Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome, 30.–31.05.2016., 2016. gada 30. un 31. maijs

Galvenie rezultāti

Secinājumi sniegs atjaunotus politikas norādījumus attiecībā uz šo Eiropas projektu, kurš tika aizsākts 2008. gadā. Astoņus gadus vēlāk Europeana apvieno 3700 kultūras iestāžu, kuras kopīgai lietošanai tiešsaistē piedāvā vairāk nekā 50 miljonus kultūras vērtību. Tomēr mūs vēl sagaida nopietni izaicinājumi. Lai ar tiem tiktu galā, vēlreiz ir jāvienojas kopīgos centienos. Jete Bisemakere, Nīderlandes izglītības, kultūras un zinātnes ministre un Padomes priekšsēdētāja

Kultūra un audiovizuālā joma

Ministriem notika pirmā viedokļu apmaiņa par neseno Komisijas priekšlikumu pārskatītajai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai (AVMPD). Ar AVMPD tiek regulēta audiovizuālu darbu brīva aprite, apvienojot jurisdikciju izcelsmes valstī ar vispārējo interešu (minimālo) aizsardzību visā ES. Priekšlikuma mērķis ir modernizēt pašreizējo tiesisko regulējumu, lai to pielāgotu straujajai digitālā tirgus attīstībai un jaunajiem paradumiem audiovizuālā satura patērēšanā.

Ministri bija vienisprātis, ka atjaunināt AVMPD ir svarīgi Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros, un arī uzsvēra, ka tajā ir jārespektē Eiropas kultūras un valodu daudzveidība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, interneta atvērtība un patērētāju – jo īpaši nepilngadīgo – aizsardzība.

Ministri arī pievērsās vienam konkrētam AVMPD aspektam, proti, tam, kā sabiedriskā politika var palīdzēt Eiropas audiovizuālā satura apritei pāri robežām. Ministri apsvēra vairākus jautājumus, tostarp satura radīšanu un auditorijas piesaistīšanu, kopražojumus, valstu finansiālos stimulus un kvotas.

Turklāt Padome pieņēma secinājumus par Europeana lomu Eiropas kultūras mantojuma digitālajā pieejamībā, redzamībā un izmantošanā. Secinājumos tiek ieteikts tehnoloģiski uzlabot Europeana platformu un arī aicināts nodrošināt ilgtspējīgāku finansēšanas modeli pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

Nīderlandes izglītības, kultūras un zinātnes ministre Jete Bisemakere izteicās, ka "secinājumi sniegs atjaunotus politikas norādījumus attiecībā uz šo Eiropas projektu, kurš tika aizsākts 2008. gadā. Astoņus gadus vēlāk Europeana apvieno 3700 kultūras iestāžu, kuras kopīgai lietošanai tiešsaistē piedāvā vairāk nekā 50 miljonus kultūras vērtību. Tomēr mūs vēl sagaida nopietni izaicinājumi. Lai ar tiem tiktu galā, vēlreiz ir jāvienojas kopīgos centienos."

Sports ir lieliska izklaide, bet tikai tad, ja spēle notiek godīgi – ne vien uz laukuma, bet arī sporta organizāciju un iestāžu vadības kabinetos. Tieši tāpēc prezidentvalsts Nīderlande par vienu no savām prioritātēm ir pasludinājusi integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību sportā. Edīte Shipersa, Nīderlandes veselības, labklājības un sporta ministre un Padomes priekšsēdētāja

Sports

Ministri apsprieda, kā valdības var uzlabot pārvaldību sportā, ņemot vērā ik pa brīdim uzliesmojošos korupcijas, naudas atmazgāšanas un dopinga skandālus un ar tiem saistīto negatīvo ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos sporta pozitīvajām vērtībām.

Ministri uzsvēra, ka patstāvību, ko sporta sektors ilgu laiku ir baudījis, var saglabāt tikai tad, ja tiek piemēroti augsti labas pārvaldības standarti, taču pašreizējā situācija nepārprotami rāda, ka sporta organizācijas vienas pašas nespēj tikt galā ar integritātes apdraudējumiem, kuri laiku pa laikam atkārtojas.

Ministri bija vienisprātis, ka sporta organizācijām ir vajadzīgs atbalsts un sadarbība, un dažos gadījumos – valstu valdību iejaukšanās. Viņi atgādināja, ka sporta sektorā ir jārespektē labas pārvaldības pamatprincipi, piemēram, prasmīga vadība, ilgtspējīgs finansējums, pārskatatbildība un pārredzamība. Lai uzlabotu integritāti sportā, Eiropai ir jārunā vienā balsī.

