Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes pēc 27 valstu vai to valdību vadītāju neformālās sanāksmes 2018. gada 23. februārī

Šodien mēs apspriedām ES politiskās prioritātes, ko vēlamies atspoguļot ES daudzgadu budžetā laikposmam pēc 2020. gada. Budžeta sarunas vienmēr ir grūtas. Tomēr šoreiz debates notiek citā ģeopolitiskajā kontekstā Eiropā un paturot prātā "Brexit". Un es ar prieku varu teikt, ka visi vadītāji tām pievērsās ar atvērtu attieksmi, nevis "sarkanajām līnijām". Mēs vienojāmies, ka ES ieguldīs vairāk līdzekļu, lai iegrožotu nelikumīgu migrāciju, kā arī aizsardzības un drošības jomā un programmā "Erasmus+". Daudzi vadītāji uzsvēra, ka joprojām svarīga ir kohēzijas politika, kopējā lauksaimniecības politika, ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, kā arī Eiropas mēroga infrastruktūra. Ir skaidrs, ka prioritātes ir saistītas ar budžeta apmēru, un šajā kontekstā mums ir jārod risinājums "Brexit" radītajam ienākumu iztrūkumam.

Neskatoties uz ierastajām viedokļu atšķirībām, visi vadītāji ir gatavi strādāt pie tā, lai modernizētu ES budžetu un politiku. Un daudzi ir gatavi sniegt lielāku ieguldījumu budžetā laikposmam pēc 2020. gada.

Attiecībā uz sarunu grafiku mēs vienojāmies, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām sarunām būtu jātiecas strādāt ātrāk. Tomēr panākt vienošanos Eiropadomē jau šogad, šķiet, būs ļoti sarežģīti. Mēs varēsim labāk izvērtēt situāciju, kad būsim saņēmuši Komisijas priekšlikumu.

Otrā diskusija bija par ES iestādēm, kas lielā mērā ir "Briseles burbuļa" jautājums.

Mēs apspriedām Eiropas Parlamenta jauno sastāvu pēc 2019. gada. Vadītāji visnotaļ atbalstīja domu, ka mazākam dalībvalstu skaitam vajadzētu nozīmēt arī mazāk vietu, proti, ka būtu jāsamazina Eiropas Parlamenta deputātu skaits no 751 līdz 705.

Jautājumā par vadošajiem kandidātiem, tā dēvētajiem "Spitzenkandidaten", valdīja vienprātība, ka Eiropadome nevar iepriekš sniegt garantiju, ka tā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīs vienu no vadošajiem kandidātiem. Šis process nav automātisks. Līgumā ir skaidri noteikts, ka Eiropadomei ir autonoma kompetence iecelt kandidātu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās.

Pie jautājuma par transnacionāliem sarakstiem vadītāji atgriezīsies nākotnē.

Žans Klods arī nāca klajā ar ideju par mūsu abu amata vietu apvienošanu, taču tas neizraisīja ieinteresētību rīkoties tālāk. Galvenokārt tāpēc, ka tas būtiski samazinātu dalībvalstu lomu ES.

Šodien es arī informēju vadītājus, ka marta samitā iepazīstināšu ar nostādņu projektu turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām. Mūsu nodoms ir pieņemt šīs nostādnes neatkarīgi no tā, vai Apvienotā Karaliste būs sagatavojusi savu redzējumu par mūsu turpmākajām attiecībām vai nē. Protams, būtu daudz labāk, ja tas tā būtu. Taču mēs nevaram stāvēt un gaidīt. ES ceru saņemt vairāk skaidrības par Apvienotās Karalistes plāniem nākamajā nedēļā, kad Londonā tikšos ar premjerministri Meju.

Šovakar prezidents Anastasiadis (Anastasiades) un premjerministrs Ciprs (Tsipras) mūs informēja par notikumu attīstību saistībā ar Turcijas nelikumīgajiem pārkāpumiem Vidusjūras austrumu daļā un Egejas jūrā. ES valstu vadītāju vārdā es vēlētos paust solidaritāti ar Kipru un Grieķiju un steidzami aicināt Turciju izbeigt šīs darbības. Es atkārtoti apliecinu mūsu atbalstu Kipras Republikas suverēnajām tiesībām pētīt un izmantot savus dabas resursus saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, tostarp ANO Jūras tiesību konvenciju.

Šīs darbības ir pretrunā ar Turcijas apņemšanos uzturēt labas kaimiņattiecības un normalizēt attiecības ar visām dalībvalstīm. Mēs esam gatavi sadarboties ar Turciju un Eiropadomes marta sanāksmē izvērtēsim, vai apstākļi ļauj 26. martā Varnā rīkot vadītāju sanāksmi ar Turciju.

Visbeidzot, un es uzskatu – tas ir pats svarīgākais, par Sīriju. Asada (Assad) režīms brutāli uzbrūk nevainīgiem vīriešiem, sievietēm un bērniem. Valstis, kas atbalsta režīmu – Krievija un Irāna –, to pieļauj. Mēs mudinām tās apturēt šo vardarbību. ES aicina nekavējoties panākt pamieru un steidzami nodrošināt humānās palīdzības piegādi civiliedzīvotājiem un viņu aizsardzību.

Jautājumu un atbilžu sesijas atšifrējums:

Nākamais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs netiks izraudzīts automātiski, bet vai jūs piekrītat tā dēvētā Spitzenkandidaten procesa atbalstītāju apgalvojumam, ka šis process ir demokrātiskāks? Vai pašlaik Līgumā nostiprinātais process ir mazāk demokrātisks?

