ES banku sektora strukturālā reforma – kredītiestāžu noturības uzlabošana

Padome pašlaik strādā pie regulas projekta par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību. Regulas mērķis ir novērst sistēmiskos riskus ES finanšu sistēmai, ko varētu izraisīt lielu, ļoti sarežģītu un savstarpēji saistītu kredītiestāžu bankrots.

Jaunie noteikumi šādus riskus samazinātu, paredzot, ka bankas augsta riska darbības, galvenokārt tirdzniecība savā vārdā, ir obligāti jānodala no tās "pamata" darbības, piemēram, noguldījumu pieņemšanas vai maksājumu mazumpakalpojumiem. Bankas "pamata" darbībām ir būtiska nozīme reālajā ekonomikā, un tādēļ tām ir vajadzīga īpaša aizsardzība.

Gaidāmie ieguvumi

Lielāka stabilitāte finanšu tirgos.
Labāka nodokļu maksātāju naudas aizsardzība, jo mazākas grūtībās nonākušas bankas iespējams noregulēt, neizmantojot publiskos finanšu līdzekļus.
Mazāks bezrūpīgas rīcības risks, jo lielu banku grupu iespēja paļauties uz valdības netiešajām subsīdijām būtu likvidēta.
Stingrāka noteikumu konsekvence kredītiestādēm visās ES dalībvalstīs, ar ko būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā iekšējā tirgū un jāsamazina iespējas apiet likumus (vai censties izmantot "regulējuma arbitrāžu").
Mazāks konkurences izkropļojums banku starpā.

Padomē

2015. gada jūnijs: Padome attiecībā uz regulas projektu vienojās par nostāju pirmajā lasījumā (ko dēvē par vispārējo pieeju). Šis dokuments būs pilnvarojums Padomes prezidentvalstij, lai ar Eiropas Parlamentu risinātu sarunas par regulas galīgo redakciju.

2014. gada otrais pusgads: priekšlikuma analīze Padomes Finanšu pakalpojumu jautājumu darba grupā.

2014. gada janvāris: Padomē saņemts Eiropas Komisijas priekšlikums regulai par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību.

Padomes nostāja – svarīgākie aspekti

Tirdzniecības savā vārdā obligāta nodalīšana

Tirdzniecība savā vārdā ir augsta riska tirdzniecība, kad banka tirgo dažādus finanšu instrumentus, izmantojot pašu kapitālu, nevis noguldītāju naudu, ar mērķi gūt peļņu sev. Ja šāda tirdzniecība veido lielu daļu bankas darbībās, zaudējumi negatīvi ietekmētu bankas "pamata" darbības, piemēram, noguldījumu pieņemšanu. Īpaši svarīgi tas ir tādu banku gadījumā, kas ir "pārāk lielas, lai bankrotētu" un kas šādas augsta riska darbības var veikt, pieņemot, ka to apjoms un nozīmīgums bankrota gadījumā tām nodrošinātu valdības palīdzību.

Komisijas priekšlikumā tirdzniecību savā vārdā bija paredzēts aizliegt. Padome uzskatīja, ka tirdzniecību savā vārdā labāk būtu stingrāk regulēt, nevis aizliegt, jo aizliegums varētu pārmērīgi kaitēt bankas ienākumu avotu diversifikācijai un to varētu arī apiet, ja konkrētas darbības veiktu struktūras, kas ir mazāk regulētas vai neregulētas. Tādēļ Padome ierosina tirdzniecību savā vārdā obligāti nodalīt no kredītiestādes "pamata" darbībām.

Lēmumu par nodalīšanu pieņemtu valstu kompetentās iestādes (piemēram, banku uzraudzības iestādes) pēc padziļinātas riska analīzes saskaņā ar noteiktu kritēriju kopumu. Bankām, kurām piemērotu šādu lēmumu, būtu pietiekami daudz laika reorganizēt savas darbības.

