ES un Ukrainas samits, Kijeva, Ukraina, 2021. gada 12. oktobris

Galvenie rezultāti

Eiropas Savienības un Ukrainas 23. samits notika Kijevā 2021. gada 12. oktobrī.

Eiropas Savienību pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen). Ukrainu pārstāvēja prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy).

Aiz oficiālām sanāksmēm slēpjas konkrēti sasniegumi, kuri maina cilvēku dzīvi, nes brīvību un dod lielākas iespējas atbalstīt tiesiskumu un rada lielāku pārticību. Tāda ir Ukrainas un ES attiecību patiesā jēga. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc ES un Ukrainas samita 2021. gada 12. oktobrī Kijevā, Ukrainā

Samita beigās līderi pieņēma kopīgu paziņojumu.

• Kopīgs paziņojums pēc ES un Ukrainas 23. samita, 2021. gada 12. oktobris

Politiskā asociācija un ekonomiskā integrācija

Līderi atkārtoti apstiprināja pastāvīgo apņemšanos stiprināt Ukrainas politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar Eiropas Savienību.

Viņi atzinīgi novērtēja rezultātus, kas panākti ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma ietvaros, un sekmīgo padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA). Kopš 2016. gadā sākās DCFTA piemērošana, tirdzniecības plūsmas ir ievērojami pieaugušas.

Abas puses atzinīgi novērtēja apmainīšanos ar saviem Asociācijas nolīguma novērtējumiem nolūkā nākamajā divpusējā samitā 2022. gadā Briselē nākt klajā ar kopīgu novērtējumu.

Mēs piederam vienai Eiropas saimei. Pēdējos gados 17 000 Ukrainas studentu ir bijusi iespēja piedalīties "Erasmus+" projektā. 50 miljoni Eiropas pilsoņu ir varējuši izmantot bezvīzu ceļošanu uz ES. Priekšsēdētāja Mišela piezīmes pēc ES un Ukrainas samita

Līderi vienojās vēl vairāk pastiprināt ekonomisko integrāciju un sadarbību Asociācijas nolīguma ietvaros, tostarp šādās jomās:

• Ukrainas rīcībpolitikas un tiesību aktu tuvināšana Eiropas zaļajam kursam,
• Ukrainas enerģētikas tirgu un sistēmu integrācija ar ES enerģijas tirgu, izveidojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,
• gāzes tranzīta caur Ukrainu turpināšana arī pēc 2024. gada, Ukrainas gāzes pārvades sistēmas modernizācija un Eiropas enerģētiskās drošības stiprināšana,
• Ukrainas pielāgošanās ES digitālajam vienotajam tirgum Asociācijas nolīguma darbības jomas ietvaros.

ES un Ukraina līdztekus samitam arī parakstīja trīs nolīgumus:

• civilās aviācijas nolīgumu, ar ko izveido jaunas komerciālas iespējas Ukrainas un ES dalībvalstu aviosabiedrībām,
• nolīgumu par Ukrainas pievienošanos programmai "Apvārsnis Eiropa" un "Euratom" pētniecības un mācību programmai,
• nolīgumu par Ukrainas pievienošanos programmai "Radošā Eiropa".

Gatavojoties Austrumu partnerības samitam, līderi atzinīgi novērtēja progresu Asociācijas nolīgumu un DCFTA ar Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu īstenošanā un aicināja tos īstenot pilnībā. Samits notiks Briselē 2021. gada 15. decembrī.

Reformu process

Līderi atzina ievērojamo progresu, ko Ukraina panākusi reformu procesā, piemēram, vēsturiski nozīmīgo lauksaimniecības zemes tirgus atvēršanu.

Viņi uzsvēra, ka šie centieni ir jākāpina, jo īpaši attiecībā uz tiesu varas reformām, cīņu ar korupciju un drošības sektora reformu.

ES atkārtoti apstiprināja savu nemitīgo, ievērojamo atbalstu Ukrainai, kas ir skaidri piesaistīts reformu un politisko pasākumu reālai īstenošanai. Kopš 2014. gada ES un Eiropas finanšu iestādes ir piesaistījušas bezprecedenta paketi Ukrainai – aizdevumus un dotācijas vairāk nekā 17 miljardu EUR apmērā.

Covid-19 palīdzība

Līderi atzīmēja, ka ES palīdzība Ukrainai pārvarēt pandēmijas sociālekonomiskās sekas krietni pārsniedz atbalstu, ko ES ir sniegusi jebkuram citam partnerim, proti, 1,2 miljardi EUR piešķirti makrofinansiālajai palīdzībai, bet papildus tam – atbalsta pakete 190 miljonu EUR apjomā.

