kam gaidāmajās diskusijās tiks pievērsta galvenā uzmanība.
Ceļvedis attiecas uz diviem Eiropas pusgada posmiem: pirmais posms, kas ir ar lielāku detalizācijas pakāpi, ilgst līdz Eiropadomes sanāksmei 2016. gada martā, savukārt otrais posms, kas ir vairāk indikatīvs, ilgst no Eiropadomes 2016. gada marta sanāksmes līdz jūnija sanāksmei.
Atjaunināts ceļvedis tiks iesniegts 2016. gada pavasarī.
Jūlijs
Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus
Padome 2015. gada 14. jūlijā pieņēma ieteikumus attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas, nodarbinātības un fiskālo politiku, kā arī atzinumus par to.
Tā arī nāca klajā ar ieteikumu par ekonomikas politiku eurozonā kopumā.
Padome arī sniedza paskaidrojumus tajos gadījumos, kad galīgā ieteikuma teksts atšķīrās no Komisijas ierosinātā projekta versijas.
Ieteikumi tika sagatavoti 26 no 28 ES dalībvalstīm. Kiprai un Grieķijai ieteikumu nav, jo šo valstu ekonomikas politiku pārrauga saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmām.
- Austrija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Beļģija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Bulgārija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Horvātija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Čehijas Republika – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Dānija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Igaunija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Somija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Francija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Vācija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Ungārija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Īrija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Itālija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Latvija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Lietuva – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Luksemburga – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Malta – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Nīderlande – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Polija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Portugāle – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Rumānija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Slovākija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Slovēnija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Spānija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Zviedrija – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Apvienotā Karaliste – konkrētai valstij adresēts ieteikums 2015. gadam
- Eurozona – ieteikums 2015. gadam
Jūnijs
Eiropadome apstiprina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus
Eiropadomes 2015. gada 26. jūnija sanāksmē vadītāji kopumā apstiprināja konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.
Padome apstiprina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus.
2015. gada 19. jūnijā Ekonomikas un finanšu padome apstiprināja konkrētām valstīm adresētu ieteikumu projektus un Padomes atzinumus par dalībvalstu ekonomikas un fiskālo politiku.
Tā apstiprināja arī vienošanos par īpašu ieteikuma projektu eurozonai kopumā. Padome sniedza arī skaidrojumus par gadījumiem, kad tās ieteikumi neatbilda Komisijas ierosinātajam projektam.
Konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un atzinumus ir jāapstiprina Eiropadomes jūnija sanāksmē, pirms tos juridiski pieņem Ekonomikas un finanšu padomē 2015. gada 14. jūlijā.
Savā 2015. gada 18. jūnija sanāksmē EPSCO padome apsprieda konkrētām valstīm adresētu ieteikumu nodarbinātības un sociālās politikas aspektus.
Kaut arī ekonomika uzlabojas, ministri konstatēja, ka pastāv vairākas problēmas un apdraudējumi, kas jo īpaši saistīti ar
- nabadzību,
- nevienlīdzību,
- sociālo kohēziju,
- sociālo iekļautību.
Viņi arī uzsvēra, ka jāstiprina ekonomiskās un monetārās savienības sociālais aspekts, un sacīja, ka, lai garantētu eurozonas stabilitāti, prioritāte jāpiešķir nodarbinātības un sociālajiem apsvērumiem.
Maijs
Konkrētām valstīm adresētu ieteikumu projekti
2015. gada 13. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Padomes ieteikumu projektiem 26 dalībvalstīm un eurozonai. Padome ieteikumu galīgo versiju pieņem jūlijā pēc tam, kad notikušas diskusijas Padomē un tos apstiprinājusi Eiropadome.
2015. gada ieteikumos ir ietverts: veicināt investīcijas, īstenot strukturālās reformas, ievērot līdzsvarotu fiskālo politiku, uzlabot nodarbinātības politiku un sociālo aizsardzību.
Padomes secinājumi par padziļinātiem pārskatiem
Savos secinājumos, kas pieņemti ECOFIN sanāksmē 7. maijā, Padome piekrita Komisijas novērtējumam, ka makroekonomikas nelīdzsvarotība pastāv 16 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Tā arī piekrita, ka pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība pastāv piecās dalībvalstīs: Bulgārijā, Horvātijā, Francijā, Itālijā un Portugālē. Komisija apsvērs, vai būtu jāsāk makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra attiecībā uz Horvātiju un Franciju pēc tam, kad būs izskatīti šo valstu politikas pasākumi.
Tiek uzskatīts, ka nelīdzsvarotība trīs eurozonas dalībvalstīs – Īrijā, Slovēnijā un Spānijā – prasa izlēmīgu politisko rīcību.
Īpaša uzraudzība ir paredzēta dalībvalstīs ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību un tādu nelīdzsvarotību, kam vajadzīga izlēmīga politiskā rīcība. Padome lūdza Komisiju izstrādāt šādas uzraudzības grafiku un saturu. (Uzraudzība Spānijā un Portugālē tiks veikta saistībā ar pēcprogrammas uzraudzību, lai izvairītos no dublēšanās.)
Nelīdzsvarotība Slovēnijā vairs netiek uzskatīta par pārmērīgu.
Padome uzsvēra, ka politiska rīcība un strukturālas reformas ir vajadzīgas visās dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kurās pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība, kas ietekmē ekonomiskās un monetārās savienības netraucētu darbību.
Marts
Padziļināti pārskati par makroekonomikas nelīdzsvarotību
Eiropas Komisija publicēja padziļinātus pārskatus par makroekonomisko situāciju tajās 16 dalībvalstīs, par kurām 2015. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā tika secināts, ka tās saskaras ar makroekonomikas nelīdzsvarotību. (Par Grieķiju un Kipru 2015. gadā netika sagatavoti padziļināti pārskati.)
