"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome, 2022. gada 8. un 9. decembris
Tieslietas (piektdiena, 9. decembris)
Cīņa pret nesodāmību Ukrainā
Padome pieņēma secinājumus par cīņu pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas pastrādāti saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
Deviņus mēnešus kopš kara sākšanas Krievija turpina šausminošus un neselektīvus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Katru dienu tiek atklāti jauni Ukrainā pastrādāti kara noziegumi. ES atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus un turpinās atbalstīt Ukrainas iestādes un Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu, ka tie, kas atbildīgi par šiem noziegumiem, tiek nodoti tiesai.
Pavels Blažeks, Čehijas tieslietu ministrs
Secinājumos dalībvalstis un attiecīgās ES struktūras tiek aicinātas turpināt atbalstīt Ukrainas Ģenerālprokuratūru un Starptautisko Krimināltiesu (SKT). Dalībvalstis tajos tiek arī aicinātas pieņemt pasākumus, lai pilnībā īstenotu galveno starptautisko noziegumu un atbildības veidu definīciju un ļautu īstenot universālu jurisdikciju vai cita veida iekšzemes jurisdikciju attiecībā uz šiem noziegumiem. Dalībvalstīm būtu arī jāstiprina atbalsts starptautiskajos noziegumos cietušajiem un viņu aizsardzība kriminālprocesā.
Ministri apsprieda projektu direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju. Galveno uzmanību viņi pievērsa to personu procesuālajām tiesībām, kuras nav aizdomās turētās personas. Viņi apsvēra, vai tiesības uz taisnīgu tiesu un uz efektīvu tiesību aizsardzību, kā tās iekļautas priekšlikumā, nodrošina pietiekamu aizsardzību visām personām, kuras skar šie pasākumi. Viņi arī izvērtēja, vai tiesības uz aizstāvību attiecināt arī uz tām personām, kuras nav apsūdzētas noziedzīgā nodarījumā, bet kuras skar šie pasākumi.
Ministri kopumā pauda atbalstu procesuālās aizsardzības nodrošināšanai visām personām, kuras skar šie pasākumi, tostarp personām, kas nav apsūdzētas vai netiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu, vismaz tādā mērā, kā paredzēts priekšlikumā. Pamatojoties uz šo diskusiju, darbs tagad tiks turpināts tehniskā līmenī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padome vienojās par pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot noziegumu pret vidi izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem. Tajā ir precīzāk definēti noziegumi pret vidi un ir pievienoti jauni noziedzīgu nodarījumu pret vidi veidi. Tajā arī ir saskaņots sodu apmērs fiziskām personām un pirmo reizi – arī juridiskām personām.
Padome šodien pieņēma pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz ierosināto regulu par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību un par ierosināto ar to saistīto direktīvu. Šie priekšlikumi uzlabos tiesu procedūru efektivitāti un ātrumu un atvieglos tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem.
Stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP)
Ministri pirmo reizi apsprieda projektu direktīvai pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (direktīva pret "SLAPP"). Viņi jo īpaši pievērsās tam, ka ir vajadzīgi pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret civilprocesa ļaunprātīgu izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabātas tiesības uz tiesu iestāžu efektīvu pieejamību.
Šā priekšlikuma mērķis ir aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus pret ļaunprātīgu tiesvedību, kuras mērķis ir viņus apklusināt. Dalībvalstis ir plaši atbalstījušas direktīvas mērķi aizsargāt tiesības uz vārda un informācijas brīvību. Tās ir arī norādījušas, ka ir jānodrošina, lai netiktu ļaunprātīgi izmantotas priekšlikumā paredzētās procesuālās garantijas un lai joprojām tiktu garantēts, ka prasītājam ir iespēja vērsties tiesā, kas ir arī viena no pamattiesībām. Šiem pasākumiem vajadzētu būt rūpīgi mērķorientētiem, un tiem būtu jāatbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Pusdienu laikā ministri apsprieda cīņu pret antisemītismu. Viņi apsvēra, kā maksimāli palielināt centienus apkarot antisemītismu visos līmeņos un visā sabiedrībā, kā efektīvi racionalizēt diskusijas, kādi instrumenti ir visbūtiskākie cīņā pret antisemītismu tiešsaistē, ko dalībvalstis dara, lai uzlabotu antisemītisku incidentu reģistrēšanu un veicinātu ziņošanu par tiem, un kādas darbības tiek veiktas, lai valstu un ES līmenī nodrošinātu un piešķirtu atbilstošus finanšu resursus.