• ES starptautiskā solidaritāte Covid-19 pandēmijas laikā (vispārīga informācija)

ES un Ukraina cieši sadarbosies, lai Ukraina varētu piekļūt Covid-19 vakcīnām platformas COVAX ietvaros, tostarp ar ES vakcīnu nodošanas mehānisma starpniecību.

Līderi arī ar gandarījumu atzīmēja, ka Ukraina ir to trešo valstu un teritoriju vidū, kas ir savienotas ar ES digitālā Covid sertifikāta sistēmu. Tas nozīmē, ka Ukrainas Covid sertifikāts tiek pieņemts ES ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES digitālais Covid sertifikāts. Tāpat Ukraina pieņem ES digitālo Covid sertifikātu.

• ES digitālais Covid sertifikāts: kā tas darbojas (vispārīga informācija)
• Infografika – ES digitālais Covid sertifikāts
• ES digitālais Covid sertifikāts (Eiropas Komisija)

Ārpolitika un drošības politika

ES vēlreiz apliecināja, ka nesatricināmi atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Līderi norādīja, ka svarīgi ir vēl vairāk izvērst sadarbību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā un Ukrainai panākt lielāku konverģenci ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP).

Viņi arī atzina, ka svarīgi ir vēl vairāk stiprināt sadarbību, lai vērstos pret hibrīddraudiem un apkarotu dezinformāciju.

Drošība nozīmē arī intensīvākus centienus cīņā ar hibrīddraudiem un kiberuzbrukumiem. Tāpēc mēs vēl vairāk pastiprināsim mūsu dialogu par kiberjautājumiem. Priekšsēdētāja Mišela piezīmes pēc ES un Ukrainas samita

Līderi no jauna pauda savu stingro nosodījumu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumiem Krievijas bruņoto spēku agresijas rezultātā kopš 2014. gada februāra.

ES atzinīgi novērtēja Starptautiskās Krimas platformas izveidi, kura uzsāka darbību ievadsamitā 23. augustā Kijevā, un atbalsta to, ka tiek īstenota kopīgā deklarācija, kurai ir pievienojusies ES un tās dalībvalstis.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela runa Starptautiskās Krimas platformas samita atklāšanas sesijā

Ukraina pauda gandarījumu par Eiropadomes jūnija secinājumiem, kuros ES līderi atkārtoti apstiprināja, ka Minskas vienošanos pilnīga īstenošana joprojām ir galvenais nosacījums jebkādām būtiskām izmaiņām ES nostājā attiecībās ar Krieviju.

• Eiropadome, 2021. gada 24. un 25. jūnijs

ES sankcijas pret Krieviju

Līderi uzsvēra, ka ES vēlreiz ir pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras ir tikušas pieņemtas kopš 2014. gada, reaģējot uz Krimas nelikumīgo aneksiju un apzināto Ukrainas destabilizāciju.

Šo sankciju ilgums arvien vēl ir nepārprotami piesaistīts Minskas vienošanos pilnīgai īstenošanai.

• Hronoloģisks pārskats – ES ierobežojošie pasākumi, ar ko reaģē uz krīzi Ukrainā

Turklāt dienā pirms samita Padome noteica ierobežojošus pasākumus vēl astoņām personām par to, ka tās aktīvi atbalsta darbības un īsteno politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

• Ukraina: ES piemēro sankcijas vēl astoņām personām par teritoriālās integritātes pārkāpumiem (paziņojums presei, 2021. gada 11. oktobris)

Vispārīga informācija

ES attiecības ar Ukrainu

ES un Ukrainas attiecību pamatā ir Asociācijas nolīgums (AN), kas stājās spēkā 2017. gadā. Asociācijas nolīguma ekonomiskā daļa ir padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA).

• ES attiecības ar Ukrainu (vispārīga informācija)
• Eiropas Savienības delegācijas Ukrainā tīmekļa vietne

Vīzu režīma liberalizācija

Kopš 2017. gada Ukrainas pilsoņiem vairs nav nepieciešama vīza īstermiņa uzturēšanās nolūkos Šengenas zonā.

Iepriekšējais samits

Iepriekšējais ES un Ukrainas samits notika 2020. gada 6. oktobrī Briselē.

• ES un Ukrainas samits, Brisele, 2020. gada 6. oktobris