Tomēr, ja banka uzraudzītājai iestādei būtu spējīga pierādīt, ka riski, ko tā uzņemas, tiek mazināti ar citiem līdzekļiem, tai nodalīšanas prasību nepiemērotu.

Citu augsta riska tirdzniecības darbību nodalīšana

Valstu kompetentās iestādes riska novērtējumu veiktu arī attiecībā uz tādām lielu banku tirdzniecības darbībām, kas nav tirdzniecība savā vārdā, piemēram, attiecībā tirgus uzturēšanu, riskantiem atvasinājumiem un sarežģītiem vērtspapīrošanas darījumiem. Ja kompetentā iestāde konstatē pārmērīgu risku, tā varētu:

pieprasīt, lai šādas tirdzniecības darbības tiktu nodalītas no "pamata" kredītiestādes,
pieprasīt, lai tiktu palielināts pamata kredītiestādes pašu kapitāls, vai
piemērot citus prudenciālus pasākumus.

Nodalītajām tirdzniecības struktūrām nebūtu atļauts pieņemt mazumnoguldījumus, uz kuriem attiektos aizsardzība saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmām, un tām nebūtu arī atļauts sniegt saistītus maksājumu mazumpakalpojumus.

Spēkā esošo valstu tiesību aktu pielāgošana

Pēc nesenās finanšu krīzes dalībvalstis ir īstenojušas virkni pasākumu savos valsts tiesību aktos, lai risinātu atklātos trūkumus savās banku sistēmās.

Lai pielāgotu šos spēkā esošos valsts noteikumus un izvairītos no nevajadzīgas pārklāšanās, Padome ierosina, lai dalībvalstis pārmērīgu riska uzņemšanos banku tirdzniecības darbībās risinātu vienā no šādiem diviem veidiem:

1) vai nu ar valsts tiesību aktiem, kas prasītu, lai lielas bankas nošķirtu savas pamata darbības, vai

2) ar pasākumiem, ko kompetentās iestādes uzliktu saskaņā ar regulu.

Regulas darbības joma

Pēc Komisijas priekšlikuma izskatīšanas Padome ierosināja regulu piemērot:

globālām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm,
kredītiestādēm, kuru kopējie aktīvi trīs gadus pēc kārtas ir vismaz € 30 miljardi un kuru tirdzniecības darbības aptver vismaz € 70 miljardus vai 10 % no to kopējiem aktīviem.

Globālas sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes ir definētas saskaņā ar 131. pantu Direktīvā par kapitāla prasībām (Direktīva 2013/36/ES), un tās tiek apzinātas saskaņā ar īpašu metodoloģiju, ko noteikusi Eiropas Banku iestāde. Kritēriji cita starpā ietver bankas lielumu, pārrobežu darbību un savstarpējo sasaisti.

Dalībvalstīm pēc izvēles būtu dota iespēja lemt par šo noteikumus piemērošanu mazākām kredītiestādēm.

EBA technical standards on the methodology for the identification of global systemically important institutions

Attiecībā uz ģeogrāfisko darbības jomu šie noteikumi attiektos uz:

visām bankām, kas veic uzņēmējdarbību ES, un to filiālēm neatkarīgi no to atrašanās vietas,
kredītiestāžu grupām, ja vismaz viena no to struktūrām veic uzņēmējdarbību ES,
filiālēm un meitasuzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību ārpus ES.

Ar plašo ģeogrāfisko darbības jomu būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāattur bankas no šo noteikumu apiešanas, piemēram, pārvietojot iespējami skartās darbības ārpus ES.

Uzraudzības iestādes nodalīšanas prasības varētu neattiecināt uz tādu banku grupu ārvalstu meitasuzņēmumiem, kurām ir ģeogrāfiski decentralizētas struktūras, kas darbojas kā neatkarīgu struktūru tīkls, kuru bankrota gadījumā var viegli noregulēt.