Pamattiesības
Ministri apsprieda ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, jo īpaši šo sarunu galīgos, vēl neatrisinātos elementus. Sarunas ar Eiropas Padomi tika oficiāli atsāktas 2020. gada jūnijā, un kopš tā laika ir sasniegts ļoti labs progress, panākot provizoriskas vienošanās par vairākiem svarīgiem elementiem.
Sadaļā "Citi jautājumi" Komisija iepazīstināja ar savu gada ziņojumu par ES Pamattiesību hartas piemērošanu. Šāgada ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tiesību aizstāvju un juridisko profesiju pārstāvju – kā svarīgāko aktoru mūsu demokrātijās – stiprināšanai.
E-pierādījumi
Prezidentvalsts ziņoja par progresu, kas panākts saistībā ar priekšlikumiem par e-pierādījumiem. Tā informēja ministrus par 29. novembrī ar Eiropas Parlamentu panākto provizorisko politisko vienošanos. Patlaban norit tehnisks darbs pie juridisko tekstu izstrādes pabeigšanas, lai tos varētu iesniegt dalībvalstīm apstiprināšanai.
Tiesību aktu priekšlikumu par e-pierādījumiem mērķis ir paātrināt piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem, izveidojot tiesisko regulējumu tiesu rīkojumiem, kas tieši adresēti pakalpojumu sniedzējam vai tā juridiskajam pārstāvim citā dalībvalstī.
Padome pieņēma secinājumus par Eiropas Tiesu iestāžu tīkla kibernoziedzības jautājumos (EJCN) spēju pastiprināšanu, tādējādi atbalstot oficiāla EJCN sekretariāta izveidi, kam būtu jādarbojas kā nepieciešamai EJCN atbalsta struktūrai, lai EJCN varētu apmierināt kibernoziedzības jomā iesaistīto praktiķu vajadzības un vēlmes.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Prezidentvalsts arī ziņoja par gatavošanos nākamajai ES un ASV ministru sanāksmei tieslietu un iekšlietu jomā un tās darba kārtību, kā arī par rezultātiem, kas gūti ES un Rietumbalkānu ministru forumā par tieslietām un iekšlietām.
Prezidentvalsts ministrus informēja par konferenci par trauksmes celšanu, kas 26. un 27. oktobrī notika Prāgā. Šajā sanāksmē tika izskatītas norises saistībā ar direktīvas par trauksmes celšanu transponēšanu un par trauksmes cēlēju aizsardzību kopumā.
Prezidentvalsts arī iepazīstināja ar 24. oktobrī Briselē notikušā darbsemināra par tiesu sistēmas digitalizāciju rezultātiem.
Komisija iepazīstināja ar ieteikumu par tādu aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām, uz kurām attiecas pirmstiesas apcietinājums.
Nākamā Padomes prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savu darba programmu un prioritātēm nākamajiem sešiem mēnešiem.
Iekšlietas (ceturtdiena, 8. decembris)
Šengenas zona
Padome šodien pieņēma lēmumu par Šengenas "acquis" pilnīgu piemērošanu Horvātijā.
Es esmu ļoti gandarīts, ka Čehijas prezidentūras laikā Horvātija varēja spert divus svarīgus soļus Eiropas integrācijā, pievienojoties gan euro, gan Šengenas zonai. Esmu pārliecināts, ka šie panākumi pavērs ceļu citām dalībvalstīm, kuras izpildījušas nosacījumus, lai spertu nākamo soli ceļā uz Eiropu, un es un mani kolēģi turpināsim cītīgi strādāt, lai nodrošinātu, ka tuvākajā nākotnē Šengenas saimē varam sveikt Bulgāriju un Rumāniju.
Vīts Rakušans, Čehijas iekšlietu ministrs
Ministri arī izskatīja vispārējo stāvokli Šengenas zonā, galveno uzmanību pievēršot iekšējās drošības pasākumiem, tostarp IT sistēmu sadarbspējai un migrantu kontrabandas apkarošanai. Viņi apstiprināja virkni pasākumu cīņai pret migrantu kontrabandu, aptverot trīs jomas: stabilas situācijas izpratnes uzturēšana, atbalsts spēcīgākai pārrobežu operatīvai rīcībai pret noziedzīgiem tīkliem un TI aģentūru un aģentūru savstarpējās sadarbības loma. Ministri arī apstiprināja pārskatīto grafiku uzlabotās Šengenas Informācijas sistēmas darbības sākšanai, kas tagad ir paredzēta līdz 2023. gada 7. martam.
Patvērums un migrācija
Prezidentvalsts informēja par pašreizējo stāvokli darbā pie patvēruma un migrācijas dosjē. Pēdējo mēnešu laikā intensīvs darbs galvenokārt ir bijis vērsts uz to, lai rastu turpmāko virzību saistībā ar ES solidaritāti migrācijas jomā, atbildību un reaģēšanu krīzes situācijās. Darbs pie šo principu integrēšanas tiesību aktu tekstos turpināsies Zviedrijas prezidentūras laikā, kura ir nākamā prezidentvalsts. Prezidentvalsts arī informēja par nesenajām pozitīvajām norisēm saistībā ar iestāžu sadarbību starp Padomi un Eiropas Parlamentu, kas ļāva atsākt darbu pie pieciem Migrācijas un patvēruma paktā ietvertiem tiesību aktu priekšlikumiem.
Ministri izvērtēja progresu, kas panākts pašreizējā darbā pie regulas, ar ko risina instrumentalizācijas situācijas migrācijas un patvēruma jomā. Šī regula dalībvalstīm, kas saskaras ar instrumentalizācijas situāciju, izņēmuma kārtā ļautu atkāpties no dažiem kopīgajiem Eiropas patvēruma noteikumiem, ja tas ir nepieciešams un atbilstoši. Tajā tiktu paredzēti arī konkrēti noteikumi par atbalsta un solidaritātes pasākumiem, ko var veikt šādā situācijā.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par migrācijas ārējo dimensiju un situāciju galvenajos migrācijas maršrutos. Viņi uzsvēra, ka migrācijas ārējai dimensijai ir jāpievēršas visaptverošā veidā, ņemot vērā visus maršrutus un, ja iespējams, veicot kopīgus vai papildinošus centienus. Šajā darba kārtības punktā Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu neseno rīcības plānu attiecībā uz Rietumbalkānu maršrutu, kas seko pēc tās 21. novembrī izdotā rīcības plāna attiecībā uz Vidusjūras centrālo daļu. Komisija tika aicināta ierosināt rīcības plānus attiecībā uz pārējiem maršrutiem.
Pusdienu laikā ministri apsprieda, kā uzlabot ES atgriešanas politikas efektivitāti. Viņi uzsvēra vīzu režīma sviras efekta nozīmi un apstiprināja prezidentvalsts ierosināto grafiku, vienlaikus akcentējot, ka sviras efekts ir jāizmanto dažādās jomās, lai uzlabotu trešo valstu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā.
Padome kā darba kārtības punktu bez apspriešanas pieņēma arī īstenošanas lēmumu, ar kuru Gambijas valstspiederīgajiem piemērojamo vīzas nodevu palielina līdz 120 EUR, lai uzlabotu Gambijas sadarbību tās valstspiederīgo atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā.
Ministri apmainījās viedokļiem par Ukrainas bēgļu stāvokli Eiropas Savienībā, jo īpaši attiecībā uz izmitināšanas un uzņemšanas telpām, un par ārkārtas situāciju plānošanu ziemā. Saskaņā ar jaunākajiem datiem ES dalībvalstis uzņem teju 4 miljonus Ukrainas bēgļu un vismaz 700 000 bērnu ir iesaistīti izglītības sistēmās.
