Skip to content

Kas ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana ir nopietns drauds ES ekonomikai un finanšu sistēmai, kā arī tās iedzīvotāju drošībai. 

Eiropas Komisija 2021. gada 20. jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kura mērķis ir aizsargāt ES pilsoņus un ES finanšu sistēmu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Padome 2024. gada 30. maijā pieņēma šo tiesību aktu kopumu, kas vēl vairāk nostiprinās un paplašinās ES noteikumus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Ar šo tiesību aktu kopumu arī izveido jaunu Eiropas Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA), kam tiek piešķirta koordinatora loma un tiešas un netiešas uzraudzības pilnvaras. 

AMLA atradīsies Frankfurtē un sāks darbību 2025. gada vidū.

Infografika par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas definīciju un statistiku ES un pasaulē

Kas ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ir process, ar ko noziedznieki slēpj savu līdzekļu nelikumīgo izcelsmi.

Viņi izmanto pagrīdes finanšu sistēmas, lai darījumus un maksājumus veiktu ārpus uzraudzības mehānismiem.

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana skaitļos

Pasaules mēroga aplēses:

katru gadu tiek legalizēti no 715 miljardiem EUR līdz 1,87 triljoniem EUR nelikumīgi iegūtu līdzekļu (jeb 2 % – 5 % no pasaules IKP).

Eiropas Savienībā:

70 % no visiem Eiropas Savienībā aktīviem noziedznieku tīkliem pielieto kādu no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidiem, lai finansētu savas darbības un slēptu savus līdzekļus,

80 % no visiem Eiropas Savienībā aktīviem noziedznieku tīkliem savām noziedzīgajām darbībām ļaunprātīgi izmanto legālas uzņēmējdarbības struktūras,

izmantojot ES finanšu sistēmu un ekonomiku, tiek veiktas aizdomīgas aktivitātes un darījumi 117 miljardu EUR līdz 210 miljardu EUR apmērā.

Kā funkcionē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana?

  1. “Netīrās” naudas savākšana.
  2. Laišana tirgū – nelegālā peļņa tiek iepludināta likumīgā finanšu sistēmā.
  3. Strukturēšana – veicot darījumus vai konversiju (piemēram, fiktīvi rēķini, aizdevumi, pārskaitījumi starp kontiem), līdzekļu izcelsme tiek maskēta.
  4. Integrēšana – peļņa atkārtoti nonāk ekonomikā (piemēram, investīcijas nekustamos īpašumos, luksusa aktīvi, uzņēmējdarbība).

Piemēri:

pagrīdes banku pakalpojumi (tīkli, kas saņem naudu, lai panāktu, ka šo naudu trešām pusēm var samaksāt ārpus regulatīvās uzraudzības),

skaidras naudas kontrabanda,

“naudas mūļi” (personas, kas tiek rekrutētas, lai nelikumīgos līdzekļus pārskaitītu uz citiem kontiem),

legālo uzņēmējdarbības struktūru ļaunprātīga izmantošana,

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana ar augstvērtīgiem produktiem,

kriptovalūtu ļaunprātīga izmantošana (tiek lēsts, ka kriptovalūtas darījumi 1,5 miljardu EUR apmērā notiek tumšā tīmekļa tirdzniecības vietās).

Avots: Eiropas Komisija, “Eurojust”, Eiropols, Apvienoto Nāciju Organizācija

Plašāka informācija:

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 10. jūlijs