"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības un sociālās politikas ministru videokonference, 2020. gada 13. oktobris
Galvenie rezultāti
Nodarbinātība un sociālās lietas
ES dalībvalstu nodarbinātības un sociālo lietu ministri rīkoja debates par darba ņēmēju līdzdalību un atbalstu darba ņēmējiem pārstrukturēšanā. Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā nodrošināt, lai ieguldījumi prasmēs un ES fondu izmantošana vestu pie veiksmīgām pārstrukturēšanas stratēģijām. Viņi arī apsprieda, kādi pasākumi ES vai valstu līmenī varētu palīdzēt uzlabot darba ņēmēju tiesību uz informāciju un konsultācijām aizsardzību pārstrukturēšanas situācijās.
Ekonomiskais potenciāls un sociālais nodrošinājums ir vienas monētas divas puses. Vācijas prezidentūra ir apliecinājusi, ka pat nemierīgi laiki var būt produktīvi. Pateicoties mūsu kopīgajiem intensīvajiem centieniem ar komisāru Šmitu un maniem ES dalībvalstu kolēģiem, mēs esam panākuši progresu sociālās Eiropas jomā. Mēs ar kolēģiem – ES dalībvalstu ministriem – esam vienojušies par ceļvedi, kura mērķis ir uzlabot sezonas darbinieku aizsardzību Eiropas Savienībā, un mēs esam apstiprinājuši, ka mums ir nepieciešams – un mēs vēlamies tādu izveidot – satvars minimālo ienākumu aizsardzībai. Esmu īpaši gandarīts, ka mēs bez kavēšanās spējām vienprātīgi panākt vienošanos par garantijas jauniešiem atjaunošanu. Tas ir spēcīgs signāls jauniešiem: visā Eiropas Savienībā bezdarba vietā būs pieejama apmācība, stažēšanās un palīdzība karjeras uzsākšanā. Mēs nevienu neatstāsim novārtā. Eiropa arvien ir iespēju kontinents.
Huberts Heils, Vācijas federālais darba un sociālo lietu ministrs
Ministri kopumā piekrita, ka pārstrukturēšanas stratēģijas būs veiksmīgas un nodrošinās ražīguma pieaugumu tikai tad, ja tiks apvienotas ar spēcīgu pārkvalifikācijas un profesionālās pilnveides politiku. Tika uzsvērts, ka tas ir būtiski, lai pārvaldītu taisnīgu pārkārtošanos uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī lai risinātu demogrāfiskās problēmas. Lielākā daļa ministru paskaidroja, ka viņu pārstāvētās valdības daudz strādā pie tā, lai prognozētu tirgus vajadzības īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī uzsvēra, ka valodu un digitālās prasmes nākotnē būs vienas no svarīgākajām prasmēm. Debates parādīja, ka daudzas dalībvalstis iegulda arī cilvēku pārkvalificēšanā tām nozarēm, kurās tiks radītas jaunas darbvietas. Vairāki ministri uzsvēra, ka svarīgi ir nodrošināt, lai jaunieši netiktu atstāti novārtā, un atzinīgi novērtēja pastiprināto Garantiju jauniešiem. Debašu laikā dalībnieki arī uzsvēra, cik liela nozīme ir ES fondiem, piemēram, Eiropas Sociālajam fondam+ un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam, lai novērstu pārstrukturēšanas nelabvēlīgo sociālo ietekmi.
Saistībā ar apjomīgu pārstrukturēšanu visā Eiropas Savienībā ministri piekrita, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt darba ņēmēju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā uzņēmumos, jo īpaši tādos gadījumos kā uzņēmumu reorganizācija, slēgšana, apvienošana un iegāde, darbības apmēra samazināšana, ārpakalpojumu izmantošana un uzņēmumu pārcelšana. Ministri arī uzstāja, ka pandēmijai nevajadzētu būt par ieganstu tam, lai sašaurinātu darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām, un uzsvēra, ka ekonomikas atveseļošanai un sekmīgai pārstrukturēšanai ir būtiski visos līmeņos nodrošināt iekļaujošu sociālo dialogu.
Ministri arī rīkoja politikas debates par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū. Viņi apmainījās viedokļiem par to, kā vēl vairāk veicināt dzimumu līdztiesību un apkarot sieviešu un vīriešu segregāciju darba tirgū.
