Skip to content

Eiropas pusgads 2016. gadā

Novembris

Gada izaugsmes pētījums (2017)

2017. gada izaugsmes pētījumā tiek ierosināts ES dalībvalstīm pastiprināt savus centienus saistībā ar šādām prioritātēm:

  • atjaunota investīciju piesaiste,
  • strukturālu reformu īstenošana,
  • atbildīgas valsts fiskālās politikas nodrošināšana.

Uzsvars tiek likts arī uz to, ka ir svarīgi nodrošināt sociālo taisnīgumu, lai stimulētu iekļaujošāku izaugsmi, un uz nepieciešamību stiprināt konkurētspēju, inovāciju un produktivitāti.

Vienotais nodarbinātības ziņojums

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā tiek secināts, ka mērenas ekonomikas atlabšanas kontekstā nodarbinātības un sociālā situācija ES uzlabojas. Lielākā daļa darba tirgus rādītāju 2016. gadā uzlabojās. Bezdarba līmenis turpināja kristies un 2016. gada septembrī sasniedza 8,6 % (10 % eurozonā). Jauniešu bezdarba līmenis un ilgtermiņa bezdarba līmenis arī turpināja kristies, lai gan dažās dalībvalstīs tas joprojām saglabājies augsts.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums

Eiropas Komisijas brīdināšanas mehānisma ziņojumā sniegta situācijas analīze, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanos, kas turpinās, bet joprojām ir trausla.

Komisija plāno īstenot padziļinātu pārskatīšanu 13 dalībvalstīs, lai novērtētu, vai tajās nav vērojama nelīdzsvarotība: Bulgārijā, Horvātijā, Kiprā, Somijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kas saņem finansiālo palīdzību, nelīdzsvarotības uzraudzība un koriģējošo pasākumu uzraudzība notiek saistībā ar šo valstu palīdzības programmām. Šogad tas attiecas uz Grieķiju.

Projekts eurozonas ieteikumam 2017. gadam

2017. gada ieteikuma projektā citu pasākumu starpā ir ierosināts, ka eurozonai būtu jāsaglabā vispārēji pozitīva fiskālā nostāja, jāīsteno izaugsmi atbalstoša politika, jāvienojas par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un jāizskata citi pasākumi, ar kuriem stiprināt ekonomisko un monetāro savienību.

Oktobris

Padome pārrunā pieredzi, kas gūta 2016. gada Eiropas pusgada procesā

11. oktobrī Padome apsprieda 2016. gada Eiropas pusgada procesā gūto pieredzi un uzlabojumu iespējas nākamajā Eiropas pusgada ciklā.

Padomē šīs pārrunas notiek katru gadu, lai pastāvīgi uzlabotu Eiropas pusgada darbību. Viedokļu apmaiņas pamatā bija Ekonomikas un finanšu komitejas vēstule.

Komiteja uzsvēra divas jomas, kurās pēc 2016. gada Eiropas pusgada jāiegulda lielāks darbs: valstu atbildība un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošana.

Lai uzlabotu šīs divas jomas, komiteja ierosina šo procesu padarīt publiskāku un veicināt to, lai starp dalībvalstīm tiktu vairāk risināti divpusēji dialogi, kā arī veikti savstarpēji izvērtējumi.

Komiteja arī atbalsta domu, ka ir vajadzīga labāka koordinācija un konsekvence starp Eiropas Komisijas ieteikumiem dalībvalstīm, jo īpaši starp ieteikumiem par fiskāliem jautājumiem un fiskālo nostāju un ieteikumiem par strukturālām reformām.

Jūlijs

Eiropadome apstiprina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus

2016. gada 12. jūlijā Padome apstiprināja konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un atzinumus (KVAI). Tā arī sniedza skaidrojumus tajos gadījumos, kad Padome bija izdarījusi grozījumus Komisijas ierosinātajos ieteikumos. Lai izvairītos no dublēšanas, KVAI netika adresēts Grieķijai, jo tai piemēro makroekonomikas korekcijas programmu.

Jūnijs

Padome pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus galīgajā redakcijā, noslēdz 2016. gada Eiropas pusgadu

Padome oficiāli pieņēma ieteikumus ES dalībvalstīm, kurus jūnijā apstiprināja Eiropadome. Tas ir pēdējais posms 2016. gada Eiropas pusgada ciklā.

