Glosārijs: ekonomiskās un monetārās savienības reforma
Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) reforma
Pasākumu kopums eurozonas darbības uzlabošanai.
2018. gada jūnijā Eurosamitā Eurogrupai tika piešķirts pilnvarojums vēl vairāk nostiprināt pastāvošo EMS uzbūvi.
Pilnvarojumā ietverti šādi uzdevumi:
- nostiprināt banku savienību,
- mazināt riskus banku sektorā,
- vienotajam noregulējuma fondam ieviest kopīgu atbalsta mehānismu, kas jānodrošina Eiropas Stabilizācijas mehānismam (ESM),
- un pilnveidot finansiālas palīdzības instrumentus un ESM lomu.
Eurogrupa arī pārrunāja dažādas ieceres, kā veidot eurozonas fiskālās spējas. 4. decembrī Eurogrupa pieņēma visaptverošu ziņojumu, kas tika iesniegts vadītājiem pirms Eurosamita 14. decembrī.
Banku savienība
Iekšējā rekapitalizācija: mehānisms, saskaņā ar kuru izmaksas par tādas bankas glābšanu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, pirmām kārtām sedz tās akcionāri un kreditori un nevis no nodokļu maksātāju naudas (glābšana).
Banku savienība: ES līmeņa banku uzraudzības un noregulējuma sistēma, kas darbojas, pamatojoties uz visā Eiropas Savienībā piemērojamiem noteikumiem.
ESM atbalsta mehānisms VNF: jāizmanto bankas noregulējuma gadījumā, ja VNF pieejamie līdzekļi nav pietiekami. No atbalsta mehānisma aizņemtos līdzekļus atmaksās banku sektors. Atbalsta mehānismu nodrošinās Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM).
Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēma: Komisijas priekšlikuma mērķis bija nodrošināt spēcīgāku un vienlīdzīgāku noguldījumu aizsardzību eurozonā. Mērķis būtu izveidot vienotu kopēju shēmu, ar kuru visi noguldījumi banku savienībā tiktu apdrošināti līdz 100 000 €.
Minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL): minimālā kapitāla un saistību summa, kam jābūt bankas rīcībā, lai segtu zaudējumus un rekapitalizētu iestādi maksātnespējas gadījumā. Tas ir svarīgs instruments, ar kuru nodrošināt pienācīgu noregulējumu bankām, kas kļūst maksātnespējīgas, neapdraudot finanšu sistēmas stabilitāti.
Ieņēmumus nenesoši kredīti: bankas kredīts tiek uzskatīts par ienākumus nenesošu, ja aizņēmējs ilgāk nekā 90 dienas nav vecis nolīgtos maksājumus vai nav maksājis procentus.
Vienotais noregulējuma fonds (VNF): fonds, ko izmanto, lai grūtībās nonākušām bankām palīdzētu panākt noregulējumu. To pilnībā finansē banku sektors.
Vienotais noregulējuma mehānisms: sistēma pienācīgam noregulējumam grūtībās nonākušām bankām ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai. Tajā ietilpst centrālā noregulējuma iestāde banku savienībā, vienotā noregulējuma valde un vienotais noregulējuma fonds.
Vienotais uzraudzības mehānisms: kopēja sistēma, ar kuras starpniecību bankas ES tiek uzraudzītas. Eurozonas visnozīmīgākās bankas ir tiešā ECB pārraudzībā, savukārt mazāk nozīmīgas bankas paliek valsts banku iestāžu uzraudzībā, ECB pildot pārraudzības funkcijas.
Eiropas Stabilizācijas mehānisma reforma
Parāda pārstrukturēšana: process, kas ļauj privātai vai publiskai struktūrai, kura nonākusi finansiālās grūtībās, samazināt vai atkārtoti vienoties par parādu, kuru tā nespēj atmaksāt, lai uzlabotu vai atjaunotu likviditāti un tādējādi varētu turpināt savas darbības.
Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM): starptautiska finanšu iestāde, kas sniedz finansiālu palīdzību eurozonas valstīm, kuras saskaras vai draud saskarties ar smagām finansiālām grūtībām. Kopumā tās maksimālā aizdošanas spēja ir 500 miljardi EUR.
Aizdevumu izsniegšanas instrumentu kopums: instrumentu kopums, kas pašreiz ir ESM rīcībā tās uzdevumu veikšanai: aizdevumi makroekonomikas korekciju programmas ietvaros, pirkumi tirgos (primārajos un sekundārajos), piesardzības kredītlīnija, aizdevumi tiešai un netiešai banku rekapitalizācijai. Līdz šim ir izmantoti vienīgi aizdevumi finanšu programmas ietvaros un netiešai banku rekapitalizācijai.
Piesardzības kredītlīnija: finanšu palīdzība, ko ESM piešķir valstij, pirms tā saskaras ar grūtībām piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgos, lai novērstu krīzes situācijas. To var izņemt aizdevuma veidā, vai arī emitējot jaunu akciju vai obligāciju. Ir divu veidu piesardzības kredītlīnijas:
- piesardzības kredītlīnija ar nosacījumiem (PCCL): pieejama dalībvalstij, kuras ekonomiskā un finansiālā situācija pamatos ir stabila, kā noteikts, ievērojot sešus atbilstības kritērijus, piemēram, valsts parāds, ārējā pozīcija vai piekļuve tirgum pie saprātīgiem nosacījumiem;
- kredītlīnija ar pastiprinātiem nosacījumiem (ECCL): pieejama dalībvalstij, kuras ekonomiskā un finansiālā situācija saglabājas stabila, taču neatbilst PCCL atbilstības kritērijiem. ECCL izmantošanas pamatā ir nosacījums pieņemt koriģējošus pasākumus, lai izvairītos no turpmākām problēmām attiecībā uz piekļuvi tirgus finansējumam.
Kopējas rīcības klauzulas ar vienpakāpes agregēšanu: tiesību normas valsts obligācijām, kas parāda pārstrukturēšanu dara pienācīgāku un paredzamāku. Ar tām samazina risku, ka maza obligāciju turētāju grupa izlemj nepiedalīties pārstrukturēšanā un izveido bloķējošu mazākumu, cerībā panākt sev labākus nosacījumus (noraidošo kreditoru problēma). Šādu noraidījumu rezultātā krīzes atrisināšana var aizkavēties. Eurozonas finanšu ministri plāno ieviest šos noteikumus līdz 2022. gadam un iekļaut šo apņemšanos ESM līgumā.
Stabilizācijas un konverģences instruments
Priekšlikums izveidot budžeta instrumentu ar mērķi veicināt ekonomikas konverģenci, palielinot konkurētspēju eurozonas dalībvalstīs. Šis instruments būtu ES budžeta daļa.