Koronavīrusa krīze ir parādījusi – sievietes liek darbam turpināties. Visā Eiropā vairāk nekā 75 % kritiski svarīgā personāla ir sievietes. Tomēr vadošos amatos sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Tāpat sievietes uzņemas lielāku daļu neapmaksāta aprūpes darba – bieži uz savas karjeras un pensijas rēķina. Šodien mēs ar ES dalībvalstu kolēģiem apspriedām, kā darba tirgū var veicināt dzimumu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība darba tirgū nav greznība. Gluži pretēji – tā padarīs ES sociāli un ekonomiski stabilāku. Jo īpaši krīzes laikā.
Dr. Franciska Gifeja, Vācijas federālā ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministre
Ministri bija vienisprātis, ka pašreizējā pandēmija izgaismo dzimumu nelīdzsvarotību daudzās nozarēs. Viņi uzsvēra, ka krīze arī ir parādījusi, ka dzimumu līdztiesības veicināšana darba tirgū kopumā, un jo īpaši sociālās jomas profesijās, ir ne tikai steidzami nepieciešama, bet arī paver vērtīgas iespējas. Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta centieniem panākt iekļaujošu darba vidi, vienādu samaksu, lielāku sieviešu īpatsvaru arī lēmumu pieņemšanas jomā, labāku atlīdzību par darbu, ko parasti veic sievietes, un cīņu pret dzimumu stereotipiem. Daži ministri uzsvēra, cik svarīgi ir iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumus agrīnā izglītībā un palielināt informētību par dzimumu jautājumiem svarīgākajās grupās, piemēram, jauniešu vidū. Vairāki dalībnieki debatēs pauda atbalstu nesenajai ES dzimumu līdztiesības stratēģijai, paziņotajai ES darba samaksas pārredzamības direktīvai un aicināja prezidentvalsti un dalībvalstis beidzot turpināt darbu pie ES direktīvas par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā.
Citi jautājumi
Prezidentvalsts sniedza informāciju par augstākā līmeņa trīspusēju sociālo lietu sanāksmi, kas notika 2020. gada jūnijā, un informēja ministrus par nākamo augstākā līmeņa trīspusēju sociālo lietu sanāksmi, kas plānota 2020. gada 14. oktobrī.
Atklātā sēdē prezidentvalsts informēja ministrus par vienošanos, kas panākta starp Padomi un Eiropas Parlamentu par priekšlikumu lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 573/2014/ES par sadarbību starp valsts nodarbinātības dienestiem (VND) (11090/20 ADD1).
Atklātā sēdē Komisija iepazīstināja ministrus ar priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (11188/20).
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ekonomiskais potenciāls un sociālais nodrošinājums ir vienas monētas divas puses. Vācijas prezidentūra ir apliecinājusi, ka pat nemierīgi laiki var būt produktīvi. Pateicoties mūsu kopīgajiem intensīvajiem centieniem ar komisāru Šmitu un maniem ES dalībvalstu kolēģiem, mēs esam panākuši progresu sociālās Eiropas jomā. Mēs ar kolēģiem – ES dalībvalstu ministriem – esam vienojušies par ceļvedi, kura mērķis ir uzlabot sezonas darbinieku aizsardzību Eiropas Savienībā, un mēs esam apstiprinājuši, ka mums ir nepieciešams – un mēs vēlamies tādu izveidot – satvars minimālo ienākumu aizsardzībai. Esmu īpaši gandarīts, ka mēs bez kavēšanās spējām vienprātīgi panākt vienošanos par garantijas jauniešiem atjaunošanu. Tas ir spēcīgs signāls jauniešiem: visā Eiropas Savienībā bezdarba vietā būs pieejama apmācība, stažēšanās un palīdzība karjeras uzsākšanā. Mēs nevienu neatstāsim novārtā. Eiropa arvien ir iespēju kontinents.
Koronavīrusa krīze ir parādījusi – sievietes liek darbam turpināties. Visā Eiropā vairāk nekā 75 % kritiski svarīgā personāla ir sievietes. Tomēr vadošos amatos sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Tāpat sievietes uzņemas lielāku daļu neapmaksāta aprūpes darba – bieži uz savas karjeras un pensijas rēķina. Šodien mēs ar ES dalībvalstu kolēģiem apspriedām, kā darba tirgū var veicināt dzimumu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība darba tirgū nav greznība. Gluži pretēji – tā padarīs ES sociāli un ekonomiski stabilāku. Jo īpaši krīzes laikā.