Ieteikumos galvenā uzmanība ir pievērsta dalībvalstu ekonomikas, fiskālajai un nodarbinātības politikai un strukturālām reformām atkarībā no katras valsts situācijas. Ir paredzēts, ka valdības šos ieteikumus īstenos 2016. gadā.

Ieteikumi Spānijai un Portugālei tika nedaudz atjaunināti saskaņā ar atbilstošiem pasākumiem, kas jāveic saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Jaunais Eiropas pusgada cikls sākas 2016. gada vēlā rudenī.

Lēmumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru

12. jūlijā Padome pieņēma lēmumus, kuros konstatē, ka Portugāle un Spānija nav efektīvi rīkojušās, reaģējot uz Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumu, kurā tā sniedza padomu attiecīgi 2015. un 2016. gadā koriģēt valsts budžeta deficītu.

Pēc šiem Padomes lēmumiem un atbilstoši noteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēts, ka Eiropas Komisija 20 dienu laikā nāk klajā ar priekšlikumu sankcijām. Sankcijas var paredzēt naudas sodu līdz maksimāli 0,2 % no IKP un daļēju finansēšanas apturēšanu no ES struktūrfondiem un investīciju fondiem.

Ja Padome 10 dienu laikā pēc Komisijas priekšlikuma nenolemj citādi, lēmumi par sankcijām tiks uzskatīti par pieņemtiem.

Spānija un Portugāle 10 dienu laikā var nosūtīt pamatotu lūgumu sankcijas samazināt vai atcelt.

Eiropadome apstiprina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus

Eiropadome 28. jūnija sanāksmē apstiprināja konkrētām valstīm adresētus ieteikumus pēc tam, kad tos bija izanalizējuši un apstiprinājuši dažādi Padomes sastāvi.

Padome apstiprina konkrētām valstīm adresētos ieteikumus 2016. gadam

17. jūnijā Ekonomikas un finanšu padome apstiprināja 27 dalībvalstīm konkrēti adresētos ieteikumus 2016. gadam. Grieķijai ieteikuma nav, jo tās ekonomikas politiku pārrauga saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu.

Padomes ieteikumi aptver valstu reformu programmas, ko šogad iesniegušas dalībvalstis, un ietver Padomes atzinumus par valstu stabilitātes un konverģences programmām. Ieteikumi ietver arī padomus, kas izriet no makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras.

Padome arī apstiprināja dokumentu, kurā izskaidrots, kādus grozījumus tā veica konkrētām valstīm adresēto ieteikumu projektos, kurus ierosināja Eiropas Komisija.

Dažas valstu reformu programmu daļas 2016. gada 14. jūnijā izskatīja Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

17. jūnijā Ekonomikas un finanšu padome nolēma, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Īrijā, Kiprā un Slovēnijā ir novērsta. Tāpēc tā atcēla attiecīgos Padomes lēmumus par pārmērīga budžeta deficīta esamību minētajās valstīs. Lēmumi tika pieņemti, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veikto analīzi un ieteikumiem.

Maijs

Padomes secinājumi par 2016. gada padziļinātajiem pārskatiem un konkrētām valstīm adresēto 2015. gada ieteikumu īstenošanu

Padome šos secinājumus pieņēma ECOFIN padomes sanāksmē 25. maijā.

Padome piekrīt padziļināto pārskatu rezultātiem, kurus Komisija veica 19 dalībvalstīs, kā arī Komisijas sniegtajai makroekonomikas nelīdzsvarotības stāvokļa klasifikācijai minētajās valstīs, kas saskaņā ar kritērijiem var būt amplitūdā no neesošas līdz pārmērīgai (nelīdzsvarotībai).

Citu jautājumu vidū Padome arī uzsver, ka ir vajadzīga politikas rīcība un stingra apņemšanās veikt strukturālas reformas visās dalībvalstīs, jo īpaši gadījumos, kad nelīdzsvarotība ietekmē raitu eurozonas darbību.

Attiecībā uz to, kā tiek īstenoti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas sniegti 2015. gada Eiropas pusgada kontekstā, Padome secināja, ka rezultāti visās politikas jomās un visās valstīs nav bijuši vienmērīgi un ka tikai dažos gadījumos ir panākts ievērojams progress. Šajā sakarībā steidzami ir jāuzlabo investīciju noteikumi, lai reālajā ekonomikā piesaistītu vairāk privāto investīciju.

Konkrētām valstīm adresētu ieteikumu projekti

18. maijā Eiropas Komisija ierosināja konkrētām valstīm adresētu ieteikumu projektus, kuros ES dalībvalstīm izklāstīti pielāgoti ieteikumi par ekonomikas politiku turpmākajiem 12–18 mēnešiem ar mērķi sekmēt izaugsmi.

