Skip to content

Strukturālo reformu un investīciju veicināšana – elastība Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos

Pārskats

Lai atbalstītu ES centienus palielināt investīciju līmeni un veicināt strukturālās reformas, Eiropadome 2014. gada jūnijā vienojās, ka ir jāizpēta, kā spēkā esošos Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) noteikumus varētu piemērot elastīgāk, neveicot tajos izmaiņas.

Ņemot vērā Eiropadomes norādījumus, Eiropas Komisija 2015. gada janvārī nāca klajā ar paziņojumu par to, kā pēc iespējas labāk izmantot elastību spēkā esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos.

Paziņojumā ir izskaidrots, kā Komisija plāno elastīgāk piemērot Stabilitātes un izaugsmes paktu, izvērtējot to, kā dalībvalstis ievēro pakta noteikumus.

Komisija jau piemēro savu jauno interpretāciju attiecībā uz pakta noteikumiem, jo nav vajadzības mainīt spēkā esošos noteikumus, un tāpēc likumdošanas darbība nav nepieciešama.

2016. gada februārī Padome apstiprināja kopīgi saskaņotu nostāju par minēto paziņojumu, un tā būs pamats "rīcības kodeksa" atjaunināšanai, proti, aktuālai interpretācijai par to, kā būtu jāpiemēro SIP noteikumi ("Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu").

Galvenie mērķi

Elastīgāka Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu piemērošana palīdzētu:

  • veicinātstrukturālo reformu īstenošanu,
  • palielināt investīcijas.

Darbs Padomē

2016. gada februāris: Padome apstiprināja kopīgi saskaņotu nostāju par Stabilitātes un izaugsmes pakta elastīgu piemērošanu. Saskaņotā nostāja būs pamats tam, lai atjauninātu rīcības kodeksu attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu.

2015. gada decembris: Padome apstiprināja kopīgi saskaņotu nostāju par elastību spēkā esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos. Nostāju saskaņoja Ekonomikas un finanšu komitejā.

2015. gada oktobris: Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē apsprieda Komisijas paziņojumu par elastību spēkā esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos, pamatojoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāja sniegto izklāstu.

2015. gada janvāris: Padome apsprieda SIP noteikumu elastīgu piemērošanu, koncentrējoties uz 'strukturālo reformu klauzulas' un 'investīciju klauzulas' piemērošanu. Padome arī vienojās, ka Ekonomikas un finanšu komiteja turpinās Komisijas paziņojuma tehnisko analīzi.

Norādījumi par to, kā izmantot elastību Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros – galvenie jautājumi

Paziņojumā par elastības izmantošanu Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros galvenokārt pievēršas tam, kā elastīgāk piemērot SIP noteikumus, ņemot vērā šādus faktorus:

  1. dalībvalstu uzsāktās strukturālās reformas,
  2. investīciju darbības, ko veic valdības,
  3. cikliskie apstākļi katrā dalībvalstī.

1. "Strukturālo reformu klauzulas" elastīga piemērošana

Strukturālo reformu klauzulu dalībvalstīm piemēros atšķirīgi atkarībā no tā, vai uz tām attiecas SIP noteikumu preventīvā vai korektīvā daļa.

Dalībvalstis, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa

Spēkā esošie noteikumi

Dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa, ir atļauts īslaicīgi atkāptiesno vidēja termiņa budžeta mērķa (VTM) vai no fiskālām korekcijām, kas uz to vērstas, ja tās īsteno nozīmīgas strukturālas reformas. Šis noteikums dod dalībvalstīm iespēju segt īstermiņa izmaksas, kas saistītas ar tādu reformu īstenošanu, kuras sniedz ilgtermiņa ieguvumus, un piešķir tām vairāk laika, lai sasniegtu vidējā termiņa budžeta mērķi.

Elastīga piemērošana

Atkāpi var piešķirt, ja strukturālās reformas atbilst vairākiem kritērijiem, proti, ja tās ir:

  • "nozīmīgas",
  • pārbaudāmi pozitīvi ietekmē budžetu ilgtermiņā
  • un ir pilnībā ieviestas.

