Skip to content

Izglītība ekonomikas izaugsmei un iekļaušanai

The EU wants to equip its citizens with the skills needed in the labour market by reducing early school leave and upholding tertiary level education.

Katra valsts ir atbildīga par savu izglītības un apmācību sistēmu. Tomēr ES atbalstam ir būtiska nozīme. Tā veicina sadarbību un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm un papildina valstu centienus un reformas.

Galvenie skaitļi

Saskaņā ar ESAO datiem

  • 20 % ES darbaspēka ir būtisks prasmju trūkums, tostarp zems rakstpratības un rēķinātprasmes līmenis
  • 25 % pieaugušo Eiropas iedzīvotāju neprot efektīvi izmantot informācijas un sakaru tehnoloģijas

Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?

Lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā, ir būtiski nodrošināt, lai ES pilsoņiem būtu prasmes, kas nepieciešamas panākumu gūšanai darba tirgū. Lai palīdzētu to panākt, ES izaugsmes stratēģijā ("Eiropa 2020") ir noteikti divi mērķi, kas dalībvalstīm līdz 2020. gadam jāsasniedz izglītības jomā:

  • samazināt priekšlaicīgu mācību pamešanu, lai rādītājs nepārsniegtu 10 %,
  • nodrošināt, lai vismaz 40 % no 30–34 gadu veciem iedzīvotājiem būtu ieguvuši augstāko izglītību.

Izglītība un apmācība var palīdzēt arī novērst nabadzību un atstumtību, nodrošināt, lai tiktu saglabātas cilvēciskās un pilsoniskās vērtības, un palīdzēt cīnīties pret jebkāda veida diskrimināciju. Reaģējot uz teroristu uzbrukumiem Parīzē un Dānijā, ES ministri vienojās, ka:

  • jānodrošina, lai bērni un jaunieši apgūtu pilsoniskās un starpkultūru kompetences,
  • jāuzlabo kritiskā domāšana un mediju lietotprasme,
  • jāveicina nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu izglītība,
  • jāveicina starpkultūru dialogs.

Darbs Padomē

Eiropas sadarbības mērķu noteikšana

Padome 2009. gadā pieņēma stratēģisku sistēmu izglītības un apmācības jomā (ET 2020). Tā ir cieši saistīta ar stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktajiem mērķiem, un tajā ir noteikti Eiropas sadarbības mērķi un organizācija izglītības un apmācības jomā līdz 2020. gadam.

2015. gada novembrī Padome un Eiropas Komisija pieņēma ziņojumu par panākto šo mērķu īstenošanā. Šajā ziņojumā ir noteikta arī darba programma nākamajiem 5 gadiem, galveno uzmanību pievēršot sešām prioritārām jomām:

  • attīstīt būtiskas un kvalitatīvas prasmes, izmantojot mūžizglītību,
  • veicināt iekļaujošu izglītību, vienlīdzību un nediskrimināciju,
  • padarīt izglītību atklātāku un inovatīvāku, pilnībā izmantojot digitālā laikmeta piedāvātās priekšrocības,
  • stiprināt atbalstu skolotājiem un pasniedzējiem,
  • uzlabot prasmju un kvalifikāciju pārredzamību, lai veicinātu mācību turpināšanu un mobilitāti,
  • veicināt ilgtspējīgas investīcijas izglītības un apmācības sistēmās un šo sistēmu kvalitāti un efektivitāti.

Pašreizējās darbības jomas

1. Būtisku un kvalitatīvu prasmju attīstīšana

2017. gada novembrī Padome pieņēma secinājumus par skolu attīstību un izcilu mācīšanu. Secinājumos ir izceltas vairākas prioritātes, tostarp:

  • visiem nodrošināt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību,
  • nodrošināt iespējas skolotājiem un skolu vadītājiem,
  • pāriet uz efektīvāku, vienlīdzīgāku un iedarbīgāku pārvaldību.

2017. gada novembrī Padome pieņēma arī secinājumus par atjauninātu augstākās izglītības programmu. Vispārējais mērķis ir modernizēt augstāko izglītību tā, lai tā spētu tikt līdzi ātri mainīgajai videi.

