Ķīmisko ieroču iznīcināšana
Eiropas Savienība vienoti atbalsta ķīmisko atbruņošanos un ķīmisko ieroču neizplatīšanu un ir vienota cīņā pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību.
Kas ir ķīmiskie ieroči?
Ķīmiskie ieroči ir ķīmiskas vielas, kuras to toksisko īpašību dēļ izmanto, lai tīši izraisītu nāvi vai kaitējumu. Ķīmisko ieroču definīcija aptver arī munīciju, ierīces un citu aprīkojumu, kas īpaši paredzēts toksisku ķīmisko vielu izmantošanai par ieroci.
Ķīmiskie ieroči ir:
toksiskas ķīmiskas vielas, kuras to ķīmiskās iedarbības uz dzīvības procesiem dēļ var izraisīt nāvi, īslaicīgu nespēju vai pastāvīgu kaitējumu cilvēkiem vai dzīvniekiem
ķīmiskie reaģenti (prekursori), kas jebkurā posmā un ar jebkuru metodi tiek iekļauti toksiskas ķīmiskās vielas ražošanā
munīcija un iekārtas, kas īpaši izstrādātas, lai ar toksisku ķīmisku vielu izplatīšanu nodarītu kaitējumu vai izraisītu nāvi, tostarp mīnmetēji, artilērijas lādiņi, raķetes, bumbas, mīnas vai izsmidzināšanas tvertnes
ekipējums, kas īpaši izstrādāts tiešai izmantošanai saistībā ar tādu munīciju un iekārtu izmantošanu, kas definētas kā ķīmiskie ieroči
Starptautisks ķīmisko ieroču aizliegums
Ķīmisko ieroču konvencija
Konvencijas par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Ķīmisko ieroču konvencija jeb “CWC”) ir starptautisks līgums, kura mērķis ir pilnībā likvidēt veselu masu iznīcināšanas ieroču kategoriju, aizliedzot konvencijas dalībvalstīm izstrādāt, ražot, iegādāties, glabāt, uzkrāt, nodot vai lietot ķīmiskos ieročus.
Tā tika izveidota 1997. gadā, tajā piedalās 193 dalībvalstis un tā tika izstrādāta, lai veicinātu no ķīmiskajiem ieročiem brīvu pasauli.
Visas dalībvalstis ir vienojušās par ķīmisku atbruņošanos, iznīcinot jebkādus ķīmisko ieroču krājumus, kas varētu būt to rīcībā, un jebkādus objektus, kuros tie ražoti, kā arī jebkādus ķīmiskos ieročus, ko tās iepriekš ir pametušas citu līgumslēdzēju valstu teritorijā.
Ķīmisko ieroču konvencija ir viens no sekmīgākajiem atbruņošanās pasākumiem pasaulē – un 99,4 % no deklarētajiem ķīmisko ieroču krājumiem ir pārbaudāmi iznīcināti.
Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija
Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (“OPCW”) ir Ķīmisko ieroču konvencijas īstenošanas struktūra.
Eiropas Savienība ir spēcīga un aktīva Ķīmisko ieroču konvencijas un “OPCW” atbalstītāja un lielākā brīvprātīga finansējuma sniedzēja tās darbībām, tostarp ķīmisko ieroču atkārtotas nonākšanas apritē novēršanai, Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalstu spēju veidošanai, dalības Ķīmisko ieroču konvencijā vispārējai piemērošanai un cīņai pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību.
ES dalībvalstu kopējās ikgadējās aprēķinātās iemaksas veido aptuveni 25 % no “OPCW” kārtējā gada budžeta.
“OPCW” cieši sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.
Eiropas Savienība un “OPCW” 2024. gada februārī noslēdza sadarbības nolīgumu saprašanās memoranda veidā.
Saskaņā ar šo nolīgumu ES un “OPCW” pastiprinās koordināciju, stratēģisko sadarbību un viedokļu un informācijas apmaiņu, lai īstenotu Ķīmisko ieroču konvenciju posmā pēc ķīmisko ieroču iznīcināšanas.