Turklāt šī klauzula tiktu piemērota tām dalībvalstīm, kuras vēl nav sākušas īstenot reformas, bet jau var iesniegt detalizētus plānus, kuros ir noteikti konkrēti pasākumi un ticami termiņi to īstenošanai.

Piešķirtā īslaicīgā atkāpe nedrīkst pārsniegt 0,5 % no IKP, un dalībvalstij ir jāsasniedz tās vidējā termiņa budžeta mērķis četru gadu laikā.

Turklāt dalībvalstīm, kurām piešķirta atkāpe, ir jāuztur drošības rezerve, lai nodrošinātu, ka atkāpe nerada situāciju, kad valsts budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP.

Padome piešķirs īslaicīgo atkāpi pēc tam, kad Komisija būs pabeigusi novērtējumu un apstiprinājusi, ka saskaņotās reformas ir pilnībā īstenotas.

Dalībvalstis, uz kurām attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa

Spēkā esošie noteikumi

Komisijai ir jāpārbauda attiecīgi vidējā termiņa ekonomikas, budžeta un citi faktori dalībvalstī, pirms tā var uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru vai ierosināt pagarināt termiņus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Šie faktori ietver strukturālo reformu īstenošanu.

Elastīga piemērošana

Ņemt vērā ne tikai attiecīgajā brīdī notiekošo nozīmīgo strukturālo reformu norisi, bet arī nozīmīgu strukturālo reformu plānus. Šādos plānos ir jāiekļauj skaidri noteikti pasākumi un reālistiski termiņi to īstenošanai.

Tas nozīmē, ka, ja valstij, uz kuru attiecas SIP korektīvā daļa, ir stabili reformu plāni, Komisija var:

  • ieteikt Padomei pagarināt termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai attiecībā uz tām valstīm, kuras jau ir pakļautas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai,
  • ieteikt Padomei piešķirt ilgāku termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, kad tiek uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

Uzraudzība

Reformu īstenošanu uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros. Valstij, uz kuru attiecas pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, savas strukturālās reformas būs jāizklāsta korektīvo pasākumu plānā. Šādā gadījumā reformu īstenošanu uzraudzīs saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

2. "Investīciju klauzulas" elastīga piemērošana

Investīcijas, kas saistītas ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF)

Ierosinātā elastīgā piemērošana

1. Nesākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP atsauces vērtības, ja pārkāpums ir saistīts ar investīcijām projektā, kuru līdzfinansē no ESIF. Tomēr atkāpei no budžeta deficīta mērķa ir jābūt ar mazai un īslaicīgai.

2. Neņemt vērā mazus parāda atsauces vērtības, proti 60 % no IKP, pārkāpumus, – ja valdība piedalās investīcijās, kas saistītas ar ESIF.

Šos noteikumus piemērotu visām dalībvalstīm, neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas SIP preventīvā vai korektīvā daļa.

Citas investīcijas

Spēkā esošie noteikumi

SIP pieļauj īslaicīgu atkāpi no vidēja termiņa budžeta mērķa vai no fiskālām korekcijām šā mērķa sasniegšanai tām dalībvalstīm, kuru investīcijas var uzskatīt par līdzvērtīgām nozīmīgām strukturālām reformām.

Elastīga piemērošana

"Investīciju klauzulu" piemēros publiskajām investīcijām, ņemot vērā īpašos apstākļus katrā dalībvalstī.

Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, kurās investīcijas var uzskatīt par līdzvērtīgām nozīmīgām strukturālām reformām, tiks piešķirta īslaicīga atkāpe no attiecīgās dalībvalsts VTM vai no korekcijām šā mērķa sasniegšanai, ja:

  • to IKP pieaugums ir negatīvs vai ja IKP ir zem tā potenciāla,
  • atkāpes no VTM vai no korekcijām tā sasniegšanai rezultātā valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP un tiek saglabāta pienācīga drošības rezerve, lai novērstu šādu pārkāpumu,
  • investīciju līmenis ir palielinājies piešķirtās atkāpes rezultātā,
  • atkāpe ir saistīta ar to, ka dalībvalsts līdzfinansē projektus, kas tiek arī finansēti no ES programmām un ESIF,
  • dalībvalsts kompensē īslaicīgas atkāpes termiņā, kāds ir noteikts dalībvalsts programmā (stabilitātes programmā – attiecībā uz eurozonas dalībvalstīm un konverģences programmā – attiecībā uz eurozonai nepiederīgām dalībvalstīm).

Šie noteikumi būtu jāpiemēro dalībvalstīm, uz kurām attiecas SIP preventīvā daļa.

Eiropas Komisija līdz 2018. gada jūnija beigām pārskatīs strukturālo reformu un investīciju klauzulu piemērošanu. Pārskatīšanā cita starpā tiks pētīts, vai investīciju klauzula ir palīdzējusi veicināt jaunas investīcijas un kādas sekas ir investīciju klauzulas turpmākai piemērošanai.

3. Cikliskie apstākļi

Saskaņā ar pakta preventīvo daļu ir ieviesta pieeja, ar kuru vairāk ņem vērā dalībvalsts ekonomikas ciklu. Komisija izmantos sarežģītāku metodi ("matricu"), lai noteiktu katras valsts fiskālās korekcijas gaitu atkarībā no tā, vai valsts piedzīvo ekonomiskas grūtības vai ekonomikas atlabšanu.

Izvērtējot situāciju valstī, uz kuru attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (pakta korektīvā daļa), Komisija, ciktāl iespējams, nošķirs budžeta tendences, kas ir valdības kontrolē, no tām budžeta tendencēm, kas ir attiecināmas uz neparedzētu ekonomiskās aktivitātes samazināšanos.

Sagaidāms, ka Eiropas Komisija iesniegs Padomei pārskatīšanas ziņojumu par matricas efektivitāti pirms 2018. gada 30. jūnija. Konkrēti, tajā tiks skatīts, vai matrica ir sekmīgi veicinājusi pretciklisku politiku no dalībvalstu puses un palīdzējusi tām sasniegt savus vidēja termiņa budžeta mērķus. Tajā arī pārliecināsies, vai matrica ir nodrošinājusi valsts parāda pietiekami raitu samazināšanos.

Kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakts?

Stabilitātes un izaugsmes paktam, kas nosaka preventīvos un atturēšanas pasākumus, ir rezolūcija un divas Padomes regulas:

  • Regula par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu,
  • Regula par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

Kas ir vidēja termiņa budžeta mērķis?

Vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) attiecas uz katras dalībvalsts mērķa strukturālo budžeta bilanci attiecībā pret IKP, kas katrai valstij ir jāsasniedz noteiktā laikposmā. Vidēja termiņa budžeta mērķis paredz prasību, ka dalībvalstu budžeta stāvoklim ir jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu. Tas arī palīdz nodrošināt to, ka dalībvalstis ievēro prasību uzturēt valsts parādu tādā līmeni, lai tas nepārsniegtu 60 % no IKP, un valsts budžeta deficītu – lai tas nepārsniegtu 3 % no IKP, kā arī publisko finanšu vispārējo ilgtspējību.

VTM tiek noteikts katrai valstij atsevišķi ik pēc trim gadiem. To var pārskatīt biežāk, ja dalībvalsts īsteno strukturālās reformas, kas ietekmē tās publiskās finanses.

Progresu, kas valstīm katru gadu būtu jāpanāk šā mērķa sasniegšanai, sauc par korekcijas gaitu, tiecoties uz vidēja termiņa budžeta mērķi, un to nosaka katrai valstij atsevišķi. Progress ir jāuzrauga, izmantojot ziņošanas procedūras Eiropas pusgada ietvaros.

Saistītie dokumenti un publikācijas

Skatīt arī