"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome
Nodarbinātības un sociālo lietu ministru videokonference, 2020. gada 9. jūnijs
Galvenie rezultāti
Nodarbinātība un sociālās lietas
ES nodarbinātības un sociālo lietu ministri rīkoja trešo sanāksmi Covid-19 pandēmijas laikā. Pirmo reizi diskusijas centrā bija atveseļošana. Konkrēti – ministri apmainījās viedokļiem par to, kā valstu nodarbinātības un sociālo politiku padarīt stiprāku un darba tirgus – noturīgākus, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas sekas.
Pašreizējā krīze ir būtiski ietekmējusi mūsu darba ieradumus – attālināts darbs un elastīgs darba laiks ir kļuvis par normu, un pieaug digitālo tehnoloģiju izmantošana. Šajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai mūsu politika būtu pareiza. Lai ES ekonomika būtu noturīgāka, ir vajadzīgs labāk kvalificēts darbaspēks. Tāpēc mums ir pamatīgi jāiegulda izglītībā un apmācībā, jo īpaši darba ņēmēju un darbinieku prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā visā Savienībā.
Josips Aladrovičs, Horvātijas darba un pensiju sistēmas ministrs
Diskusijas pamatā bija šādi prezidentvalsts sagatavoti jautājumi:
Covid-19 krīzes laikā plaši tika izmantoti dažādi elastīgi darba režīmi, piemēram, attālināts darbs, elastīgs darba laiks un inovatīvas IKT tehnoloģijas. Vai uzskatāt, ka to turpmāka izmantošana ilgtermiņā būtu ekonomiski un sociāli izdevīga?
Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, ņemot vērā Covid-19 krīzes izraisītos mainīgos apstākļus darba pasaulē un notiekošo digitālo un zaļo pārkārtošanos?
Kā saistībā ar Covid-19 pandēmiju jūs risināt dzimumu līdztiesības aizsardzības un veicināšanas jautājumus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām?
Ministri pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemts atveseļošanas pasākumu kopums, taču uzsvēra, ka Covid-19 krīze ir radījusi nopietnus izaicinājumus nodarbinātības un sociālās politikas jomā, jo īpaši saistībā ar IT rīku, tāldarba un videokonferenču plašu izmantošanu. Pie visproblemātiskākajiem jautājumiem ministri minēja sociālo izolāciju, datu aizsardzību, darba ņēmēju veselību, darbinieku aizsardzību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību. Attiecībā uz radikālām pārmaiņām darba modeļos daudzas delegācijas uzsvēra, ka ir jāturpina sociālais dialogs un ka svarīga loma šajā pārejā būtu jāuzņemas sociālajiem partneriem.
Ministri arī uzsvēra, ka pašreizējā krīze ir tikai akcentējusi vajadzību pilnveidot prasmes un pārkvalificēties, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un sociālo kohēziju un veidotu ekonomiku un sabiedrību, kas būtu noturīgāka, stājoties pretī nākotnes izaicinājumiem.
Attiecībā uz dzimumu līdztiesību daudzi ministri norādīja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā nopietna problēma bija vardarbība ģimenē. Viņi dalījās pieredzē par to, kā tika apkarota vardarbība ģimenē un sniegta palīdzība cietušajiem.
Ministri kopumā vienojās, ka atveseļošanas politika būtu jāizstrādā, paturot prātā dzimumu līdztiesību, jo īpaši ņemot vērā to, ka svarīgākos pienākumus pašreizējās veselības krīzes laikā veica sievietes.
Šajā grūtajā laikā priekšplānā ir bijušas medmāsas, veselības aprūpes un sociālie darbinieki, kā arī neformālie aprūpes darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes. Šajā situācijā dzimumu līdztiesības jautājums kļūst vēl sarežģītāks. Mūsu šodienas diskusija parādīja, ka, lai atgūtos no krīzes, mums ir vajadzīga atbilstoša politika tādu ilgtermiņa problēmu risināšanai kā, piemēram, nevienlīdzīgs aprūpes pienākumu sadalījums un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība.
Vesna Bedekoviča, Horvātijas demogrāfijas, ģimenes, jaunatnes un sociālās politikas ministre
Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts informēja ministrus par notiekošo Eiropas pusgada procesu un 2020. gada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI).
Pašreizējā krīze ir būtiski ietekmējusi mūsu darba ieradumus – attālināts darbs un elastīgs darba laiks ir kļuvis par normu, un pieaug digitālo tehnoloģiju izmantošana. Šajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai mūsu politika būtu pareiza. Lai ES ekonomika būtu noturīgāka, ir vajadzīgs labāk kvalificēts darbaspēks. Tāpēc mums ir pamatīgi jāiegulda izglītībā un apmācībā, jo īpaši darba ņēmēju un darbinieku prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā visā Savienībā.
Šajā grūtajā laikā priekšplānā ir bijušas medmāsas, veselības aprūpes un sociālie darbinieki, kā arī neformālie aprūpes darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes. Šajā situācijā dzimumu līdztiesības jautājums kļūst vēl sarežģītāks. Mūsu šodienas diskusija parādīja, ka, lai atgūtos no krīzes, mums ir vajadzīga atbilstoša politika tādu ilgtermiņa problēmu risināšanai kā, piemēram, nevienlīdzīgs aprūpes pienākumu sadalījums un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība.