Īstenošanas un deleģētie akti

Kas ir īstenošanas un deleģētie akti?

Īstenošanas akti un deleģētie akti palīdz nodrošināt to, ka pieņemts ES tiesību akts tiek konsekventi piemērots visās ES valstīs, vai nosaka tehnisko informāciju.

Tie abi ir neleģislatīvi akti, kas nozīmē, ka tie netiek pieņemti saskaņā ar ES likumdošanas procedūrām. Tā vietā Padome un Eiropas Parlaments var pilnvarot Eiropas Komisiju, kas ir ES izpildstruktūra, pieņemt šos aktus.

Īstenošanas akti nevar grozīt galveno tiesību aktu, ar ko Komisijai piešķir pilnvaras, savukārt deleģētie akti var papildināt vai grozīt tā nebūtiskus elementus.

Īstenošanas akti

Īstenošanas akti nodrošina to, ka ES tiesību akti visās ES valstīs tiek piemēroti vienādi. Tie nevar mainīt galvenos tiesību aktus.

Dalībvalstu ekspertu komitejas pārskata Komisijas īstenošanas akta projektu. Atkarībā no procedūras to atzinums var būt saistošs vai nesaistošs. Tomēr Padome un Parlaments nevar kavēt akta pieņemšanu.

Piemēri: datubāzes, noteikumi par cenām lauksaimniecības jomā, zāļu apstiprināšana

Deleģētie akti

Deleģētie akti ļauj Komisijai grozīt nebūtiskus galvenā tiesību akta elementus vai papildināt tos ar tehniskām detaļām.

Tie stājas spēkā tikai tad, ja Padome un Parlaments neiebilst.

Piemēri: noteikumi ceļošanas informācijas jomā, pārtikas produktu marķēšanas prasības, dzīvnieku un augu veselības pasākumi

Īstenošanas akti: procedūra soli pa solim

Īstenošanas pilnvaras parasti piešķir Eiropas Komisijai. Dažos konkrētos gadījumos īstenošanas aktu tās vietā pieņem Padome.

Komisijas sagatavotos īstenošanas aktu projektus izskata dalībvalstu ekspertu komitejas, tāpēc šo procedūru sauc par komiteju procedūru vai dažkārt – neoficiāli – par komitoloģijas procedūru. Ir daži izņēmuma gadījumi, kad Komisija īstenošanas aktu var pieņemt, neiesaistot komiteju, piemēram, nelielu dotāciju piešķiršanai.

Kas ir komitoloģijas komitejas?

Komitoloģijas komiteju sastāvā ir ES dalībvalstu pārstāvji (valstu eksperti), un tās vada Komisija.

Kas ir komiteju procedūra?

Pastāv divas komiteju procedūras atkarībā no apmēra, kādā komiteja tiek iesaistīta:

• konsultēšanās procedūra;
• pārbaudes procedūra.

Konsultēšanās procedūra

Konsultēšanās procedūru izmanto, piemēram, īstenošanas aktiem vai dotāciju vai finansējuma piešķiršanai.

1. 

   1. posms

   Padomdevēja komiteja sniedz atzinumu, to pieņemot ar vienkāršu balsu vairākumu.

2. 

   2. posms

   Komisija lemj par akta pieņemšanu, ņemot vērā komitejas atzinumu. Komitejas atzinums nav saistošs.

Pārbaudes procedūra

Pārbaudes procedūra ir vienīgā procedūra, kurā ES valstis var bloķēt kāda īstenošanas akta pieņemšanu.

Šo procedūru izmanto, piemēram, īstenošanas aktiem, kas saistīti ar liela mēroga ES programmām, kopējo lauksaimniecības politiku, zivsaimniecību, vidi un drošības un veselības aizsardzības noteikumiem.

1. 

   1. posms

   Pārbaudes komiteja sniedz savu atzinumu ar kvalificētu balsu vairākumu, proti, 55 % valstu ekspertu, kas pārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju.

2. 

   2. posms

   Ja komitejas atzinums ir pozitīvs, Komisija aktu pieņem. Ja komitejas atzinums ir negatīvs, Komisija aktu nevar pieņemt. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija aktu var pieņemt, izņemot gadījumus, kad galvenajā tiesību aktā šāda iespēja ir izslēgta, komiteja pret to iebilst ar vienkāršu balsu vairākumu vai akts attiecas uz nodokļu jomu, finanšu pakalpojumiem vai veselības vai drošības aizsardzību.

Ja Komisija īstenošanas aktu nevar pieņemt, tā var:

• divu mēnešu laikā pārbaudes komitejai iesniegt pārskatītu projektu;
• viena mēneša laikā pārsūdzības komitejai (kuras sastāvā arī ir dalībvalstu pārstāvji) iesniegt īstenošanas akta projektu.

Īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties

Pienācīgi pamatotos un steidzamos gadījumos, ja leģislatīvais akts to atļauj, Komisija īstenošanas aktu var pieņemt pirms apspriešanās ar komiteju. Tādos gadījumos:

• tai jāapspriežas ar komiteju 14 dienu laikā pēc pieņemšanas;
• tiesību aktu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus, ja vien leģislatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Ja piemēro pārbaudes procedūru un komiteja sniedz negatīvu atzinumu, Komisijai ir pienākums tiesību aktu nekavējoties atcelt.

Juridiskais pamats

Īstenošanas akti ir definēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantā un Regulā par komiteju procedūru (Regula (ES) Nr. 182/2011).

Deleģētie akti: procedūra soli pa solim

Deleģētos aktus var pieņemt tikai tad, ja Komisijai šādas pilnvaras ir piešķirtas ar galveno tiesību aktu. Leģislatīvajā aktā ir noteikti šīs deleģēšanas mērķi, darbības joma un ilgums.

Gan Padome, gan Eiropas Parlaments jebkurā laikā šo deleģēšanu var atsaukt, pat ja Komisija deleģēto aktu vēl nav iesniegusi.

Deleģētā akta pieņemšanai ir trīs galvenie posmi:

1. 1

   Sagatavošana un apspriešanās

   Komisija sagatavo deleģēto aktu. Pirms akta pieņemšanas tai ir jāapspriežas ar katras ES dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem.

2. 2

   Izskatīšana

   Padome un Parlaments deleģēto aktu izskata.

   Termiņš: divi mēneši, var pagarināt.

3. 3

   Stāšanās spēkā

   Ja Padome vai Parlaments iebilst, deleģētais akts nestājas spēkā.

   Ja netiek izteikti iebildumi, deleģētais akts stājas spēkā.

Juridiskais pamats

Deleģētie akti ir definēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā.

• Deleģēto aktu un īstenošanas aktu starpiestāžu reģistrs (Eiropas Komisija)
• “Izsakiet viedokli”: paudiet savu viedokli par ES politiku un tiesību aktiem (Eiropas Komisija)