2016. gada ieteikumu projektos galvenā uzmanība ir pievērsta trim prioritārajām jomām, lai stiprinātu dalībvalstu ekonomisko atlabšanu: strukturālām reformām, investīcijām un atbildīgai fiskālajai politikai.

Šogad – atbilstīgi saskaņotajam ieteikumam par ekonomikas politiku eurozonā – konkrētām valstīm adresēto ieteikumu projektos lielāka uzmanība cita starpā ir pievērsta eurozonas problēmjautājumiem un eurozonas ekonomiku savstarpējai atkarībai.

Ieteikumos Portugālei un Spānijai ir iekļautas konkrētas atsauces uz to pārmērīga deficīta novēršanu attiecīgi 2016. un 2017. gadā.

Padome veiks ierosināto ieteikumu analīzi ar mērķi tos pieņemt 2016. gada jūnijā.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Komisija konstatēja, ka Horvātija un Portugāle saskaras ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kam nepieciešama rīcība un kam parasti būtu vajadzīgs uzsākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Tomēr, ja abas šīs valstis rūpīgi un savlaicīgi īstenos vērienīgās un visnotaļ atbilstīgās valsts reformu programmas, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra varētu nebūt jāuzsāk.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

Komisija ierosina, lai Padome izbeidz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Kiprai, Īrijai un Slovēnijai.

Oficiāli lēmumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru var tikt pieņemti jūlija sākumā, pamatojoties uz Spānijas un Portugāles darbību izvērtējumu, ko tās veikušas, reaģējot uz Padomes patlaban spēkā esošajiem ieteikumiem.

Turklāt Komisija secināja, ka Beļģija, Itālija un Somija patlaban atbilst stabilitātes un izaugsmes prasībām, jo īpaši attiecībā uz parāda kritēriju. Izvērtējums par stāvokli Itālijā tiks pārskatīts 2016. gada novembrī.

Marts

Eiropadome apstiprina politikas prioritātes

17. martā Eiropadome apstiprināja politikas prioritāšu jomas 2016. gada izaugsmes pētījumā:

  • atjaunota investīciju piesaiste,
  • strukturālo reformu īstenošana valstu ekonomikas modernizēšanai;
  • atbildīgas fiskālās politikas īstenošana.

Šīs prioritātes būs vadošās dalībvalstu reformu programmās un stabilitātes vai konverģences programmās 2016. gadam.

Eiropadome arī ņēma vērā Komisijas konsultācijas sociālajos jautājumos un uzsvēra to, cik nozīmīga ir laba darba tirgu un labklājības sistēmu darbība.

Valstu ziņojumi un padziļinātie pārskati par makroekonomikas nelīdzsvarotību

Eiropas Komisija 8. martā publicēja paziņojumu, kurā apkopoti rezultāti, kas izriet no tās jaunākajiem ziņojumiem par 26 valstīm, kuros ir ietverti padziļināti pārskati par makroekonomisko situāciju 18 dalībvalstīs: Apvienotajā Karalistē, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Tā secināja, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, ES dalībvalstis gūst panākumus to ekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā. Tās ir arī pavirzījušās uz priekšu Padomes pagājušajā gadā sniegto konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā, kaut arī atšķirīgā mērā dažādās valstīs un dažādās politikas jomās.

Padziļināto pārskatu mērķis ir labāk izprast makroekonomisko situāciju valstīs, kuras 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā ir norādītas kā tādas, kur, iespējams, pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Pārskati palīdz noteikt, vai nelīdzsvarotība pastāv, cik liela tā ir un vai ir jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra.

Lai vienkāršotu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras piemērošanu, kategoriju skaits attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību 2016. gadā tika samazināts no sešām uz četrām: nav nelīdzsvarotības, ir nelīdzsvarotība, pārmērīga nelīdzsvarotība un pārmērīga nelīdzsvarotība ar korektīviem pasākumiem.

Martā Komisija secināja, ka saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras kritērijiem 6 valstīs nav ekonomikas nelīdzsvarotības, 7 valstis saskaras ar nelīdzsvarotību un 5 valstīs ir konstatēta pārmērīga nelīdzsvarotība.

