"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības un sociālās politikas ministru videokonference, 2020. gada 3. decembris
Galvenie rezultāti
Jauns darbs – uz cilvēku vērsts darbs: nodrošināt taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību platformu ekonomikā
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā platformu darbiniekiem nodrošināt labākus darba apstākļus un sociālo aizsardzību. Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta pasākumiem, tostarp tiesību aktu priekšlikumiem, lai risinātu dažas specifiskas problēmas, kas saistītas ar platformu darbu, piemēram, nepārredzami un neparedzami darba apstākļi, augstāki veselības un drošības riski un nepietiekama piekļuve sociālajai aizsardzībai.
Platformu darba modeļu īpatsvars ES ekonomikā un platformu darbinieku skaits tikai pieaugs. Tāpat būs jārod risinājumi, lai nodrošinātu, ka tā sauktie "jaunie darba veidi" ir vērsti uz cilvēku. Mēs esam gatavi uzlabot darba apstākļus un pastiprināt platformu darbinieku aizsardzību. Mūsu debates apstiprināja šo apņemšanos un kalpos kā vērtīgs ieguldījums centienos uzlabot un modernizēt attiecīgos ES tiesību aktus.
Hubertuss Heils, Vācijas federālais darba un sociālo lietu ministrs
Ministri kopumā bija vienisprātis, ka jautājumi par nedrošiem darba apstākļiem un nepietiekamu sociālo aizsardzību ir jārisina ES līmenī, ņemot vērā dalībvalstu darba tirgus modeļus. Ministri apzināja vairākas problēmas, kuras nepieciešams risināt, piemēram, platformu uzņēmumu pārrobežu raksturs un ar to saistītā nenoteiktība attiecībā uz pienākumiem un tiesībām, kā arī uz pārredzamības trūkums uz algoritmiem balstītā darbaspēka pārvaldībā, kas apgrūtina darba ņēmēju tiesību īstenošanu.
Lielākā daļa delegāciju apgalvoja, ka nav nepieciešams izveidot īpašu darba ņēmēju kategoriju, lai uzlabotu sociālo aizsardzību un darba apstākļus. Viņi aicināja pienācīgi un stingri piemērot spēkā esošos valstu un ES mēroga noteikumus, jo īpaši atsaucoties uz Direktīvu par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem un Padomes ieteikumu par darba ņēmēju un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai. Ministri arī uzsvēra, ka valstu darba tiesību akti ir jāattiecina arī uz platformu darba ņēmējiem un ka šī jaunā kategorija ir jāiekļauj valsts līmenī noslēgtajos koplīgumos.
Ministri kopumā bija vienisprātis, ka ir svarīgi nepieļaut kompromisus sociālās aizsardzības jomā, vienlaikus nodrošinot, ka darba tirgus netiek pārmērīgi regulēts. Šajā sakarā vairākas delegācijas aicināja rast pareizo līdzsvaru starp atbilstošu sociālo aizsardzību un iespēju radīšanu inovācijām, darbvietu radīšanu un konkurētspējīgu jaunuzņēmumu rašanos ES.
Savienība, kur valda dzimumu līdztiesība? Kā īstenot Komisijas Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam, lai panāktu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu dalību darba tirgū
Par līdztiesību atbildīgie ministri pirmo reizi apsprieda, kā īstenot Komisijas stratēģiju, lai panāktu vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū. Pašreizējie dati liecina par ievērojamām nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un darba samaksas atšķirībām visā ES. Stratēģijā atzīts, ka vienlīdzīga līdzdalība darba tirgū ir svarīgs solis, lai panāktu dzimumu līdztiesību.
Neapmaksāta aprūpes darba un algota darba vienlīdzīga sadale starp sievietēm un vīriešiem ir būtiska dzimumu līdztiesības nodrošināšanai – un tas ir jo īpaši svarīgi laikā, kad mēs cīnāmies ar koronavīrusa pandēmijas sekām.
Padome šonedēļ vienprātīgi pieņēma Padomes secinājumus "Samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību: algota darba un neapmaksāta aprūpes darba novērtēšana un sadale". Tā ir svarīga zīme – Eiropa kopīgi virzās uz nākotni, kuras pamatā ir dzimumu līdztiesība. Esmu pārliecināta, ka dzimumu līdztiesību mēs varam panākt tikai tad, ja mēs visi – sievietes un vīrieši – strādāsim kopā.
Franciska Gifeja, Vācijas federālā ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministre
Ministri pauda plašu atbalstu dzimumu līdztiesības stratēģijai 2020.–2025. gadam, ar ko Komisija nāca klajā šā gada martā. Delegācijas uzsvēra, cik svarīgi ir stratēģijas mērķi, lai panāktu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas tiesības visā to daudzveidībā, kā arī lai nodrošinātu to, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas un viņi var brīvi izdarīt neatkarīgu izvēli attiecībā uz savu personīgo un profesionālo dzīvi.
Ministri apzināja vairākas problēmas saistībā ar dzimumu nevienlīdzības mazināšanu, piemēram, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, dzimumu stereotipi un daudz lielāks sieviešu īpatsvars attiecībā uz īstermiņa, nepilnas slodzes un zemu atalgotiem darbiem un aprūpes pienākumiem.
Ministri arī ierosināja pasākumus šo problēmu risināšanai: cita starpā nodrošināt vienlīdzīgu atalgojumu, izmantojot darba samaksas pārredzamību, uzlabot kvalitatīvas bērnu un sociālās aprūpes pieejamību un pieejamību izmaksu ziņā, veikt izpratnes veicināšanas pasākumus.
Vairākas delegācijas aicināja visās dalībvalstīs atbilstoši un savlaicīgi transponēt to valsts tiesību aktos direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru un aicināja turpināt centienus, lai panāktu vienošanos par pašlaik apspriesto direktīvu par vienlīdzīgu attieksmi (19. pants).
Nesen vienprātīgi apstiprinātie secinājumi, kuros Padome aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un dzimumu atšķirību aprūpes jomā, kā arī cīnīties pret dzimumu stereotipiem, tika atzinīgi novērtēti kā izšķirošs solis ceļā uz dzimumu līdztiesību visā ES.
Prezidentvalsts sniedza jaunāko informāciju par priekšlikumu direktīvai, ar kuru darba ņēmējus aizsargā pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darba vietā (4. sērija).
Prezidentvalsts sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz regulu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu pārskatīšanu.
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar tiesību akta priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ratificēt SDO Konvenciju Nr. 190.
Komisija sniedza informāciju par savu pirmo LGBTIK līdztiesības stratēģiju. Prezidentvalsts informēja par rezultātiem, kas gūti konferencē par intersekcionalitātes un LGBTI politiku Eiropā (2020. gada 18. un 19. novembris).
Prezidentvalsts informēja ministrus par ES dzimumu līdztiesības ministru neformālo videokonferenci, kas notika 2020. gada 20. novembrī.
Prezidentvalsts arī sniedza informāciju par ES dalībvalstu kopīgo deklarāciju par atbalsta sniegšanu ģimenēm un bērnu nabadzības apkarošanu, ņemot vērā Covid-19.
Portugāles delegācija iepazīstināja ar nākamās prezidentūras darba programmu dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas jomā.