Izņēmumi

Padome ierosina regulu nepiemērot kredītiestādēm, kuru

kopējie noguldījumi, uz kuriem attiecas aizsardzība saskaņā ar ES direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām, veido mazāk par 3 % no iestāžu kopējiem aktīviem,
kopējo atbilstīgo mazumnoguldījumu summa ir mazāka par €35 miljardiem.

Komisija ierosināja regulu nepiemērot valsts parāda instrumentiem. Padome ierosina klauzulu, kas Komisijai ļautu pārskatīt šo izņēmumu, ņemot vērā notikumus Eiropas un starptautiskā līmenī.

Citi noteikumi

Regulas projektā ir arī paredzēti noteikumi par koordināciju starp dažādām valstu banku uzraudzības iestādēm attiecībā uz lēmumiem par augsta riska banku darbību nodalīšanu, īpaši pārrobežu banku grupu gadījumā.

Kāpēc ir vajadzīga banku strukturālo reformu regula?

Risku samazināšana

ES pēdējā laikā ir veikusi virkni reformu, lai uzlabotu savu banku sistēmu noturību un banku bankrota gadījumā aizsargātu nodokļu maksātāju naudu.

Tomēr ES banku sektorā vēl arvien pastāv ievērojami riski, ko galvenokārt rada dažu kredītiestāžu lielums un sarežgītība, kā arī pārmērīga riska uzņemšanās, jo īpaši tirdzniecībā ar ļoti sarežģītiem finanšu instrumentiem. Šīs iestādes vēl aizvien ir pārāk lielas, lai bankrotētu un pārāk sarežģītas, lai tās noregulētu bankrota gadījumā.

Nodokļu maksātāju naudas aizsargāšana

Tā kā šīm iestādēm finanšu sistēmā ir tik liela nozīme, tās sliecas paļauties uz valdību garantijām, kam lielu banku bankrota gadījumā palīdzības sniegšanai būtu jāizmanto publiskie līdzekļi. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju nodokļu maksātāju sniegtā palīdzība banku rekapitalizācijai, garantijām, aktīvu glābšanas pasākumiem un līdzīgiem risinājumiem 2014. gadā sasniedza aptuveni € 1,6 triljonus jeb 13 % no ES IKP.

Dažu ES lielāko banku aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels kā to mītneszemju IKP, un 10 lielāko banku grupu katras grupas kopējie aktīvi ir no € 1000 miljardiem līdz € 2000 miljardiem.

Atvasināto instrumentu nosacītā vērtība ir palielinājusies no apjoma, kas 1998. gadā bija 3,5 reizes lielāks nekā pasaules IKP, uz apjomu, kas 2014. gadā bija 12 reizes lielāks nekā pasaules IKP.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju 2014. gadā Eiropas Savienības banku sektors veidoja aptuveni € 42,9 triljonus jeb gandrīz 350 % no ES IKP.

Vispārīga informācija

Līkanena ziņojums

2011. gadā Eiropas Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu, lai izvērtētu situāciju ES banku sektorā un noteiktu jomas, kurās ir vajadzīgas strukturālas reformas. Grupu izveidoja Eiropas Komisija un to vadīja Somijas Bankas vadītājs Erki Līkanens (Erkki Liikanen).

Ekspertu grupa plaši apspriedās ar banku sektoru un sabiedrību. No šīm apspriedēm izrietošajā ziņojumā tika ieteikts: riska mazināšanas nolūkā lielās bankās tirdzniecība savā vārdā un citas augsta riska darbības būtu jāveic nodalītām juridiskām struktūrām tajā pašā banku grupā. Komisija izskatīja ziņojumu un tā priekšlikumus un nāca klajā ar pašreizējo priekšlikumu regulai par banku strukturālo reformu.

Nākamie soļi

Gaidāms, ka sarunas par regulas projektu starp Padomi un Eiropas Parlamentu sāksies, tiklīdz EP būs pieņēmis savu nostāju.