Kipra savu finanšu korekciju programmu pabeidza 2016. gada 31. martā, un tagad uz to attiecas parastais Eiropas ekonomikas politikas koordinācijas cikls, tostarp makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Eiropas Komisija 2016. gada 7. aprīlī pieņēma padziļinātu pārskatu par Kipru. Tā uzskata, ka Kiprā pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tātad to valstu skaits, kurās pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, pieauga līdz 6.

Nevienā no valstīm nepastāv tāda pārmērīga nelīdzsvarotība, kas liktu uzsākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

2016. gada Eiropas pusgads – makroekonomikas nelīdzsvarotība un valstu budžeta deficīts

Grieķija pašlaik īsteno makroekonomikas korekciju programmu, un tādēļ tā nav pakļauta ekonomikas pārvaldības procesiem saistībā ar Eiropas pusgadu, tostarp makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai.

Pusgada sociālais aspekts

2016. gada 7. marta sanāksmē notika nodarbinātības ministru politikas debates par nodarbinātības un sociālās politikas aspektiem 2016. gada Eiropas pusgada īstenošanā. Debatēs galvenā uzmanība bija veltīta konkrētām valstīm adresētu ieteikumu (KVAI) īstenošanai un konkrēti tika izskatīta darba tirgus segmentācija un līgumattiecības.

Ministri uzsvēra, ka

  • ikvienā reformu programmā būtiska ir kopīga problēmu izpratne un plašs atbalsts un konsenss,
  • sociālajiem partneriem ir jāieņem nozīmīga vieta, un tie būtu cieši jāiesaista,
  • vajadzīgs ir arī sabiedrības (pilsoniskās sabiedrības) atbalsts un politiskais atbalsts,
  • izšķiroša nozīme ir arī informācijai, labai saziņai un labākai pārredzamībai,
  • strukturālajām reformām ir jābūt iekļaujošām, uzmanību veltot konkrētām grupām (jauniešiem, ilgstošiem bezdarbniekiem),
  • reformas ir jābalsta uz ilgtermiņa redzējumu.

Ministri vienojās, ka KVAI pamatā ir jābūt precīziem un izsvērtiem faktiem, kā arī dalībvalstu praktiskajai pieredzei.

Februāris

Eiropadomes sanāksme

Eiropadomes 18. un 19. februāra sanāksmē ES vadītāji apstiprināja ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku.

Janvāris

Padomes secinājumi par 2016. gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu

Padome 15. janvārī pieņēma secinājumus par 2016. gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu.

Padome kopumā piekrīt Komisijas veiktajai analīzei un priekšlikumiem.2016. gada prioritātes ir:

  • atjaunota investīciju piesaiste,
  • strukturālu reformu īstenošana,
  • atbildības nodrošināšana.

Padomes secinājumos par 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu kopumā tiek pausta piekrišana Komisijas veiktajai analīzei un atzinīgi tiek novērtēti priekšlikumi, kas paredzēti makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras uzlabošanai. Tomēr Padome uzskata, ka makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrai nav nepieciešami jaunie papildu nodarbinātības rādītāji, kas pievienoti rezultātu pārskatam.

Padome apstiprina ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku.

ECOFIN padome 15. janvārī apstiprināja projektu ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku. Tā Eiropas pusgadā ir jauna procedūra, kurā eurozonas ieteikums tiek dots pirms konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Tas palīdzētu konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un darbībās labāk atspoguļot kopējās problēmas. Gaidāms, ka ECOFIN padome ieteikumu pieņems martā – pēc tam, kad februārī to būs apstiprinājusi Eiropadome.

Padome eurozonai iesaka 2016.–2017. gadā īstenot tādu politiku, kas:

  • sekmē ekonomikas atlabšanu,
  • veicina konverģenci,
  • atvieglo makroekonomikas nelīdzsvarotības korekcijas,
  • uzlabo spēju pielāgoties.

Tā arī iesaka eurozonā īstenot vairākas darba, preču un pakalpojumu tirgus reformas.

Turklāt ir ieteicams, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, īstenot tādu fiskālo politiku, lai 2016. gadā eurozonā panāktu kopumā neitrālu kopējo fiskālo nostāju un 2017. gadā samazinātu valsts parādu.

Ieteikumos ir risināti arī tādi jautājumi kā bankām ieņēmumus nenesoši kredīti un maksātnespējas procedūru uzlabošana uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Turklāt ir arī gaidāms, ka eurozona centīsies pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības izveidi.

Eiropas pusgads iepriekšējos gados

Skatīt arī

Temati