ES iestāžu jauno vadītāju izvirzīšanas process 2019. gadā
Eiropadomei ir nozīmīga loma prominentu ES līmeņa amatpersonu iecelšanā. 2019. gada 2. jūlijā tā ievēlēja Eiropadomes priekšsēdētāju, ierosināja kandidātu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam, kandidātu Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatam un kandidātu Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amatam.
Eiropadomes priekšsēdētājs
Saskaņā ar Līgumiem (15. panta 5. punkts) Eiropadome savu priekšsēdētāju ievēlē ar kvalificētu balsu vairākumu. Priekšsēdētājs šo amatu ieņem divarpus gadus, un viņa pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.
ES vadītāji 2019. gada 2. jūlijā par Eiropadomes priekšsēdētāju ievēlēja Šarlu Mišelu (Charles Michel). Viņš stājās amatā 2019. gada 1. decembrī.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
Procedūra Komisijas priekšsēdētāja iecelšanai uz nākamajiem pieciem gadiem ir izklāstīta Līgumā par Eiropas Savienību (17. panta 7. punkts).
"Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un pēc atbilstīgas apspriešanās Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēlē ar savu locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru." Līgums par Eiropas Savienību (17. panta 7. punkts).
Turklāt Līguma 11. deklarācijā ir noteikts, ka "Eiropas Parlaments un Eiropadome ir līdzatbildīgi par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesa veiksmīgu norisi. Tādēļ pirms Eiropadomes lēmuma pieņemšanas Eiropas Parlamenta un Eiropadomes pārstāvji veiks nepieciešamo apspriešanos tādā veidā, kāds ir atzīts par vispiemērotāko."
Eiropadome 2019. gada 2. jūlijā pieņēma lēmumu, ar ko Eiropas Parlamentam ierosina Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) kandidatūru Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam. Eiropas Parlaments ierosināto kandidāti ievēlēja 2019. gada 16. jūlijā.
2019. gada 10. septembrī Padome, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, pieņēma to personu sarakstu, kuras tā ierosina uz laiku līdz 2024. gada 31. oktobrim iecelt par Komisijas locekļiem. Tās tika izraudzītas, balstoties uz dalībvalstu ierosinājumiem.
2019. gada 25. novembrī Padome, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, pieņēma jaunu to personu sarakstu, kuras tā ierosina uz laiku līdz 2024. gada 31. oktobrim iecelt par Komisijas locekļiem.
Eiropas Parlaments 2019. gada 27. novembrī balsojumā apstiprināja fon der Leienas Komisiju. 28. novembrī Eiropadome ar rakstisko procedūru iecēla jauno Komisiju uz laikposmu no 2019. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. oktobrim.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana (Infografika)
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos
Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ arī Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (18. panta 1. punkts). Uz pieciem gadiem ieceltais augstais pārstāvis pilda arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka funkcijas un vada Ārlietu padomi. Augstajam pārstāvim palīdz Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).
Eiropadome 2019. gada 2. jūlijā pauda uzskatu, ka Žuzeps Borels Fοnteljess (Josep Borrell Fontelles) ir piemērota kandidatūra Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatam. 26. jūlijā jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piekrita iecelt Žuzepu Borelu Fοnteljesu par Augsto pārstāvi.
Pēc tam 6. augustā Eiropadome oficiāli iecēla Žuzepu Borelu Fοnteljesu par Augsto pārstāvi.
2019. gada 27. novembrī Eiropas Parlaments balsojumā apstiprināja fon der Leienas Komisiju kā kopumu, un Žuzepu Borelu Fοnteljesu – kā Augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku. 28. novembrī Eiropadome ar rakstisko procedūru iecēla jauno Komisiju uz laikposmu no 2019. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. oktobrim.
Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs
Eiropadome ECB priekšsēdētāju ieceļ uz astoņiem gadiem. Tā savu (galīgo) lēmumu pieņem, pamatojoties uz Padomes ieteikumu. Tā apspriežas arī ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi (kuras sastāvā ir 6 valdes locekļi un 19 eurozonas valstu centrālo banku vadītāji). Pēc tam Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem savu lēmumu. Šī procedūra ir izklāstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 283. pantā.
Eiropadome 2019. gada 2. jūlijā pauda uzskatu, ka Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) ir piemērota kandidatūra Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja amatam. Pēc tam, 2019. gada 9. jūlijā, Ekonomikas un finanšu padome nāca klajā ar oficiālu ieteikumu. Eiropas Parlaments un Eiropas Centrālā banka sniedza savus atzinumus Eiropadomei attiecīgi 2019. gada 17. septembrī un 2019. gada 25. jūlijā.
2019. gada 18. oktobrī Eiropadome uz astoņu gadu termiņu, kuru nepagarina, par Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju iecēla Kristīni Lagardu. Šo amatu viņa sāka pildīt 2019. gada 1. novembrī.
ECB Valdes locekļu iecelšana (Infografika)
Ģeogrāfiskās un demogrāfiskās daudzveidības un dzimumu dažādības ievērošana
Līguma 6. deklarācijā skaidri noteikts, ka "izraugoties personas, kurām piedāvā stāties Eiropadomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā, atbilstīgi jāņem vērā vajadzība respektēt Savienības un tās dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko daudzveidību." Ir arī vispārīgāki Līguma noteikumi par vajadzību nodrošināt dzimumu līdzsvaru.
ES valstu vai to valdību vadītāju neformālā sanāksmē, kas notika 2018. gada 23. februārī, ES vadītāji apsprieda augsta līmeņa amatpersonu iecelšanu, tostarp izvirzīto kandidātu procesu. Preses konferencē pēc samita priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) minēja – starp vadītājiem valda vienprātība, ka Eiropadome nevar iepriekš garantēt, ka tā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīs vienu no vadošajiem kandidātiem. Līderi vienojās, ka šis process nekādā gadījumā nevarētu būt automātisks. Līgumā ir skaidri noteikts, ka Eiropadomei ir autonoma kompetence iecelt kandidātu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās.