Vienotais uzraudzības mehānisms

Galvenie mērķi:

nodrošināt Eiropas banku nozares labāku uzraudzību saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām
nodrošināt Eiropas banku nozares noturību
veicināt finanšu stabilitāti un finanšu integrāciju eurozonā un vienotajā tirgū kopumā

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) – viens no svarīgākajiem banku savienības pīlāriem – ir ES līmeņa sistēma kredītiestāžu prudenciālajai uzraudzībai eurozonā un tajās ES dalībvalstīs, kas nav eurozonas valstis, bet kas izvēlas piedalīties minētajā mehānismā.

Tā mērķis ir nodrošināt Eiropas banku nozares labāku uzraudzību.

Uzraudzību veic, izmantojot integrētu struktūru, ko kopīgi veido pārvalstiska iestāde – Eiropas Centrālā banka – un valstu uzraudzības iestādes; tās cieši sadarbojas saskaņā ar vienotiem augsta līmeņa standartiem un prasībām.

Vienotā uzraudzības mehānisma darbības tiek atbalstītas ar citu būtisku banku savienības pīlāru, proti, vienoto noregulējuma mehānismu, kuru veido vienota noregulējuma iestāde (valde) un vienots noregulējuma fonds, ar ko palīdz glābt grūtībās nonākušas bankas.

Galvenie uzdevumi

Uzraudzīt kredītiestāžu atbilstību prudenciālajām prasībām.
Atklāt trūkumus agrīnā stadijā.
Nodrošināt rīcību šo trūkumu labošanai, lai novērstu, ka situācijas attīstība varētu apdraudēt vispārējo finanšu stabilitāti.

Struktūra

Vienoto uzraudzības mehānismu veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un valstu uzraudzības iestādes iesaistītajās ES dalībvalstīs.

Tiesību akti

VUM pamatdokumenti ir regula, ar ko ECB tiek uzticētas uzraudzības funkcijas, un grozīta regula par Eiropas Banku iestādes izveidi.

Sadarbības kārtība

Praktisko kārtību, kādā notiek sadarbība starp Eiropas Centrālo banku un valstu uzraudzības iestādēm, nosaka ar ECB regulu, ko sauc par VUM pamatregulu.

SSM framework regulation (EUR-Lex)

Līdzīga sadarbības kārtība ir noteikta starp ES Padomi un ECB, kā arī starp Eiropas Parlamentu un ECB.

Kas un ko dara vienotajā uzraudzības mehānismā?

Eiropas Centrālā banka

ECB atbild par vienotā uzraudzības mehānisma vispārējo darbību.

Ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm tā tiešā veidā pārrauga visas nozīmīgās bankas eurozonā (jo īpaši lielās, sistēmiski nozīmīgās bankas).

Tiešā uzraudzība attiecas uz tām bankām, kuru aktīvi pārsniedz € 30 miljardus vai atbilst vismaz 20 % no to izcelsmes valsts IKP. Pašlaik tādas eurozonā ir 120 bankas, kuru aktīvi veido gandrīz 85 % no eurozonas banku aktīvu kopējā daudzuma.

ECB uzraudzīto banku saraksts

Uzraudzība nozīmē to, ka tiek veiktas regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka bankas spēj pienācīgi darboties. Šajā sakarībā tiek pārbaudīts arī tas, kā bankas veic aizdevumus, aizņēmumus un investīcijas, vai vispārīgāk – kā tās ievēro vienotos noteikumus.

ECB savas uzraudzības funkcijas pilnībā sāka pildīt 2014. gada novembrī.

Sagatavošanas posmā banku stabilitāti pārbauda, veicot "visaptverošu novērtējumu", tostarp pārskatus par banku bilancēm, jo īpaši aktīvu kvalitāti, un "spriedzes testus", kas ir paredzēti, lai pārbaudītu, vai banku kapitāls ir pietiekams un vai bankas varēs izturēt krīzes.

Attiecīgos gadījumos ECB šādus pārskatus veic sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi.

ECB banku uzraudzības rokasgrāmata

ECB ir arī pilnvarota piešķirt vai anulēt banku licences – sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm – un piemērot sankcijas bankām, ja tās neievēro prasības.

Turklāt tā pārrauga mazāku banku uzraudzību, ko veic valstu uzraudzības iestādes. Lai nodrošinātu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu, ECB var nolemt tiešā veidā uzraudzīt jebkuru banku dalībvalstīs, kas piedalās VUM.

Par minēto noteikumu īstenošanu ECB atbild ES Padomes un Eiropas Parlamenta priekšā. ECB ir vienojusies gan ar Eiropas Parlamentu, gan ar Padomi par konkrētu kārtību attiecībā uz pārredzamību un pārskatatbildību.

Visaptverošs novērtējums (ECB)

ECB Uzraudzības valde

ECB uzraudzības funkcijas pilda speciāli izveidota Uzraudzības valde. Valdes lēmumus uzskata par pieņemtiem, ja vien ECB Padome tos nenoraida.

Valdi veido:

priekšsēdētājs,
priekšsēdētāja vietnieks,
4 ECB pārstāvji,
1 pārstāvis no katras valsts uzraudzības iestādes iesaistītajās ES dalībvalstīs.

Valstīm, kas nav eurozonas dalībvalstis, bet kas piedalās VUM, Uzraudzības valdē ir pilnīgas un ar eurozonas dalībvalstīm līdzvērtīgas balsstiesības.

2013. gada decembrī par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju tika iecelta Daniela Nuī (Danièle Nouy), un 2014. gada februārī par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieci iecēla Sabīni Lautenšlēgeri (Sabine Lautenschläger). Abu minēto personu pilnvaru termiņš ir 5 gadi, un to nevar atjaunot.

Valstu uzraudzības iestādes

Valstu uzraudzības iestādes atbild par mazāku banku pārraudzību un pilda citus ikdienas uzraudzības uzdevumus saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, maksājumu pakalpojumiem un trešo valstu banku filiālēm.

ES Padome

Padome ieceļ Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Kandidātus minētajiem amatiem izvirza ECB, un ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.

Turklāt Parlamentam un Padomei ir tiesības uzsākt procedūru priekšsēdētāja atstādināšanai no amata, taču jebkāda turpmāka rīcība šajā sakarībā ir ECB ziņā.

Eiropas Banku iestāde (EBI)

EBI atbild par to, lai banku nozarē tiktu nodrošināta efektīva un konsekventa vienoto noteikumu īstenošana. Tā kā EBI koordinē spriedzes testu izpildi visā ES kopumā, tā arī piedalās to banku spriedzes testu sagatavošanā, kuri jāveic ECB.

EBI nozīme stresa testos

Kāpēc vienotais uzraudzības mehānisms?

Integrēta banku uzraudzība ES līmenī bija vajadzīga, lai novērstu paaugstināto risku, ko banku krīžu gadījumos Eiropas Savienībā rada pārrobežu seku un kaitējuma izplatīšanās. Šis risks ir palielinājies, jo ir paplašinājušās Eiropas banku nozares pārrobežu darbības un līdz ar to ir pastiprinājusies savstarpējā atkarība.

Minētais risks izrādījās īpaši liels tieši eurozonā, kur nesenā finanšu krīze parādīja, ka tikai ar valstu banku uzraudzības koordināciju vien nepietiek, lai pārvarētu krīzes un nodrošinātu finanšu stabilitāti. Tādēļ dalībvalstis nolēma, ka ir vajadzīga vienota banku uzraudzības sistēma.