G20 samits, Roma, Itālija, 2021. gada 30. un 31. oktobris

Galvenie rezultāti

G20 līderi 2021. gada 30. un 31. oktobrī tikās divu dienu samitā, ko Romā rīkoja G20 prezidējošā valsts Itālija.

Eiropas Savienību pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen).

Sanāksmes beigās G20 līderi pieņēma G20 līderu deklarāciju.

• G20 līderu Romas deklarācija

Samitā G20 līderi vienojās:

• nodrošināt, ka mērķis – ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni – paliek sasniedzams;
• paātrināt savas darbības, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu globālo emisiju neto nulles līmeni vai oglekļneitralitāti līdz gadsimta vidum vai ap gadsimta vidu;
• atkārtoti apstiprināt attīstīto valstu apņemšanos klimatfinansējuma jomā kopīgi mobilizēt 100 miljardus USD gadā un atzinīgi vērtēja dažu G20 locekļu jaunās saistības;
• līdz 2023. gadam īstenot jaunos noteikumus stabilākai un taisnīgākai starptautiskai nodokļu sistēmai, tostarp pasaules mērogā noteikt minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli 15 % apmērā;
• pastiprināt centienus, lai valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nodrošinātu labāku un savlaicīgāku piekļuvi Covid-19 vakcīnām;
• izveidot G20 kopīgu darba grupu finanšu un veselības jautājumos, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu ar pandēmijām saistītai prevencijai, gatavībai un reaģēšanai.

Ekonomikas atveseļošana

Līderi norādīja, ka globālā ekonomika 2021. gadā ir stabili atveseļojusies, pateicoties vakcīnu ieviešanai un pastāvīgam politikas atbalstam. Tomēr dažādās valstīs un starp tām atveseļošanas ātrums ir ļoti atšķirīgs.

Tāpēc G20 locekļi joprojām uzskata, ka visi pieejamie instrumenti ir jāizmanto tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu pandēmijas negatīvās sekas, jo īpaši attiecībā uz visvairāk skartajām personām, piemēram, sievietēm, jauniešiem un neformāliem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem, un attiecībā uz nevienlīdzību.

“Mēs turpināsim balstīt atveseļošanu, nepieļaujot atbalsta pasākumu pāragru pārtraukšanu, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju un aizsargājoties pret negatīviem riskiem un negatīvām papildu sekām.” G20 līderu deklarācija

G20 arī saglabās modrību attiecībā uz globāliem ekonomikas izaicinājumiem, piemēram, piegādes ķēžu traucējumiem.

Covid-19

Lai novērstu joprojām pastāvošās vakcinācijas rādītāju atšķirības, G20 līderi apņēmās būtiski palielināt vakcīnu, terapijas un diagnostikas nodrošinājumu un piekļūstamību, jo īpaši, ņemot vērā vajadzības valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Tam būtu jāveicina virzība uz mērķi līdz 2021. gada beigām visās valstīs vakcinēt vismaz 40 % iedzīvotāju un līdz 2022. gada vidum – 70 % iedzīvotāju, kā to ieteikusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Lai nodrošinātu ātru un taisnīgu vakcīnu izplatīšanu visā pasaulē, būs jāstiprina piegādes ķēdes, jāpaplašina un jādažādo ražošanas jauda, jāveicina vakcīnu akceptēšana un uzticēšanās tām, kā arī jāapkaro dezinformācija.

G20 līderi arī atkārtoti apstiprināja apņemšanos ievērot Romas deklarāciju, kas pieņemta Globālajā veselības samitā maijā, izmantojot to kā “kompasu kopīgai rīcībai”.

• ES starptautiskā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā
• Romas deklarācija

Ar pandēmijām saistīta prevencija, gatavība un reaģēšana

Lai nodrošinātu pienācīgu, ilgtspējīgu un labāk koordinētu finansējumu ar pandēmijām saistītai prevencijai, gatavībai un reaģēšanai, G20 līderi izveidoja G20 kopīgu darba grupu finanšu un veselības jautājumos.

Līdz 2022. gada sākumam darba grupa izstrādās kārtību, kādā tiks izveidots finansēšanas mehānisms, ko koordinēs PVO un ar ko palielinās globālo finansējumu ar pandēmijām saistītai prevencijai, gatavībai un reaģēšanai.

Izveidot šo darba grupu ierosināja G20 veselības un finanšu ministri samita priekšvakarā.

• G20 finanšu un veselības ministru kopīgais paziņojums, 2021. gada 29. oktobris

Līderi arī norādīja – lai stiprinātu ar pandēmijām saistīto prevenciju, gatavību un reaģēšanu, var būt vajadzīgs starptautisks instruments vai vienošanās PVO kontekstā.

Pirms samita priekšsēdētājs Mišels bija īpaši norādījis uz ieguvumiem no starptautiska līguma par pandēmijām.

“Starptautiska līguma par pandēmijām princips, kas izriet no Pasaules Veselības organizācijas konstitūcijas, novembrī tiks apspriests īpašā Pasaules Veselības asamblejā. Mēs uzskatām, ka šāds līgums būs labākais instruments, lai uzlabotu globālo gatavību pandēmijām, kā arī reaģēšanu uz tām.” Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Starptautiskā noturība veselības jomā: galvenais izaicinājums (paziņojums presei, 2021. gada 26. oktobris)
• Starptautisks līgums par pandēmiju novēršanu un sagatavotību (vispārīga informācija)

Klimats un enerģētika

G20 līderi apņēmās kopīgi strādāt, lai nodrošinātu sekmīgu ANO Klimata konferenci (COP 26), kas uzreiz pēc G20 samita sākās Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē.

Viņi atkārtoti apstiprināja apņemšanos pilnībā un efektīvi īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīgumu.

G20 līderi atzīmēja – lai varētu nodrošināt, ka mērķis – ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni – paliek sasniedzams, būs vajadzīga visu valstu jēgpilna un efektīva rīcība un apņemšanās, ņemot vērā atšķirīgās pieejas.

G20 paātrinās savus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās un finansēšanas jomā, atzīstot, cik svarīgi ir panākt siltumnīcefekta gāzu globālo emisiju neto nulles līmeni vai oglekļneitralitāti līdz gadsimta vidum vai ap gadsimta vidu.

Līderi arī apņēmās veikt turpmākus pasākumus šīs desmitgades laikā un formulēt, īstenot, atjaunināt un vajadzības gadījumā palielināt savus 2030. gada nacionāli noteiktos devumus (NND).

• Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām (vispārīga informācija)
• ANO Klimata pārmaiņu konference (COP 26), pasaules līderu samits, Glāzgova, Apvienotā Karaliste, 2021. gada 1. novembris
• Klimata pārmaiņu samits (COP26) – kādēļ tas ir svarīgs (vispārīga informācija)

Līderi atgādināja un atkārtoti apstiprināja attīstīto valstu apņemšanos klimatfinansējuma jomā līdz 2020. gadam un pēc tam līdz pat 2025. gadam (ieskaitot) kopīgi mobilizēt 100 miljardus USD gadā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi un pielāgoties tām.

Viņi arī atzinīgi novērtēja jaunās saistības, ko uzņēmušies daži G20 locekļi, proti, līdz pat 2025. gadam (ieskaitot) palielināt un uzlabot savas kopējās iemaksas starptautiskajā publiskajā klimatfinansējumā; viņi gaida, ka arī citi locekļi uzņemsies jaunas saistības.

• Padome apstiprina 2020. gada klimatfinansējuma summu (paziņojums presei, 2021. gada 29. oktobris)
• Padomes secinājumi par klimatfinansējumu, 2021. gada 5. oktobris
• Papildinājums Padomes secinājumiem par klimatfinansējumu

Līderi atkārtoti apstiprināja savu 2009. gada apņemšanos vidējā termiņā pakāpeniski pārtraukt un racionalizēt neefektīvas fosilā kurināmā subsīdijas, kas veicina nelietderīgu patēriņu.

Viņi apņēmās līdz 2021. gada beigām apturēt starptautisko publisko finansējumu tādai jaunai elektroenerģijas ražošanai ārvalstīs, kurā bez piesārņojuma mazināšanas tiek izmantotas ogles.

G20 līderi uzsvēra savu apņemšanos uzturēt enerģētisko drošību, vienlaikus pievēršoties klimata pārmaiņām, un garantēt enerģētikas sistēmas pārkārtošanu, kas nodrošina cenas ziņā pieejamu enerģiju visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt netraucētu enerģijas plūsmu no dažādiem avotiem, piegādātājiem un maršrutiem un veicināt atvērtus, konkurenciālus un brīvus starptautiskos enerģijas tirgus.

Bioloģiskā daudzveidība un vide

G20 līderi apņēmās stiprināt darbības, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un vērst šo tendenci pretējā virzienā.

Viņi centīsies nodrošināt, lai līdz 2030. gadam tiktu saglabāti vai aizsargāti vismaz 30 % pasaules sauszemes un vismaz 30 % pasaules okeānu un jūru, un palīdzēs G20 locekļiem panākt progresu šā mērķa sasniegšanā atbilstīgi valsts apstākļiem.

Līderi mudināja citas valstis apvienot spēkus ar G20, lai, iesaistot privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, sasniegtu vēlamo mērķi – līdz 2030. gadam iestādīt vienu triljonu koku.

Ilgtspējīga attīstība

G20 līderi pauda dziļas bažas par Covid-19 krīzes ietekmi, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Viņi atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos īstenot globālus reaģēšanas pasākumus, lai paātrinātu virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un atbalstītu ilgtspējīgu, iekļaujošu un noturīgu atveseļošanu visā pasaulē.

