Skaidrojums par eurozonas budžeta instrumentu
Kas ir budžeta instruments konverģences un konkurētspējas nodrošināšanai?
BIKK ir budžeta instruments, kas paredzēts eurozonai. Ar to finansēs strukturālo reformu un publisko ieguldījumu paketes, lai stiprinātu eurozonas ekonomiku potenciālo izaugsmi un vienotās valūtas noturību pret ekonomikas satricinājumiem.
Lai gan BIKK pamatā ir ES budžets, tas daudzējādā ziņā atšķiras no pašreizējiem ES instrumentiem. Eurosamits un Eurogrupa katru gadu sniegs stratēģiskas norādes BIKK, savukārt šā instrumenta pārvaldība būs Komisijas ziņā.
Nepieciešamība pēc instrumenta, kas vērsts uz eurozonu, kļuva aktuālāka pēc krīzes, ko pastiprināja pieaugošas atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm. Eurozonai trūka instrumentu, ar ko veicināt konkurētspēju un konverģenci starp tās dalībvalstīm un stiprināt ekonomikas koordināciju. Pienācīgi kalibrēts, šis instruments var kļūt par iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēku.
Dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces un kas piedalās valūtas kursa mehānismā II, varēs piedalīties brīvprātīgi.
Kad tas tiks uzsākts?
Paredzams, ka tas sāks darboties kopā ar ES budžetu 2021.–2027. gadam (pazīstams arī kā daudzgadu finanšu shēma), kam būtu jāstājas spēkā 2021. gadā.
Cik daudz naudas būs pieejams?
BIKK izmantos ES budžetu. Lēmums par BIKK pieejamo līdzekļu apjomu vēl nav pieņemts. Līderi par to lems saistībā ar sarunām par ES budžetu.
Lai noteiktu BIKK apjomu sarunās par ES budžetu 2021.–2027. gadam, Padomes prezidentvalsts Somija, kura vada šīs sarunas un kuru līderi ir aicinājuši iesniegt tā dēvēto "sarunu satvaru", plāno ņemt vērā eurozonas daļu īpašā budžeta pozīcijā, kas iekļauta Komisijas priekšlikumā par ES budžeta paketi 2021.–2027. gadam. Šī budžeta pozīcija atbilst reformu īstenošanas instrumentam, kas sākotnēji bija paredzēts reformu iniciatīvu atbalstam visās ES valstīs. Komisija savā priekšlikumā piešķīra 25 miljardus EUR, no kuriem aptuveni 17 miljardi EUR tiktu piešķirti 19 eurozonas valstīm. Šajā posmā šīs summas ir tikai orientējošas.
Kas pārvaldīs šo instrumentu? Kāda ir Eurogrupas loma?
Eurozonas valstis sniegs stratēģiskas norādes attiecībā uz šo instrumentu, savukārt Komisija pārraudzīs tā īstenošanu un sniegs atbalstu dalībvalstīm.
Eurozonas valstu valdības noteiks ieguldījumu un reformu prioritātes eurozonā kopumā, un minētās prioritātes veidos pamatu katras valsts ierosināto projektu novērtējumam.
Kā tas ir saistīts ar Eiropas pusgadu?
BIKK atbalstīto reformu un ieguldījumu projektu atlases process balstīsies uz Eiropas pusgada grafiku.
Kā pirmo soli šajā procesā eurozonas dalībvalstis veiks apspriešanos par reformu un ieguldījumu prioritātēm. Tam sekos pastiprināti ieteikumi eurozonai, kas ir būtiska pusgada daļa.
Pēc tam dalībvalstis iesniegs priekšlikumus, kuros parasti vajadzētu būt iekļautām reformu un ieguldījumu paketēm, kas saistītas ar valsts reformu programmām. Veicot projektu novērtējumu, Komisija ņems vērā spēkā esošos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.