Turklāt ES ar Padomes 2021. gada 25. novembra un 2023. gada 26. jūnija lēmumiem atbalsta “OPCW” operatīvās efektivitātes uzlabošanu.
- Padomes Lēmums (2023. gada 26. jūnijs), ar ko atbalsta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) operatīvās efektivitātes uzlabošanu (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Padomes Lēmums (2021. gada 25. novembris), atbalsta Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (OPCW) operatīvās efektivitātes uzlabošanu, kuru panāk, izmantojot satelītattēlus (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- ES un OPCW pastiprina sadarbību (paziņojums presei, Eiropas Ārējās darbības dienests, 2025. gada 21. februāris)
ES apņemšanās izskaust ķīmiskos ieročus
ES aktīvi strādā pie tā, lai visā pasaulē pilnībā aizliegtu un izskaustu ķīmiskos ieročus saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Tā ir arī apņēmusies cīnīties pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību, tostarp izmantojot sankcijas.
ES ir apņēmusies atbalstīt Ķīmisko ieroču konvencijas pilnīgu īstenošanu.
Padomes secinājumi par ķīmiskajiem ieročiem
2023. gada 20. februārī Padome pieņēma secinājumus par ķīmisko atbruņošanos un ķīmisko ieroču neizplatīšanu.
Secinājumos Padome uzsver, ka ķīmisko ieroču izmantošana, tostarp jebkādu toksisku ķīmisku vielu izmantošana par ieroci, neatkarīgi no tā, vai to veic valsts vai nevalstisks aktors, jebkur un jebkādos apstākļos ir nepieņemama un tā ir stingri jānosoda.
Ķīmisko ieroču izmantošana ir starptautisko tiesību pārkāpums, un tas var būt kara noziegums vai noziegums pret cilvēci.
Nesodāmība nav pieļaujama, un tie, kas ir atbildīgi par šādu rīcību, ir jāsauc pie atbildības, tāpēc ES un tās dalībvalstis ir nelokāmas savā apņēmībā īstenot savu apņemšanos šajā jomā, jo īpaši, izmantojot partnerību cīņā pret ķīmisko ieroču izmantošanas nesodāmību.
Padome arī uzskata, ka starptautiskās sabiedrības pienākums ir identificēt un saukt pie atbildības jebkura ar ķīmiskajiem ieročiem izdarīta uzbrukuma izdarītājus.
Sankcijas pret ķīmiskajiem ieročiem
ES 2018. gada oktobrī pieņēma īpašu sankciju režīmu, kura nolūks ir atturēt no ķīmisko ieroču izplatīšanas un izmantošanas. Šis sankciju režīms pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2026. gada 16. oktobrim.
Sankcijas ir vērstas pret tiem, kuri:
- ir tieši atbildīgi par ķīmisko ieroču izstrādi un izmantošanu,
- nodrošina finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu,
- palīdz, veicina vai ir saistīti ar iepriekšminētajām kategorijām.
Pašlaik saskaņā ar šo režīmu sankcijas tiek piemērotas 31 personām un 6 vienībām. Pašreizējais to personu un vienību saraksts, kurām piemēro sankcijas, ir spēkā līdz 2026. gada 16. oktobrim.
Sankcijas ietver ceļošanas aizliegumu personām un personu un vienību aktīvu iesaldēšanu.
Turklāt ir aizliegts tieši vai netieši nodrošināt līdzekļus vai saimnieciskos resursus personām un vienībām, kurām piemēro sankcijas, vai šādu personu un vienību labā.
Personas un vienības, kurām piemēro sankcijas, ir, piemēram, personas un vienības, kas iesaistītas:
- ķīmisko ieroču izmantošanā Krievijas karā pret Ukrainu,
- Alekseja Navaļnija saindēšanā 2020. gada 20. augustā,
- ķīmisko ieroču piegādes sistēmu ražošanā Sīrijā,
Skatīt arī
Drošība un aizsardzība
Vienošanās par Irānas kodolprogrammu
ES pieņemto sankciju veidi
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 3. jūlijs