Kā ES pārvalda migrācijas plūsmas
ES ir pieņēmusi dažādus noteikumus attiecībā uz likumīgu migrācijas plūsmu pārvaldību, patvēruma pieprasījumu apstrādi un neatbilstīgu migrantu atgriešanu.
Prasmju un talantu piesaistīšana
Eiropas Komisija 2022. gada 27. aprīlī nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīta pieeja jaunai un ilgtspējīgai ES legālās migrācijas politikai, piesaistot prasmes un talantus, kas ES ir vajadzīgi, lai novērstu darbaspēka trūkumu, un reaģējot uz demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā.
Tajā pašā dienā Komisija arī nāca klajā ar diviem priekšlikumiem atjaunināt Vienotās atļaujas direktīvu un Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu.
Talantu fonds
ES veido Talantu fondu, kas ir ES mēroga platforma. ES Talantu fonds varētu uzlabot ES profilu un ES darbadevējiem dot uzlabotu piekļuvi trešo valstu valstspiederīgajiem ar īpašām prasmēm. Tā būs pirmā ES mēroga platforma, kuras mērķis ir atvieglot un paātrināt starptautisko atlasi darbinieku pieņemšanai darbā profesijās, kurās ES trūkst darbaspēka.
Tās mērķi ir:
- ES darba devējiem piemeklēt darba meklētājus no trešām valstīm;
- palīdzēt novērst kritisku trūkumu ES iekšējā darba tirgū.
Kam tas ir paredzēts?
- darba meklētājiem no trešām valstīm;
- darba devējiem Eiropā, jo īpaši nozarēs, kurās ir darbaspēka trūkums;
- ieinteresētās dalībvalstis var pievienoties brīvprātīgi.
Padome 2024. gada jūnijā vienojās par savām sarunu pilnvarām attiecībā uz ES talantu kopumu. Sarunas starp prezidentvalsti Dāniju un Eiropas Parlamentu tika pabeigtas 2025. gada novembrī. 2026. gada martā Padome deva zaļo gaismu ES Talantu fonda izveidei.
Vienotā atļauja
Priekšlikuma pārskatīt Vienotās atļaujas direktīvu mērķis ir vēl vairāk racionalizēt šo procedūru, lai dalībvalstīm būtu vieglāk piesaistīt prasmes un talantus no trešām valstīm. Priekšlikums arī uzlabo migrējošo darba ņēmēju aizsardzību pret ekspluatāciju un nevienlīdzīgu attieksmi.
Ierosinātās direktīvas mērķis ir:
- izveidot vienotu pieteikšanās procedūru apvienotas darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
- garantēt vienotu tiesību kopumu atbilstīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, pamatojoties uz tādu pašu attieksmi kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir vienoto atļauju;
- ātrāk apstrādāt vīzas pieteikumus;
- sniegt iespēju vienotās atļaujas turētājiem mainīt darba devēju;
- sniegt skaidrus norādījumus gadījumos, kad vienotās atļaujas turētājs kļūst par bezdarbnieku.
2023. gada 8. jūnijā Padome pieņēma vispārēju nostāju. Padome un Eiropas Parlaments 20. decembrī provizoriski vienojās atjaunināt vienotās atļaujas procedūru. Vienotās atļaujas direktīvu Padome pieņēma 2024. gada 12. aprīlī.
Pastāvīgie iedzīvotāji
Komisijas 2020. gada septembra priekšlikums arī ir daļa no plašākas likumīgās migrācijas paketes, un tā mērķis ir:
- izveidot īstenu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu;
- nostiprināt pastāvīgo iedzīvotāju tiesības pārvietoties un strādāt citās dalībvalstīs.
