Transporta ministru videokonference, 2020. gada 8. decembris

Galvenie rezultāti

Ceļu nodevu iekasēšana (Eirovinjete)

Ministri neformālo videokonferenci sāka ar politikas debatēm par priekšlikumu pārskatīt ES ceļu nodevu iekasēšanas noteikumus ("Eirovinjetes" direktīva). Priekšlikuma mērķis ir risināt tādus svarīgus jautājumus kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un cita ietekme uz vidi, sastrēgumi un ceļu infrastruktūras finansēšana.

Prezidentvalsts savā informatīvajā piezīmē aicināja ministrus paust viedokli attiecībā uz diviem jautājumiem:

• iespēju dalībvalstīm saskaņā ar īpašiem nosacījumiem atbrīvot no pienākuma maksāt autoceļu nodevas vai lietošanas maksas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa ir no 3,5 līdz 7,5 tonnām;
• vai attiecībā uz iespēju dalībvalstīm piemērot konkrētu uzcenojumu infrastruktūras lietošanas maksai, ko iekasē konkrētos ceļa posmos teritorijās, kur veidojas lieli sastrēgumi, būtu nepieciešams panākt vienošanos ar visām skartajām dalībvalstīm (tām dalībvalstīm, kuras ietilpst šajā koridorā un atrodas kaimiņos tam koridora posmam, kuram piemēro uzcenojumu).

Debašu noslēgumā prezidentvalsts secināja – diskusijas ir parādījušas, ka prezidentvalsts abos šajos jautājumos ir uz pareizā ceļa, tāpēc tā attiecīgi rīkosies, lai sagatavotu sarunu pilnvarojuma projektu Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmei 18. decembrī.

Atjauninātajiem ceļu nodevu iekasēšanas noteikumiem būs būtiska loma ES centienos padarīt transportu zaļāku un ilgtspējīgāku, kā arī sasniegt autotransporta jomā 2030. gadam nospraustos CO₂ samazināšanas mērķrādītājus. Virzība uz priekšu šajā jautājumā ir bijusi svarīga prezidentvalsts Vācijas prioritāte, un es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim vienoties par Padomes nostāju līdz mūsu pilnvaru termiņa beigām.

Andreass Šeiers, Vācijas federālais transporta un digitālās infrastruktūras ministrs, sanāksmes vadītājs

• Vispārīga informācija par Eirovinjetes direktīvas pārskatīšanu

Eiropas vienotā gaisa telpa

Ministri rīkoja neformālas politikas debates attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem par Eiropas vienoto gaisa telpu (SES), kuri tika iesniegti 2020. gada septembrī. Priekšlikumu mērķis ir uzlabot Eiropas gaisa telpas pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu, lai palielinātu kapacitāti, uzlabotu izmaksu efektivitāti, kā arī sistēmas spēju pielāgoties pārmaiņām satiksmē, vienlaikus arī cenšoties samazināt aviācijas radīto CO₂ pēdu. Lai virzītu debates, prezidentvalsts bija sagatavojusi diskusiju dokumentu ar jautājumiem ministriem.

Diskusiju laikā dalībvalstis pauda atbalstu SES vispārējiem mērķiem, jo īpaši saistībā ar digitalizācijas programmu un zaļā kursa mērķiem, un tās kopumā atzinīgi novērtēja mērķi vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tomēr vairāki ministri saskata risku, ka daži no ierosinātajiem noteikumiem varētu radīt papildu administratīvo slogu un izmaksas.

Vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka priekšlikumos nebija pilnībā ievērota dalībvalstu suverenitāte un atbildība par savu gaisa telpu saskaņā ar Čikāgas konvenciju un gaisa satiksmes pakalpojumu suverēno raksturu. Viņas uzsvēra, ka noteikumos ir pilnībā jāatspoguļo subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kā arī militārā, drošības un aizsardzības dimensija.

Lai gan dalībvalstis pauda stingru atbalstu tam, lai stiprinātu tīkla perspektīvu un Eirokontroles lomu, daži ministri norādīja, ka ir nepieciešami papildu precizējumi attiecībā uz tīkla pārvaldnieka funkcijām un uzdevumiem.