Dalībvalstu priekšlikumi ietvers ne tikai ieguldījumu un, attiecīgā gadījumā, strukturālo reformu aplēstās izmaksas un šo aplēsto izmaksu pamatojumu, bet arī īstenošanas grafiku, kurā norādīti attiecīgie starpposma un galīgie mērķi.
Kāda būs valstu parlamentu loma BIKK?
Budžeta instruments būs daļa no ES budžeta, un tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam un arī Eiropas Revīzijas palātai būs liela loma.
Komisija būs atbildīga par budžeta izpildi. Līdzekļu izmantošanu rūpīgi kontrolēs Eiropas Revīzijas palāta un apstiprinās Eiropas Parlaments.
Tajā pašā laikā valstu parlamentiem būs iespēja paust savu viedokli par valstu priekšlikumiem attiecībā uz atbalsttiesīgajiem projektiem.
Kāds ir pamatojums idejai par eurozonas budžetu?
Tas, ka ekonomiskās un monetārās savienības izveidē trūkst fiskālā pīlāra, ko varētu izmantot vienotas monetārās politikas atbalstam, jau sen ir bijis politikas veidotāju un ekonomistu diskusiju temats.
Pašreizējā sistēmā fiskālā politika nav dalītās kompetences jautājums; par to lemj valstu iestādes, kurām tomēr ir jāievēro kopīgi pieņemtie fiskālie noteikumi.
Ar BIKK tiek izveidots jauns budžeta instruments, kas paredzēts eurozonai. Veicinot konverģenci un konkurētspēju, šā instrumenta mērķis ir palīdzēt tuvināt eurozonas ekonomikas. Tam būtu jāpalielina monetārās politikas efektivitāte un tādējādi jāmazina bažas par pastāvīgu fiskālo pārvedumu nepieciešamību.
Kā valstis finansēs šo instrumentu?
Šis instruments izmantos ES budžetu. To finansē no dalībvalstu iemaksām, kas lielā mērā ir līdzvērtīgas to ekonomikas lielumam.
Regulā tiks iekļauta klauzula, kas ļaus iesaistītajām dalībvalstīm finansēt instrumentu ar valstu iemaksām, kuras pārsniedz tā dēvētos ES budžeta pašu resursus. Lai to panāktu, būtu jānoslēdz starpvaldību nolīgums.
Tehniskais darbs šajā jautājumā turpinās, un galīgais lēmums tiks pieņemts saistībā ar sarunām par ES budžetu.
Vai BIKK tiks izmaksāts, izmantojot dotācijas vai aizdevumus, vai abus?
Atbalsts tiks sniegts dotāciju veidā, citiem vārdiem sakot, tiešu finansiālu ieguldījumu veidā. Ar izmaksu aplēsēm, ņemot vērā katrai dalībvalstij paredzēto piešķīrumu, pamatojoties uz ieguldījumu skalu, tiks noteikta atbalsta summa, ko dalībvalsts saņems par attiecīgo projektu.
Kāda ir atšķirība starp BIKK un citiem struktūrfondiem?
BIKK izceļas starp citiem ES budžeta instrumentiem, jo īpaši struktūrfondiem, ar savu īpašo pārvaldību un elastību, kas tam ir attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu un izlietojumu.
Instruments ir paredzēts, lai risinātu eurozonas dalībvalstu mainīgās problēmas. Šajā nolūkā eurozonas dalībvalstis katru gadu kopīgi lems par to, kā nauda būtu jāizmanto, dodot sev iespējas efektīvi vadīt ekonomiku.
Lai stiprinātu šo procesu, instruments pieļaus zināmu elastību līdzekļu sadalē starp valstīm saskaņā ar to prioritātēm.
Tas viss ir savādāk nekā ES daudzgadu budžetā, kurā liela daļa no tā kopējā apjoma tiek iedalīta iepriekš.
Vai valstīm būs jānodrošina līdzfinansējums?
Dalībvalstīm jābūt līdzdalīgām. Parastos apstākļos valstu valdības segs 25 % no atbalsttiesīgo projektu izmaksām. Stabilitātes un izaugsmes paktā definētos smagos ekonomiskos apstākļos šī līdzfinansējuma likme tiks samazināta uz pusi.