Direktīvas priekšlikumā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešo valstu pilsoņi, kas kādā dalībvalstī ir likumīgi un nepārtraukti nodzīvojuši vismaz piecus gadus, var iegūt ES ilgtermiņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Lai pieteikuma iesniedzēji varētu iegūt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, piemēros konkrētus nosacījumus, piemēram:
- pieteikuma iesniedzējiem no trešām valstīm ir jāsniedz pierādījumi par stabiliem un regulāriem ienākumiem, kas ir pietiekami, lai uzturētu sevi un savus ģimenes locekļus, kā arī par veselības apdrošināšanu;
- dalībvalstis var arī pieprasīt trešo valstu valstspiederīgajiem ievērot integrācijas nosacījumus.
ES dalībvalstis 2023. gada 23. novembrī vienojās par savām sarunu pilnvarām šīs direktīvas atjaunināšanai.
Augsti kvalificēti darba ņēmēji
Padome 2021. gada 7. oktobrī pieņēma pārskatīto Zilās kartes direktīvu. Jaunie noteikumi vēl vairāk saskaņo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm un palielina ES zilās kartes pievilcību.
Šīs ES mēroga uzņemšanas sistēmas mērķis ir piesaistīt un paturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, jo īpaši tajās nozarēs, kurās izjūtams prasmju trūkums, jo īpaši:
- nosakot iekļaujošākus uzņemšanas kritērijus;
- veicinot ES iekšējo mobilitāti;
- atvieglojot ģimenes atkalapvienošanos;
- vienkāršojot procedūras atzītiem darba devējiem;
- nodrošinot ļoti augsta līmeņa piekļuvi darba tirgum.
Līdztekus ES zilās kartes shēmai dalībvalstis varēs saglabāt valstu shēmas, kas paredzētas augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Tomēr jaunie noteikumi ieviesīs vairākus nosacījumus, lai nodrošinātu to, ka ES zilās kartes turētāji un viņu ģimenes nebūtu neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar valstu atļauju turētājiem.
ES Zilās kartes direktīvu pirmo reizi pieņēma 2009. gadā. Komisija 2016. gadā ierosināja noteikumu reformu.
ES zilā karte: talantu piesaistīšana (Infografika)
Pārmitināšana
Pārmitināšana ļauj bēgļiem, kam nepieciešama aizsardzība, likumīgi un droši ieceļot Eiropas Savienībā, nepakļaujot savu dzīvību bīstama ceļojuma briesmām.
Kopš 2015. gada veiksmīgas ES finansētas pārmitināšanas shēmas ir palīdzējušas atrast patvērumu Eiropas Savienībā vairāk nekā 98 000 visneaizsargātāko cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pirms katras pārmitināšanas shēmas īstenošanas ES valstis paziņo savus solījumus attiecībā uz to, cik daudz bēgļu tās plāno uzņemt.
2021.–2022. gada shēmā pirmo reizi papildus solījumiem par pārmitināšanu tika iekļauti solījumi par humanitāro uzņemšanu.
Kopā ar humanitārās uzņemšanas programmām ES dalībvalstis līdz šim ir piedāvājušas aizsardzību ap 130 000 personu:
- 19 455 personām 2015.–2017. gadā, aptverot 86 % no kopējiem solījumiem;
- 45 570 personām 2018.–2019. gadā, aptverot 91 % no kopējiem solījumiem;
- 24 656 personām 2020.–2021. gadā, aptverot 72 % no kopējiem solījumiem;
- 33 800 personām 2021.–2022. gadā (gandrīz 5000 personām – pārmitināšanas programmu ietvaros un 28 800 personām – humanitārās uzņemšanas programmu ietvaros).
2020.–2021. gada shēmas īstenošanas periods tika pagarināts koronavīrusa uzliesmojuma dēļ. Dalībvalstu pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas solījumu īstenošana turpinājās 2022. gadā.
2022. gada jūlijā Eiropas Komisija uzsāka 2023.–2025. gada saistību uzņemšanos par pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un aicināja dalībvalstis nākt klajā ar:
- solījumiem 2023. gadam;
- provizorisku solījumu 2024.–2025. gadam (ciktāl tas ir iespējams).