Reformā būtu jāņem vērā arī visas dažādu dalībvalstu īpatnības. Šajā sakarā daudzi ministri pauda bažas par to, cik piemēroti ir Savienības mēroga mērķi attiecībā uz termināla pakalpojumiem, un par dalībvalstu ierobežoto lomu darbības uzlabošanas plānošanā un vienības likmju noteikšanā.

Dalībvalstis arī uzskata, ka ir jāprecizē ieguvumi, ko sniedz priekšlikums Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (EASA) izveidot neatkarīgu Eiropas regulatoru – darbības izvērtēšanas iestādi (PRB).

Ministri atzina, ka digitalizācija un uz tirgu balstīta pieeja atbalsta datu pakalpojumu sniegšanu varētu padarīt efektīvāku. Tomēr būtu jāsaglabā iespēja valstīm saglabāt integrētu civilās un militārās aviācijas gaisa satiksmes pārvaldību.

Vairāki ministri norādīja, ka jaunajos noteikumos būtu jāņem vērā visu ieinteresēto personu vajadzības un tiem jābūt vērstiem uz mērķu sasniegšanu, neradot nevajadzīgu administratīvo slogu un izmaksas. Šajā sakarā daži ministri pauda nožēlu, ka priekšlikumā nav ņemta vērā Covid-19 dramatiskā ietekme uz nozari un ka ar to tiek ieviestas strukturālas izmaiņas, kas varētu radīt turpmāku sadrumstalotību un lielāku sarežģītību laikā, kad nozarei ir vajadzīga stabilitāte, lai panāktu atveseļošanu.

Dalībvalstis uzskatīja, ka aviācijas nozarei ir jāsamazina CO₂ emisijas. Taču vairākas delegācijas minēja, ka attiecībā uz dažiem pasākumiem, piemēram, obligāto maksu modulāciju Eiropas līmenī vai vienotas vienības likmes noteikšanu, būtu nepieciešama turpmāka izmaksu un ieguvumu analīze.

Šodien notikušās politikas debates sniegs svarīgus norādījumus turpmākajā darbā pie Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu priekšlikumiem.

• Prezidentvalsts diskusiju dokuments – Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības darbības uzlabošana

Citi jautājumi

Prezidentvalsts informēja ministrus par diskusijām attiecībā uz jaunu pieeju mobilitātei, kas papildinās ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar ko Eiropas Komisija iepazīstinās 9. decembrī. Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli darbā ar aktuālajiem priekšlikumiem dzelzceļa transporta jomā, kā arī par to, kā Covid-19 ietekmē aviopasažieru tiesības.

Luksemburgas delegācija atkārtoti pieprasīja saskaņotas investīcijas Eiropas dzelzceļa tīkla paplašināšanā, un Somijas delegācija informēja ministrus par augsta līmeņa sanāksmi par satīklotu un automatizētu braukšanu. Austrijas delegācija kopā ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu, Nīderlandi un Portugāli iesniedza kopīgu deklarāciju, kurā aicināja Komisiju un visas ieinteresētās personas strādāt pie tā, lai panāktu sociāli atbildīgu aviācijas nozares atveseļošanu. Polijas delegācija ministriem sniedza informāciju par Višegrādas grupas kopīgo paziņojumu par gaidāmo Eiropas transporta tīklu (TEN-T) pārskatīšanu.

Komisija informēja ministrus par Covid-19 pandēmijas izraisīto apkalpes nomaiņas krīzi kuģniecības nozarē. Tā arī sniedza jaunāko informāciju par aviopasažieru lokalizācijas veidlapu apmaiņas platformu, kas palīdz dalībvalstīm veikt ielidošanas riska novērtējumus un ļauj veikt kontaktu izsekošanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju, un mudināja dalībvalstis piedalīties EASA īstenotajā pilotprojektā.

Nākamā prezidentvalsts Portugāle iepazīstināja ar savu darba programmu 2021. gada pirmajam pusgadam.

Visi šīs videokonferences darba kārtības punkti tika izskatīti atklātā sēdē.