Padziļinātu pārskatu mērķis ir plašāk izpētīt identificētās nelīdzsvarotības veidu, proti, vai tā ir pārmērīga un ir vajadzīga izlēmīga politikas rīcība vai arī ir vajadzīgs Padomes sagatavots ieteikums, lai sāktu pārmērīgas makroekonomikas nelīdzsvarotības procedūru.
Eiropadome sniedz politikas norādījumus dalībvalstīm
Eiropadome 19. un 20. marta sanāksmē apstiprināja 2015. gada izaugsmes pētījuma trīs prioritātes:
- investīcijas,
- strukturālas reformas,
- fiskālā atbildība.
ES vadītāji aicināja dalībvalstis atspoguļot minētās prioritātes savās valsts reformu programmās un savās stabilitātes vai konverģences programmās.
Eiropadome pavasara sanāksmē noslēdz Eiropas pusgada pirmo posmu.
Kopsavilkuma ziņojums un atjaunināts ceļvedis
Vispārējo lietu padome 17. martā apsprieda kopsavilkuma ziņojumu, kurā apkopotas dažādu Padomes sastāvu apspriedes un secinājumi par 2015. gada izaugsmes pētījumu.
Apspriedes Padomē par Eiropas pusgadu notika situācijā, kad katrā nozarē ir ierosinātas nozīmīgas politiskas iniciatīvas, piemēram, par enerģētikas savienības izveidi, par digitālo vienoto tirgu un par "Investīciju plāna Eiropai" īstenošanu.
Cita starpā ziņojumā ir uzsvērts, ka svarīgākais jautājums saistībā ar Eiropas pusgadu ir konkrētām valstīm adresētu ieteikumu īstenošana.
Eiropadomes marta sanāksmē ES vadītāji šo ziņojumu ņems vērā apspriedēs par Eiropas pusgadu.
Padome arī pieņēma zināšanai 2015. gada Eiropas pusgada atjaunināto ceļvedi.
- 2015. gada Eiropas pusgads – kopsavilkuma ziņojums par Padomes ieguldījumu
- 2015. gada Eiropas pusgads – atjaunināts ceļvedis
Pusgada sociālais aspekts
Nodarbinātības ministri 2015. gada 9. marta sanāksmē pieņēma secinājumus par 2015. gada Eiropas pusgada nodarbinātības un sociālās politikas aspektiem, tostarp vienoto nodarbinātības ziņojumu.
Viņi uzsvēra, ka
- jāpalielina darba tirgus dinamika,
- jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas,
- jāuzlabo dzimumu līdztiesība,
- jāuzlabo Eiropas pusgada pārvaldība.
Secinājumos ir iekļauts politikas pamatnostādņu kopums attiecībā uz katru no šīm rīcības jomām.
Vienotais nodarbinātības ziņojums
Vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kuru izstrādājusi Nodarbinātības komiteja un kurš papildina gada izaugsmes pētījumu, ir analizēta nodarbinātības un sociālā situācija Eiropas Savienībā.
Tajā ir uzsvērti vairāki veicamie pasākumi:
- paātrināt programmas "Garantija jauniešiem" īstenošanu,
- palīdzēt ilgstošiem bezdarbniekiem atsākt strādāt,
- turpināt darba tirgus reformas,
- izstrādāt tādas nodokļu un pabalstu sistēmas, ar ko sekmē darbvietu veidošanu.
Ziņojumu izmantos par pamatu diskusijām, kas martā notiks Eiropadomē.
- Padomes secinājumi par gada izaugsmes pētījumu un par vienoto nodarbinātības ziņojumu
- 2015. gada vienotais nodarbinātības ziņojums
Februāris
Padomes secinājumi par 2015. gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu
Padome 2015. gada 17. februārī pieņēma secinājumus par Komisijas gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu 2015. gadam.
Gada izaugsmes pētījums
Padome visnotaļ piekrīt Komisijas analīzei par ES ekonomisko situāciju un politikas problēmām. Tā piekrīt tam, ka 2015. gadā ES un tās dalībvalstīm prioritārajām jomām vajadzētu būt šādām:
• veicināt investīcijas,
• ar jaunu apņēmību īstenot strukturālās reformas ,
• ievērot fiskālo atbildību.
Padomes secinājumos ir noteiktas politikas pamatnostādnes katram no šiem mērķiem.
Padome arī atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus racionalizēt Eiropas pusgadu un uzsver, ka tas palielinātu politisko atbildību, prognozējamību, pārskatatbildību un procesa pieņemšanu. Tas arī uzlabotu konkrētām dalībvalstīm adresēto ieteikumu īstenošanu un rezultātu salīdzināmību.
Brīdinājuma mehānisma ziņojums
Savos secinājumos Padome ņēma vērā, ka makroekonomiskā situācija 16 dalībvalstīs tiks padziļināti pārskatīta . Pārskatīšanas mērķis ir noteikt, vai šajās valstīs pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība vai potenciāls risks, un kāda veida nelīdzsvarotība vai risks tas ir. Rezultāti ir gaidāmi 2015. gada februāra beigās kopā ar dienestu darba dokumentiem, kas pirmo reizi tiks apvienoti vienā analītiskā dokumentā par katru dalībvalsti.
Padome aicina dalībvalstis ņemt vērā brīdināšanas mehānisma ziņojumā konstatētās problēmas, gatavojot nākamās valsts reformu programmas un stabilitātes vai konverģences programmas.