Papildus pārmitināšanas shēmām vairāk nekā 37 300 personu ir pārmitinātas saskaņā ar ES un Turcijas 2016. gada paziņojumu.
Eiropas Komisija 2016. gadā ierosināja regulu, ar ko izveido ES pārmitināšanas sistēmu, lai personām, kurām tas nepieciešams, nodrošinātu drošus un likumīgus ceļus starptautiskās aizsardzības saņemšanai. Tādējādi ES pāries no ad hoc pārmitināšanas shēmām uz stabilāku sistēmu ar lielāku ilgtspēju un paredzamību.
- Likumīgo iespēju uzlabošana: Komisija ierosina izveidot kopīgu ES pārmitināšanas sistēmu (Eiropas Komisija, 2016. gada 13. jūlijs)
- Ieteikums par likumīgiem kanāliem aizsardzības iegūšanai ES: pārmitināšanas, humanitārās uzņemšanas un citu papildu kanālu veicināšana (Eiropas Komisija, 2020. gada 23. septembris)
Citas likumīgas migrācijas plūsmas
Studenti un pētnieki
2016. gadā ES pieņēma direktīvu, ar ko paredz nosacījumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.
Šie noteikumi palīdz:
- popularizēt ES kā pasaules mēroga izcilības centru;
- izvirzīt ES vadībā globālajā konkurencē par talantiem un līderību;
- palielināt ES vispārējo konkurētspēju un izaugsmes rādītājus;
- veicināt zināšanu un prasmju radīšanu un iegūšanu;
- attīstīt solidaritāti un veicināt spēcīgāku sociālo kohēziju;
- veicināt savstarpēju bagātināšanos un citu kultūru iepazīšanu.
Turklāt ES veicina studentu, pētnieku un uzņēmēju mobilitāti, izmantojot programmu “Erasmus+”, kuras aplēstais budžets ir 26,2 miljardi EUR. Tas ir gandrīz divreiz lielāks finansējums nekā iepriekšējai programmai (2014.–2020. g.). 2021.–2027. gada programmā īpaša uzmanība ir vērsta uz sociālo iekļautību, zaļo un digitālo pārkārtošanos, jauniešu iesaistes demokrātiskā dzīvē veicināšanu.
Sezonas darbinieki
Pieaugošā darbaspēka trūkuma dēļ ES ekonomika ir atkarīga no liela skaita sezonas strādnieku no valstīm, kas nav ES dalībvalstis.
Padome un Parlaments 2014. gadā pieņēma sezonas darbinieku direktīvu. Direktīvā ir izklāstīti nosacījumi, ar kādiem trešo valstu valstspiederīgie var iebraukt un uzturēties ES kā sezonas darbinieki.
Šie noteikumi palīdz:
- saskaņot un vienkāršot uzņemšanas noteikumus dalībvalstīs;
- aizsargāt trešo valstu valstspiederīgos sezonas darbiniekus no ekspluatēšanas un sliktiem darba apstākļiem;
- risināt problēmu, kas saistās ar trešo valstu valstspiederīgajiem sezonas darbiniekiem, kuri ES uzturas nelikumīgi.
Pārcelšana uzņēmuma ietvaros
2014. gadā Padome un Parlaments pieņēma direktīvu par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.
Pateicoties šiem jaunajiem noteikumiem, trešo valstu valstspiederīgie var pieteikties uzņemšanai ES teritorijā vadītāja, speciālista vai darbinieka–praktikanta statusā saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.
Ģimenes atkalapvienošanās
Ģimenes atkalapvienošanās dod iespēju, ka personām, kuras ES uzturas likumīgi, var pievienoties viņu ģimenes locekļi. Tā palīdz trešo valstu valstspiederīgajiem labāk iekļauties sabiedrībā.
