Ieceļošanas/izceļošanas sistēma – Padome apstiprina vienošanos starp prezidentvalsti un Eiropas Parlamentu par galvenajiem politiskajiem noteikumiem

2017. gada 30. jūnijā ES vēstnieki apstiprināja vienošanos, ko 29. jūnijā par ieceļošanas/izceļošanas sistēmas priekšlikuma politiskajiem jautājumiem un par priekšlikumu, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, panāca Padomes prezidentvalsts Malta un Eiropas Parlamenta pārstāvji, lai panāktu vispārēju vienošanos, tiklīdz tiks atrisināti atlikušie tehniskie jautājumi. Sistēmā tiks reģistrēta ieceļošanas, izceļošanas un ieceļošanas atteikumu informācija saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma palīdzēs:

• samazināt kavēšanos robežpārbaudēs un uzlabot to kvalitāti, automātiski aprēķinot katra ceļotāja atļauto uzturēšanās laiku,
• nodrošināt sistemātisku un uzticamu tādu personu apzināšanu, kuras pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu,
• stiprināt iekšējo drošību un cīņu pret terorismu, dodot tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi ceļošanas vēstures ierakstiem.

"Ieceļošanas/izceļošanas sistēma ir daļa no ES centieniem stiprināt mūsu ārējo robežu kontroli. Tā mums ļaus labāk pārvaldīt migrācijas plūsmas, jo īpaši gadījumos, kad cilvēki pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un labāk reaģēt uz pastāvošajiem terorisma draudiem." Maikls Farudžija, Maltas iekšlietu un valsts drošības lietu ministrs

Politiskais kompromiss par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, attiecībā uz kuru tika panākta vienošanās, paredz vairākus svarīgus elementus, tostarp šādus:

Uzglabātā informācija

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma attieksies uz trešo valstu valstspiederīgajiem – gan tiem, kam vīza ir nepieciešama, gan arī tiem, kas no vīzas prasības ir atbrīvoti,– kuriem ļauj ieceļot īslaicīgi, proti, 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā. Tajā tiks reģistrēta viņu ieceļošana, izceļošana, kā arī ieceļošanas atteikumi.

Tajā arī tiks uzglabāta informācija par šādu personu identitāti un ceļošanas dokumentiem, kā arī viņu biometriskie dati (četri pirkstu nospiedumi un sejas attēls).

Regulas projektā paredzēta arī sadarbspēja starp ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un vīzu informācijas sistēmu (VIS) saistībā ar tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir vajadzīga vīza ES ārējās robežas šķērsošanai, un tas nodrošinās ātras un efektīvas robežpārbaudes.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma sastāv no centrālās datubāzes, kur tiek uzglabāta informācija un kas ir savienota ar valstu vienotajām saskarnēm.

Robežu pārvaldības vajadzībām datus, kas saistīti ar tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pārsnieguši atļauto uzturēšanās termiņu, uzglabās piecus gadus, bet ar citiem saistītos datus – trīs gadus.

Piekļuve informācijai

Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā saglabātā informācija būs pieejama robežu iestādēm, vīzu iestādēm un tādām dalībvalstu iestādēm, kuras ir kompetentas pārbaudīt, vai trešās valsts valstspiederīgais atbilst ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem.

Tāpat ieceļošanas/izceļošanas sistēmas dati būs pieejami izraudzītām iestādēm un Eiropolam nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristiskus nodarījumus vai citus smagus noziegumus, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti regulā.

Jebkādai piekļuvei ieceļošanas/izceļošanas sistēmā esošajai informācijai un tās apstrādei vajadzētu būt samērīgai un nepieciešamai kompetento iestāžu uzdevumu izpildē.

Turpmāki pasākumi

Tuvākajās dienās turpināsies darbs tehniskā līmenī, lai pabeigtu abu regulu projektus. Pēc tam vienošanās tiks iesniegta ES vēstniekiem, lai saņemtu apstiprinājumu Padomes vārdā. Tad topošo regulu tekstus iesniegs Eiropas Parlamentam balsošanai pirmajā lasījumā un pēc tam pieņemšanai Padomē.

Vispārīga informācija

Ierosinātā regula ir pārskatīta versija tiesību aktu paketei, ko Komisija iesniedza 2013. gada februārī. Pēc tam, kad likumdevēji izteica tehniska, finansiāla un operatīva rakstura bažas par dažiem aspektiem 2013. gada paketē, Komisija veica tehnisku izpēti, kam sekoja pilotprojekts, kuru uzticēja eu-LISA (ES aģentūra lielapjoma IT sistēmu operatīvajai pārvaldībai). Pamatojoties uz sagatavošanās posma rezultātiem, Komisija 2016. gada 6. aprīlī nāca klajā ar pārskatītu priekšlikumu.