Vērtspapīrošana – ES ekonomikas finansēšanas uzlabošana

Viens no kapitāla tirgu savienības galvenajiem elementiem ir centieni aktivizēt ES vērtspapīrošanas tirgu, lai uzlabotu ES ekonomikas finansēšanu. Šajā nolūkā tajā ir iekļauti divi tiesību aktu priekšlikumi, ar kuriem ievieš jaunus noteikumus par vērtspapīrošanu:

• regula par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu,
• regula, ar kuru groza Kapitāla prasību regulu.

2017. gada 30. maijā Padome un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos par abiem priekšlikumiem. Regulas galīgajā versijā tiks pieņemtas, tiklīdz būs pabeigta tekstu izstrāde tehniskajā līmenī.

Abas regulas nosaka visiem vērtspapīrošanas gadījumiem kopīgus noteikumus un veido sistēmu drošiem, vienkāršiem, pārredzamiem, standartizētiem un atbilstīgi pārraudzītiem vērtspapīrošanas produktiem, lai tos palīdzētu nošķirt no sarežģītākiem un riskantākiem finanšu instrumentiem.

Jaunie noteikumi palīdzēs ieguldītājiem novērtēt ar vērtspapīrošanu saistītos riskus – gan attiecībā uz atsevišķiem produktiem, gan salīdzinot dažādus produktus.

Tam savukārt būtu jāpalīdz radīt jaunas ieguldījumu iespējas visā ES un jānodrošina papildu finansējuma avots ekonomikai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.

Regulas paredzēts pieņemt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, t. i., tās pieņems kopīgi Padome un Eiropas Parlaments.

Kāpēc ir vajadzīgs vērtspapīrošanas regulējums?

Vērtspapīrošana ir process, kurā aizdevējs, piemēram, banka, savā rīcībā esošos aizdevumus (piemēram, hipotēkas) pārvērš vērtspapīros, kurus var pārdot ieguldītājiem. Ieguldītāji tad saņem ieņēmumus, kurus rada pamatā esošie aizdevumi.

Finansējuma avotu dažādošana, labāka riska pārvaldība

Vērtspapīrošana dod iespēju bankai atbrīvot daļu no sava kapitāla (kas citādi būtu atlikts malā, lai segtu riskus, kas saistīti ar tās pārdotajiem aizdevumiem) turpmākiem aizdevumiem ekonomikai.

Turklāt vērtspapīrošana veicina risku izkliedēšanu visā finanšu sektorā, jo daļu no tiem bankas nodod citām bankām vai citiem institucionālajiem investoriem (piemēram, apdrošināšanas uzņēmumiem).

Vairāku finansējuma avotu, kas ir dažādāki un mazāk atkarīgi no banku sektora, pieejamība uzlabo finanšu sistēmas kopīgo stabilitāti un izturētspēju. Tas tā ir tāpēc, ka potenciālas problēmas banku sektorā tik ļoti krasi neietekmē piekļuvi finansējumam.

Papildu finansējuma nodrošināšana MVU

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem vērtspapīrošanas apjoms ES 2014. gadā ir samazinājies par 42 % salīdzinājumā ar vidējo līmeni laikposmā pirms krīzes (2001–2008).

Aizdevumu vērtspapīrošana ir nozīmīgs finansējuma avotsmazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisijas konstatējumi liecina, ka MVU aizdevumu vērtspapīrošanas apjoms 2007. gadā bija €77 miljardi, taču 2014. gadā tas samazinājās līdz €36 miljardiem. 2013. gadā 35 % MVU nesaņēma visu finansējumu, ko tie lūdza savām bankām.

Aplēses liecina, ka, ja ES vērtspapīrošanas apjoms sasniegtu to vidējo līmeni, kāds bija pirms krīzes, tad tas radītu papildu finansējumu €100–150 miljardu apjomā.

Tādēļ vērtspapīrošana, ja to strukturē saprātīgi, var

• uzlabot finanšu sistēmas efektivitāti un stabilitāti,
• nodrošināt ieguldījumu iespējas,
• radīt ieguvumus uzņēmumiem un pilsoņiem, nodrošinot lētākus un vieglāk pieejamus aizņēmumus.