Vai BIKK ir stabilizācijas funkcija?
BIKK ir vērsts uz konverģences un konkurētspējas mērķiem. Krīzes laikā resursi ir ierobežoti, un bieži vien slogu nākas iznest ieguldījumiem. Lai aizsargātu ieguldījumu līmeni, smagu ekonomisko apstākļu gadījumā valsts līdzfinansējuma likmes tiks samazinātas. Tas palīdzēs atbalstīt ekonomiku.
Tehniskā līmenī turpinās diskusijas par stabilizācijas instrumentu, piemēram, par kopēju bezdarba pārapdrošināšanas sistēmu vai fondu "nebaltai dienai". Tomēr par to vēl nav vienprātības.
Kā tiks sadalīta BIKK nauda?
Visas eurozonas valstis gūs labumu no BIKK.
Vismaz 80 % līdzekļu tiks sadalīti starp valstīm saskaņā ar diviem kritērijiem: apgrieztais IKP uz vienu iedzīvotāju un iedzīvotāju skaits. Neviena valsts nesaņems mazāk par 70 % no savas daļas, proti, visas valstis saņems atpakaļ vismaz septiņus no desmit euro, ko tās ieguldījušas kopīgajā katlā.
Pārējie līdzekļi – līdz 20 % no BIKK – tiks izmantoti elastīgi, lai reaģētu uz konkrētām valstīm raksturīgām problēmām, atbalstot īpaši vērienīgas reformu un ieguldījumu paketes.
Vai ir nosacījumi, kas saistīti ar šiem BIKK līdzekļiem?
Nav īpašu BIKK politikas nosacījumu. Politikas nosacījumi, kas ierobežo piekļuvi ES budžeta līdzekļiem, attieksies arī uz BIKK.
Tas nozīmē, ka piekļuve finansējumam būs atkarīga no piemērojamajiem makroekonomiskajiem nosacījumiem, kas paredzēti Kopīgo noteikumu regulā, un no horizontālo noteikumu, ko piemēro ES budžeta izpildei (piemēram, Finanšu regulas), ievērošanas.
Turklāt dalībvalstīm ir jāpilda saistības, kas saistītas ar ierosināto strukturālo reformu un ieguldījumu pakešu īstenošanu.
Kas un kad nolēma izveidot BIKK?
Pēc tam, kad eurozona bija pārvarējusi finanšu krīzi, radās vienprātība par to, ka ir jāveic turpmāki pasākumi, lai to padarītu noturīgāku un ekonomikas vēl vairāk pasargātu no ekonomikas satricinājumiem.
Šajā saistībā līderi 2017. gada decembrī aicināja ministrus izstrādāt Eiropas Stabilizācijas mehānismu un izveidot atbalsta mehānismu banku noregulējumam un pabeigt banku savienības izveidi.
2018. gada pirmajā pusgadā Māriu Sentēnu (Mário Centeno) vadītā Eurogrupa (iekļaujošā sastāvā), pamatojoties uz Francijas un Vācijas devumu, rīkoja izpētes diskusiju par eurozonas budžetu.
Pēc tam Māriu Sentēnu nosūtīja Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam (Donald Tusk) visaptverošu sarakstu ar visiem neatrisinātajiem jautājumiem, kas radušies diskusijās un varētu būt daļa no eurozonas reformu saraksta. 2018. gada jūnijā ES līderi lūdza Eurogrupu strādāt pie visiem jautājumiem.
Tuvojoties decembrim, Eurogrupas priekšsēdētājs rakstiski vērsās pie priekšsēdētāja Tuska, paužot ministru gatavību strādāt pie "konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta struktūras, īstenošanas kārtības un grafika".
Reaģējot uz to, līderi lūdza Eurogrupu noteikt BIKK galvenās iezīmes, ar kurām ES līderi iepazīstināja un kuras vēlreiz apstiprināja 2019. gada jūnijā.