2017. gada maijā Padome pieņēma ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrumūžizglītībai. Tās mērķis ir uzlabot kvalifikāciju pārredzamību, salīdzināmību un pārnesi visā Eiropā, izveidojot kopīgu atsauces sistēmu attiecībā uz nacionālajām kvalifikāciju sistēmām. Ar šo ieteikumu tiek arī mēģināts veicināt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu un darba ņēmēju un izglītojamo nodarbināmības, mobilitātes un sociālās integrācijas uzlabošanu.

2016. gada novembrī Padome pieņēma rezolūciju par jauno prasmju programmu, kurā ir izcelti tie galvenie aspekti, pēc kuriem Padome orientēs savu darbu šajā jomā. Programmas mērķis ir sekmēt ieguldījumus cilvēkos visa mūža garumā tādās jomās kā

  • prasmju pilnveidošana,
  • savstarpēja kvalifikāciju atzīšana,
  • atbalsts gan profesionālajai izglītībai un apmācībai, gan augstākajai izglītībai,
  • veidi, kā izpētīt visu digitālās ekonomikas potenciālu.

Padome 2016. gada maijā pieņēma secinājumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskās domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību. Secinājumos ir uzsvērts, cik fundamentāla ir izglītības un apmācības nozīme, lai palīdzētu jauniešiem apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un nākotnē kļūt par atbildīgiem pilsoņiem.

2015. gada novembrī Eiropas Komisija iesniedza Padomei 2016. gada izaugsmes pētījumu, kas iezīmē 2016. gada Eiropas pusgada sākumu. Pētījumā ir minēts, cik svarīgi ir cilvēkiem nodrošināt būtiskas prasmes, lai veicinātu inovāciju un konkurētspēju un novērstu bezdarbu. Tajā ir aicināts īstenot uz rezultātiem vērstas izglītības un apmācības sistēmu reformas.

2. Veicināt iekļaujošu izglītību

2016. gada novembrī Padome arī panāca politisku vienošanos attiecībā uz ieteikumu par jaunām iespējām pieaugušajiem saistībā ar ar Komisijas ierosināto Prasmju garantiju. Tā mērķis ir dot iespēju pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni iegūt prasmes, zināšanas un kompetences, kas ir svarīgas darba tirgū un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā.

Tā paša gada sākumā, proti, 2016. gada februārī, Padome pieņēma rezolūciju par sociālekonomiskās attīstības un iekļautības sekmēšanu Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību. Rezolūcijā galvenā uzmanība ir pievērsta:

  • pasākumiem, ar ko nodrošina mērķtiecīgu ieguldījumu izglītībā,
  • tam, kā vislabāk novērst prasmju trūkumu, lai atjaunotu darbvietas un atbalstītu ekonomikas izaugsmi Eiropā,
  • nozīmei, kāda izglītībai ir pilsoniskuma un sociālās iekļaušanas sekmēšanā.

2015. gada novembrī Padome pieņēma secinājumus par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanu. Tajā ir uzsvērta šādu faktoru nozīme:

  • nelabvēlīgas situācijas, tostarp migrantu izcelsmes bērniem, romu bērniem un bērniem ar īpašām vajadzībām,
  • izglītības sistēmu izstrāde un tādi faktori kā vardarbība un aizskaršana, mācību metodes vai mācību programma.

Ministri aicināja nodrošināt, lai ikvienam jaunietim būtu vienlīdz pieejama kvalitatīva izglītība. Viņi aicināja dalībvalstis un Komisiju izmantot finansējuma iespējas, ko piedāvā ES instrumenti, lai atbalstītu pasākumus ar mērķi samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

2015. gada novembrī Padome arī apsprieda stratēģijas, kā integrēt migrantu izcelsmes personas. Kopumā ministri uzskatīja, ka ir būtiski koncentrēties uz to, lai:

  • nodrošinātu efektīvu uzņemošās valsts valodas apguvi,
  • ātri un efektīvi novērtētu un validētu iepriekš saņemtas kvalifikācijas,
  • sistemātiski veicinātu Eiropas kopīgās vērtības,
  • sagatavotu skolotājus, skolēnus un vecākus lielākai daudzveidībai skolās.

Prezidentvalsts Nīderlandes uzmanības lokā būs arī pilsoniskuma un pamatvērtību veicināšana kā turpmāks pasākums pēc Parīzes 2015. gada marta paziņojuma.

Skatīt arī

Temati