Kas attiecas uz Spitzenkandidaten procesu – doma, ka šāds kandidātu izvirzīšanas process būtu kaut kādā ziņā demokrātiskāks, ir kļūdaina. Līgumā ir noteikts, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs būtu jāierosina demokrātiski ievēlētiem dalībvalstu vadītājiem un ka viņš vai viņa būtu jāievēl demokrātiski ievēlētiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Tā ir Komisijas priekšsēdētāja dubultā demokrātiskā leģitimitāte. Likvidējot vienu no šiem diviem leģitimitātes avotiem, tas tiktu padarīts mazāk, nevis vairāk demokrātisks. Protams, tas, ka esat Spitzenkandidat, neizslēdz iespēju, ka nākotnē jūs varētu kļūt par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas varētu pat palielināt jūsu iespējas – neapšaubāmi, taču tas nenotiek un nevar notikt automātiski.

Attiecībā uz nosacījumu ievērošanu, vai kancleres Merkeles (Merkel) vakar paustajām piezīmēm bija kāda ietekme uz šodienas debatēm? Vai tika saņemta kāda reakcija attiecībā uz nosacījumu izpildes maksājumiem no nākamās DFS saistībā ar bēgļu uzņemšanu?

Esmu dzirdējis tikai pozitīvas atsauksmes par šo viedokli. Es biju patīkami pārsteigts, jo jautājums par nosacījumiem netika apšaubīts. Piemēram, Polijas premjerministrs Moraveckis (Morawiecki) sacīja, ka Polija arī ir gatava atbalstīt nosacījumu ieviešanu, bet tam būtu jābalstās uz ļoti objektīviem kritērijiem; es domāju, ka tas nav pretrunīgs viedoklis. Šodienas diskusija bija ļoti vispārīga, bet, ciktāl varam spriest, jautājums par iespējamiem nosacījumiem ir mazāk pretrunīgs, nekā varēja gaidīt.

Nākamnedēļ jūs būsiet Londonā. Liekas, ka Kabinets ir vienojies par ambiciozu "pārvaldītu nošķiršanos". Vai šī ir skaidrība, ko vēlaties saņemt? Kā tas ietekmēs nostādnes, ko jūs pieņemsiet martā par turpmākajām attiecībām?

Esmu gandarīts, ka Apvienotās Karalistes valdība, šķiet, ir ceļā uz detalizētāku nostāju. Tomēr, ja plašsaziņas līdzekļi ziņo pareizi, baidos, ka Apvienotās Karalistes pašreizējās nostājas pamatā nav nekas vairāk kā ilūzija. Izskatās, ka joprojām turpinās "vilks paēdis, kaza dzīva" domāšana. Jau no paša sākuma ES27 ir turējusies pie svarīga principa – nav pieļaujama nekāda "krējuma nosmelšana" un nebūs nekāda vienotā tirgus "à la carte". Šis neapšaubāmi ir un paliks viens no galvenajiem principiem. Nākamnedēļ es Londonā tikšos ar premjerministri Meju, lai apspriestu Apvienotās Karalistes nostāju, un martā ES27 pieņems jaunas nostādnes attiecībā uz turpmākajām attiecībām. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs, ES27, būsim ļoti reālistiski, izvērtējot iespējamus jaunus priekšlikumus.

Es gribētu jautāt par Polijas un Izraēlas attiecībām pēdējā laikā. Vai, jūsuprāt, šī spriedze radusies kāda pārpratuma vai, iespējams, kļūdu rezultātā, vai arī varbūt dēļ sliktas gribas izpausmes no kādas puses?

Man šodien bija iespēja līdztekus Eiropadomes sanāksmei aprunāties ar premjerministru Moravecki. Es viņam sniedzu savu vērtējumu par situāciju, kurā Polija ir nonākusi, kā arī secinājums, ko es izdarīju pēc sanāksmēm ar Eiropas līderiem, kurās es arī izvirzīju šos jautājumus un centos sarunās aizstāvēt mūsu valsts labo reputāciju, kas pašlaik nav nekāds vieglais uzdevums. Premjerministrs Moraveckis to saprot – tas bija skaidrs no mūsu sarunas. Un es vēlos uzsvērt – kā to minēju arī Moravecka kungam –, ka situācija ir ļoti nopietna, un tā tieši skar Polijas intereses, Polijas reputāciju un Polijas pozīcijas pasaulē. Man ir tikai viens padoms: jādara viss iespējamais, lai apstādinātu divus viļņus. Pirmkārt, vilni ar sliktiem viedokļiem par Poliju, un šis vilnis jau faktiski ir ieguvis cunami apmērus. Un otru – nepārdomātu un nepiedienīgu antisemītisku pārspīlējumu vilni izteikumos, kas tiek pausti Polijā. Polijas valdības rīcībā ir visi līdzekļi, kā apstādināt abus šos viļņus, ja vien tā patiesi to vēlētos. Mēs visi Polijā, ieskaitot arī mani, pēdējo 30 gadu laikā esam ļoti nopietni strādājuši, lai nodrošinātu, ka Polijai ir labas attiecības ar ārpasauli, tostarp ar Izraēlu un ebreju kopienu. Un mēs nevaram pieļaut, ka tikai dažu nedēļu laikā kāds sabojā visu šo darbu. Vēl nav par vēlu veikt konkrētu rīcību, tāpat kā vēl nav par vēlu ievērot elementāru pieklājību.

Videoieraksti