Līderi apņēmās stiprināt savas darbības, lai īstenotu G20 rīcības plānu attiecībā uz Programmu 2030. gadam un G20 atbalstu reaģēšanai uz Covid-19 un atveseļošanai jaunattīstības valstīs. Viņi arī atkārtoti apstiprināja savu pastāvīgo atbalstu Āfrikas valstīm, kas tiek sniegts, izmantojot virkni iniciatīvu, piemēram, G20 paktu ar Āfriku.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes konferencē par G20 paktu ar Āfriku (paziņojums presei, 2021. gada 27. augusts)
• G20 pakta ar Āfriku tīmekļa vietne

Līderi atzinīgi novērtēja speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) jauno vispārējo piešķīrumu, ar ko ir nodrošināts, ka pasaules mērogā ir pieejami 650 miljardi USD papildu rezervēs. G20 centīsies rast veidus, kā palielināt savu ietekmi, brīvprātīgi novirzot daļu no piešķirtajām SDR, lai palīdzētu neaizsargātām valstīm.

G20 līderi aicināja Starptautisko Valūtas fondu (SVF) izveidot jaunu Noturības un ilgtspējas trastu (RST), lai nodrošinātu izmaksu ziņā pieņemamu ilgtermiņa finansējumu valstīm ar zemiem ienākumiem, tostarp Āfrikas kontinentā, mazām salu jaunattīstības valstīm un neaizsargātām valstīm ar vidējiem ienākumiem.

Līderi atzinīgi novērtēja progresu, kas panākts saistībā ar G20 parāda apkalpošanas apturēšanas iniciatīvu (DSSI), kura saskaņā ar aplēsēm laikposmā no 2020. gada maija līdz 2021. gada decembrim ir ļāvusi atlikt kopējo parāda apkalpošanu vismaz 12,7 miljardu USD apmērā, no kuras labumu gūst 50 valstis.

Samita darba kārtība

Samita diskusijas tika organizētas trīs galvenajās darba sesijās un divos līderu papildu pasākumos.

Darba sesijas

• I sesija: “Globālā ekonomika un globālā veselības joma”
• II sesija: “Klimata pārmaiņas un vide”
• III sesija: “Ilgtspējīga attīstība”

Līderu papildu pasākumi

• “Atbalsts MVU un sievietēm piederošiem uzņēmumiem, lai tie labāk atgūtos”
• “Privātā sektora loma cīņā pret klimata pārmaiņām”

Priekšsēdētāja Mišela divpusējās tikšanās

Samita ietvaros priekšsēdētājam Mišelam bija vairākas divpusējas tikšanās ar citiem pasaules līderiem:

• Indijas premjerministru Narendru Modi (Narendra Modi),
• Singapūras premjerministru Li Sjaņlunu (Lee Hsien Loong),
• Ruandas prezidentu un NEPAD priekšsēdētāju Polu Kagami (Paul Kagame),
• Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektoru Tedrosu Adanomu Gebrijeisosu (Tedros Adhanom Ghebreyesus),
• Argentīnas prezidentu Alberto Fernandesu (Alberto Fernández),
• Austrālijas premjerministru Skotu Morisonu (Scott Morrison),
• Vācijas kancleri Angelu Merkeli (Angela Merkel),
• Indonēzijas premjerministru Džoko Vidodo (Joko Widodo),
• Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu (Recep Tayyip Erdoğan).

Priekšsēdētājs Mišels un priekšsēdētāja fon der Leiena arī piedalījās samitā klātesošo ES un Āfrikas Savienības līderu neformālajā sanāksmē, kuru rīkoja Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron).

Vispārīga informācija

Par Itālijas G20 prezidentūru

Prezidējošās valsts Itālijas visaptverošā tēma aptver trīs pīlārus “cilvēki, planēta, labklājība”. Šī tēma tika atspoguļota trijās Romas samita darba sesijās.

Par G20

G20 dalībnieces ir Apvienotā Karaliste, Argentīna, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Brazīlija, Dienvidāfrika, Francija, Indija, Indonēzija, Itālija, Japāna, Kanāda, Korejas Republika, Krievija, Ķīna, Meksika, Saūda Arābija, Turcija, Vācija un Eiropas Savienība.

Spānija ir pastāvīga pieaicinātā dalībniece. G20 prezidējošā valsts Itālija uz samitu uzaicināja vēl septiņus līderus, tostarp Nīderlandes premjerministru.

Iepriekšējie samiti

Iepriekšējais G20 samits 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ notika videokonferences veidā.

• G20 samits, 2020. gada 21. un 22. novembris

Iepriekšējais G20 samits klātienē notika Osakā, Japānā, 2019. gadā.

• G20 samits Osakā, Japānā, 2019. gada 28. un 29. jūnijs