ES noteikumi par ģimenes atkalapvienošanos ir izklāstīti ģimenes atkalapvienošanās direktīvā, kurā paredzēti kopēji noteikumi ģimenes atkalapvienošanās tiesību īstenošanai ES (izņemot Īriju un Dāniju).
-
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Patvēruma meklētāji
Ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) tiek noteikti kopēji minimālie standarti attieksmei pret patvēruma meklētājiem. Praksē dalībvalstīs ir atšķirīga attieksme pret patvēruma meklētājiem un atšķirīgi atzīšanas līmeņi.
Rezultātā daudzi patvēruma meklētāji pārvietojas ES teritorijā, lai atrastu labāko valsti, kurā iesniegt patvēruma pieteikumu. Šī parādība tiek dēvēta par izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanu.
Migrācijas krīzes rezultātā šis jautājums ir saasinājies, un ir aktualizējusies vajadzība labāk saskaņot patvēruma procedūras un standartus.
Patvēruma pieteikumi ES (Infografika)
Atgriešanas politika un atpakaļuzņemšanas nolīgumi
ES politika atgriešanas jomā balstās uz atgriešanas direktīvu. Šajā direktīvā ir noteikti skaidri, pārredzami un taisnīgi noteikumi tādu trešās valsts valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.
Direktīva arī uzsver vajadzību noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar trešām valstīm. Šie nolīgumi ir būtiski, lai īstenotu ES atgriešanas politiku, un tajos ir izklāstīti noteikumi tādu personu atgriešanai uz izcelsmes valsti, kuras ES uzturas nelikumīgi.
ES risina sarunas un slēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar trešām valstīm. Padome piešķir Komisijai pilnvaras risināt sarunas par šādiem nolīgumiem ar attiecīgām trešām valstīm.
Pašlaik ES ir noslēgusi 18 atpakaļuzņemšanas nolīgumus. Kotonū nolīgumā (satvars ES attiecībām ar 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm) ir iekļauti arī noteikumi par neatbilstīgo migrantu atgriešanu viņu izcelsmes valstīs.
Papildus atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ES ar tādu pašu mērķi ir noslēgusi arī atgriešanas nolīgumus ar dažām trešajām valstīm.
Eiropadome un Padome regulāri uzsver vajadzību pastiprināt ES politiku atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā un padarīt to efektīvāku, tostarp pilnībā īstenojot esošos atpakaļuzņemšanas un atgriešanas nolīgumus un noslēdzot jaunus.
2018. gada septembrī Komisija ierosināja reformēt ES kopīgos noteikumus par atgriešanu. Ierosināto izmaiņu mērķis ir padarīt esošos noteikumus efektīvākus. 2019. gada 7. jūnijā Padome vienojās par savu nostāju attiecībā uz jauniem noteikumiem atgriešanas efektivitātes uzlabošanai.
Padome 2025. gada decembrī vienojās par nostāju attiecībā uz jauniem ES noteikumiem, lai padarītu ātrākas, vienkāršākas un efektīvākas to cilvēku atgriešanas procedūras, kuriem nav likumīgu tiesību uzturēties ES. Ar ierosināto regulu ievieš kopīgas ES mēroga procedūras, skaidrākus pienākumus atgriežamajām personām un iespēju izveidot atgriešanas centrus trešās valstīs, stiprinot sadarbību un uzlabojot atgriešanas lēmumu izpildi.
2026. gada jūnijā Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par jauno ES tiesību aktu, paverot ceļu ātrākām un efektīvākām atgriešanas procedūrām visā ES. Vienošanās papildina Migrācijas un patvēruma paktu un atbalsta tā efektīvu īstenošanu.
- Padome un Parlaments panāk vienošanos par to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi
- Padome panāk vienošanos par ES tiesību aktu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas valstī uzturas nelikumīgi (2025. gada 8. decembris)
- Migrācijas politika: Padome vienojas par daļēju nostāju sarunās attiecībā uz Atgriešanas direktīvu (paziņojums presei, 2019. gada 7. jūnijs)
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 30. marts