• Priekšlikums regulai, ar ko nosaka noteikumus par vērtspapīrošanu un izveido sistēmu vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai
• Priekšlikums regulai, ar ko groza regulu par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Darbs Padomē

2017. gada 30. maijs: Padome un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos attiecībā uz abiem priekšlikumiem par vērtspapīrošanu.

2015. gada 8. decembris: Padome pieņēma sarunu nostāju attiecībā uz priekšlikumiem par vērtspapīrošanu. Tas Padomes prezidentvalstij dod iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu galīgo versiju.

2015. gada 2. decembris: Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) Padomes vārdā apstiprināja sarunu pilnvaras Padomes prezidentvalstij par vērtspapīrošanas tiesību aktu kopumu.

2015. gada 30. septembris: Padome saņēma abu regulu priekšlikumus. Padomes Finanšu pakalpojumu jautājumu darba grupa analizēja priekšlikumus, lai noteiktu Padomes nostāju attiecībā uz tiem.

• Prezidentvalsts kompromiss attiecībā uz priekšlikumu regulai par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu
• Prezidentvalsts kompromiss attiecībā uz priekšlikumu, ar ko groza regulu par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Vērtspapīrošanas regulas: svarīgākie punkti

Regulā par vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu ir noteikti kritēriji "vienkāršas, pārredzamas un standartizētas" vērtspapīrošanas definēšanai. Piemēram, vērtspapīrošanu uzskata par "vienkāršu", ja to veic, izmantojot vienāda tipa aizdevumus, t. i., komplekts sastāv vienīgi no mājokļa hipotēkām, un turpmāka vērtspapīrošana nav atļauta, utt.

Kritēriji, lai vērtspapīrošanu atzītu par "pārredzamu" un "standartizētu", ietver prasību izdevējiem sniegt skaidru dokumentāciju, izskaidrojot instrumenta struktūru un maksājumu secību.

Regulā ir ietverti arī noteikumi par uzticamības pārbaudi, riska paturēšanu un pārredzamību, kurus piemēro visiem vērtspapīrošanas gadījumiem.

Padome vienojās ar Eiropas Parlamentu riska paturēšanas prasību saglabāt 5 % apmērā saskaņā ar starptautiskajām prasībām. Riska paturēšana attiecas uz līdzdalības procentiem vērtspapīrošanā, kuri vērtspapīrošanas darījuma iniciatoriem, sponsoriem vai sākotnējiem aizdevējiem jāpatur sev pašiem. Prasība nodrošina to, ka vērtspapīru produkti netiks radīti vienīgi ar nolūku tos izplatīt investoriem.

Padome arī vienojās ar Eiropas Parlamentu paredzēt, ka tiek izveidots datu repozitorijs vērtspapīrošanas darījumiem.

Padome un Eiropas Parlaments arī vienojās par noteikumiem tam, kā izvairīties no interešu konfliktiem: VPS sertifikācijas procesā, pat ja ir iesaistīta trešā persona, atbildība par atbilstību noteikumiem paliek iniciatoru, sponsoru, sākotnējo aizdevēju un īpašam nolūkam izveidotu vērtspapīrošanas sabiedrību ziņā.

Saskaņotais teksts arī nodrošina, ka īpaši izstrādāti noteikumi tiek piemēroti uz aktīviem balstītu komerciālo vērtspapīru programmām (ko bieži dēvē par " īstermiņa vērtspapīrošanas darījumiem"). Šādi vērtspapīrošanas darījumi bieži ietver aizdevumus automašīnu iegādei, automašīnu un inventāra līzingus.

Grozītā Kapitāla prasību regula paredz rīkošanos ar vērtspapīrošanas kapitālu bankām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām padarīt jutīgāku pret risku un pienācīgi atspoguļot VPS vērtspapīrošanas īpašās iezīmes.

Turpmākie pasākumi

2017. gada 30. maijā Padome panāca vienošanos ar Eiropas Parlamentu par abiem tiesību aktu projektiem.

Padome un Eiropas Parlaments regulas oficiāli pieņems pirmajā lasījumā pēc tam, kad būs veikta teksta tehniskā izstrāde galīgajā redakcijā.