Padome arī pieņēma secinājumus par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos. Secinājumos ir ierosināti vairāki pasākumi, lai valstu un Eiropas līmenī šos principus īstenotu visos šādu pasākumu posmos (priekšizpēte, kandidatūras pieteikšana, sagatavošanās, organizēšana, novērtēšana un pēctecība), tostarp pēc pasākumu beigām.

Pēc Padomes sanāksmes sporta jautājumos norisinājās strukturēts dialogs starp ES sporta ministriem un SOK, EOK, FIFA un UEFA pārstāvjiem. Dalībnieki apsprieda pārredzamību un labu pārvaldību sportā un vienojās izveidot regulāru dialogu.

Nīderlandes veselības, labklājības un sporta ministre Edīte Shipersa (Edith Schippers) sacīja: "Sports ir lieliska izklaide, bet tikai tad, ja spēle notiek godīgi – ne vien uz laukuma, bet arī sporta organizāciju un iestāžu vadības kabinetos. Tieši tāpēc prezidentvalsts Nīderlande par vienu no savām prioritātēm ir pasludinājusi integritāti, pārredzamību un labu pārvaldību sportā."

Jaunatne

Padome pieņēma secinājumus par jaunatnes sektora ieguldījumu jauniešu vardarbīgas radikalizācijas novēršanā un apkarošanā. Secinājumos ir uzsvērts vērtīgais ieguldījums, ko darbs ar jaunatni, brīvprātīgi un kultūras pasākumi un sports var dot, vēršoties pie jauniešiem, kas citādi varētu būt uzņēmīgāki pret radikalizāciju.

Tajos ir arī uzsvērta vajadzība vājināt un izaicināt esošās vardarbīgā ekstrēmisma ideoloģijas un tām pretī likt pievilcīgas nevardarbīgas alternatīvas, kā arī atbalstīt vecākus, brāļus un māsas, vienaudžus un citus, kam ir kontakts ar riskam pakļautiem jauniešiem, sniedzot viņiem informāciju par esošajām atbalsta sistēmām un konsultāciju iespējām.

Ministri apsprieda, kā jaunatnes politika vislabāk varētu sekmēt atbalstu jauniešu identitātes attīstībai. Ministri bija vienisprātis, ka jauniešiem vairāk nekā jebkad ir vajadzīga spēcīga un pozitīva identitāte, lai tie veiksmīgi varētu piedalīties izglītībā, darba tirgū un sabiedrībā vispār, un ka šādu identitāti var attīstīt integrētos izglītības tīklos. Šie tīkli viņiem arī palīdzēs veidot noturību pret antidemokrātiskiem ietekmes faktoriem un spēkiem.

Valsts sekretārs M. van Reins (M. van Rijn) izteicās: "Eiropas ministri jaunatnes un izglītības jomā šodien apvieno spēkus. Mēs īpaši pievērsāmies skolotāju, jaunatnes darbinieku un citu sociālā darba profesionāļu nozīmei. Viņu ieguldījums var būt ārkārtīgi vērtīgs, radot vairāk iespēju jauniešiem, palīdzot viņiem atpazīt un noraidīt tukšus solījumus, ko dod vardarbīgi radikāļi."

Izglītība

Padome pieņēma secinājumus par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un kritiskas domāšanas attīstīšanu ar izglītības un apmācības palīdzību, kuros tiek atzīti interneta un sociālo mediju pozitīvie aspekti, reizē izceļot iespējamo apdraudējumu un kaitējumu, ko tie var radīt. Secinājumos ir arī uzsvērts, cik būtiska nozīme ir izglītībai un apmācībai, lai palīdzētu jauniešiem apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un nākotnē kļūt par atbildīgiem pilsoņiem.

Turklāt secinājumi ir pēcpasākums saistībā ar Parīzes 2015. gada marta deklarāciju, kurā uzsvērta svarīgā loma, kāda ir izglītībai pilsoniskuma un Savienības pamatvērtību veicināšanā. Ministri bija vienoti uzskatā, ka viena no jomām, kas būtu jāstiprina, ir jauniešu spēja domāt kritiski un izmantot spriestspēju, lai viņi varētu apjaust realitāti, nošķirt faktus no viedokļiem un turēties pretī visu veidu indoktrinācijai un naida runai.

Gaidot paredzamo Komisijas priekšlikumu, Ministri sprieda arī par augstākās izglītības nākotni Eiropā.

Ministre Bisemakere sacīja: "Jaunatnes politikai un izglītībai ir jāspēlē vienota loma jauniešu radikalizācijas nepieļaušanā. Ir skaidrs, ka jebkādā pieejā šai akūtajai problēmai ir jāiesaista visi sabiedrības sektori – vecāki un ģimenes locekļi, skolotāji un jaunatnes darbinieki, sociālie darbinieki un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Mēs apspriedām to, kā viņus var atbalstīt un kādi ir nākamie nepieciešamie pasākumi ES līmenī."