Ministri arī izvērtēja dialogu par iekšējo drošību ar Ukrainu ar mērķi pievērsties kopīgiem drošības izaicinājumiem, kas iziet no Krievijas agresijas kara, tostarp robežu drošībai vai šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības un citu smagu noziegumu riskam.
Sadaļā "Citi jautājumi" Komisija informēja ministrus par reakciju ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros uz izaicinājumiem, ko rada karš Ukrainā, tostarp par nesenajiem izaicinājumiem enerģētikas jomā.
Padome arī bez apspriešanas pieņēma lēmumu neakceptēt Krievijas dokumentus, kas izdoti Ukrainā un Gruzijā. Krievijas ceļošanas dokumenti, kas izsniegti personām, kuras uzturas Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos vai separātiskajās Gruzijas teritorijās, netiks akceptēti kā derīgi ceļošanas dokumenti vīzas saņemšanai vai Šengenas zonas robežu šķērsošanai.
Padome pieņēma direktīvu un ieteikumu, kuru mērķis ir mazināt kritisko vienību neaizsargātību un stiprināt to noturību. Šīs vienības sniedz pamatpakalpojumus, kuri ir būtiski, lai saglabātu svarīgas sabiedrības funkcijas, saimnieciskās darbības, sabiedrības veselību un drošību, kā arī vidi. Tām ir jāspēj novērst hibrīduzbrukumus, dabas katastrofas, terorisma draudus un ārkārtas situācijas veselības jomā, aizsargāt pret tiem, reaģēt uz tiem, tikt ar tiem galā un no tiem atkopties.
Ministri izvērtēja progresu, kas panākts saistībā ar projektu regulai par seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu. Padomē ir notikušas diskusijas tehniskā līmenī, un ar to ir pabeigta visa teksta pirmā izskatīšana. Pēc tam prezidentvalsts ir iesniegusi vairākus priekšlikumus pārskatīt tekstu, jo īpaši attiecībā uz priekšmetu un darbības jomu, definīcijām, tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju pienākumiem un uzraudzību, izpildi un sadarbību. Darbs pie regulas turpināsies Zviedrijas prezidentūras laikā, kura ir nākamā Padomes prezidentvalsts.
Prezidentvalsts arī ziņoja par gatavošanos nākamajai ES un ASV ministru sanāksmei tieslietu un iekšlietu jomā un tās darba kārtību, kā arī par rezultātiem, kas gūti ES un Rietumbalkānu ministru forumā par tieslietām un iekšlietām.
Prezidentvalsts informēja par rezultātiem, kas gūti Prāgas procesa ministru konferencē, kurā tika pieņemta kopīga deklarācija un rīcības plāns 2023.–2027. gadam.
Portugāle sniedza informāciju darba kārtības punktā par Starptautiskās Migrācijas organizācijas ģenerāldirektora iecelšanu.
Komisija sniedza informāciju darba kārtības punktā par sagatavotību dabas ugunsgrēkiem saistībā ar ES civilās aizsardzības mehānismu un ņemot vērā intensīvos ugunsgrēkus šā gada vasarā Eiropas Savienībā.
Nākamā Padomes prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savu darba programmu un prioritātēm nākamajiem sešiem mēnešiem.
Deviņus mēnešus kopš kara sākšanas Krievija turpina šausminošus un neselektīvus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Katru dienu tiek atklāti jauni Ukrainā pastrādāti kara noziegumi. ES atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus un turpinās atbalstīt Ukrainas iestādes un Starptautisko Krimināltiesu, lai nodrošinātu, ka tie, kas atbildīgi par šiem noziegumiem, tiek nodoti tiesai.
Es esmu ļoti gandarīts, ka Čehijas prezidentūras laikā Horvātija varēja spert divus svarīgus soļus Eiropas integrācijā, pievienojoties gan euro, gan Šengenas zonai. Esmu pārliecināts, ka šie panākumi pavērs ceļu citām dalībvalstīm, kuras izpildījušas nosacījumus, lai spertu nākamo soli ceļā uz Eiropu, un es un mani kolēģi turpināsim cītīgi strādāt, lai nodrošinātu, ka tuvākajā nākotnē Šengenas saimē varam sveikt Bulgāriju un Rumāniju.