"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2025. gada 5. marts
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
ES robežu pārvaldība
Šodien iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par kopīgu nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz regulu, kas ļauj pakāpeniski sākt ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbību – tā ir IT sistēma, kas reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu no Šengenas zonas, kuri ceļo uz ES īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Šis tiesību akts ļaus dalībvalstīm sākt IIS darbību pakāpeniski sešu mēnešu pārejas periodā pirms sistēmas pilnīgas darbības sākšanas.
Tiklīdz Eiropas Parlamenta (EP) deputāti būs panākuši savu nostāju, Padome un EP varēs sākt sarunas, lai vienotos par galīgo tiesību aktu.
Ministri arī apstiprināja pārskatītu ceļvedi tā sauktās sadarbspējas arhitektūras – savstarpēji savienotas IT rīku sistēmas, ko izmanto robežu pārvaldībai un tiesībaizsardzībai, – izvēršanai. Saskaņā ar ceļvedi, ko pieņēma par IT infrastruktūras izveidi atbildīgās ES aģentūras– eu-LISA– valde, IIS pakāpeniski sāks darboties 2025. gada oktobrī. Pārskatītā ES biometriskā datubāze Eurodac, kas palīdz identificēt patvēruma meklētājus, sāks darboties 2026. gada jūnijā. Savukārt Eiropas ceļošanas un atļauju sistēma (ETIAS) beidzot tiks ieviesta 2026. gada pēdējā ceturksnī.
Ministri izskatīja Sīrijas režīma maiņas ietekmi uz migrāciju. No vienas puses, viņi apsprieda, kā dalībvalstis var palīdzēt tiem sīriešiem, kuri pauž stingru vēlmi doties mājās. No otras puses, ministri pievērsās atgriešanas lēmumu izpildei attiecībā uz tiem Sīrijas valstspiederīgajiem, kuri rada drošības apdraudējumu vai ir notiesāti noziedznieki.
Asada režīma krišana ir pagrieziena punkts daudziem sīriešiem Eiropā. Lai gan sarežģītā situācija uz vietas apgrūtina plaša mēroga atgriešanos, ir svarīgi meklēt konkrētus risinājumus, lai saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām tiesībām nosūtītu atpakaļ cilvēkus, kuri ir notiesāti noziedznieki un apdraud sabiedrības drošību.
Tomašs Semoņaks, Polijas iekšlietu un valsts pārvaldes ministrs
Attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos daudzas dalībvalstis pauda atbalstu izzināšanas braucieniem, kas dod iespēju sīriešiem, kuri dzīvo ES, novērtēt situāciju savā piederības valstī uz vietas, nezaudējot savu aizsardzības statusu. Vairāki ministri atbalstīja arī ES satvara izveidi šādiem braucieniem.
Tika panākta arī plaša vienošanās par to, ka būtu jārod risinājumi, lai atgrieztu Sīrijas valstspiederīgos, kuri rada apdraudējumu drošībai vai ir notiesāti noziedznieki.
Kā ziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR), 2025. gada februārī joprojām ir vairāk nekā 12 miljoni sīriešu, kas ir spiestā kārtā pārvietoti. Tādu sīriešu, kas ir pārvietoti valsts iekšienē, ir 7,4 miljoni, ieskaitot aptuveni 650 000 sīriešu, kuri ir pārvietoti nesen, kopš 2024. gada 8. decembra. 4,7 miljoni sīriešu ir meklējuši patvērumu ārpus Sīrijas, galvenokārt kaimiņvalstīs. Aptuveni 1,2 miljoniem sīriešu ir bēgļa statuss vai alternatīvā aizsardzība ES, un vēl 130 000 sīriešu ir iesnieguši patvēruma pieteikumu un gaida lēmumu.
Ministri apmainījās viedokļiem par Šengenas padomes cikla prioritāšu īstenošanu un jo īpaši par to, kā palielināt atgriešanas sistēmu efektivitāti. Ministri pievērsās tādām problēmām kā resursu trūkums, izcelsmes un tranzīta valstu sadarbības trūkums un tas, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto informācijas apmaiņas rīkus (piemēram, SIS). Viņi arī apsprieda, kā ES var atbalstīt dalībvalstis to risināšanā.
Padome arī pieņēma lēmumu, kurā izklāstīti ieteikumi, pamatojoties uz 2024. gada tematisko Šengenas izvērtējumu par atgriešanu. Šajos ieteikumos ir ierosināti risinājumi, kā novērst galvenos trūkumus, kas konstatēti tematiskajos izvērtējumos, koncentrējoties uz atgriešanas procesa galveno posmu. Tajos uzsver, cik svarīga ir atbilstoša un proaktīva resursu plānošana, efektīva koordinācija un dalībnieku un procedūru saskaņotība gan valstu, gan Eiropas līmenī.
Komisija iepazīstināja ar Šengenas barometru – jaunāko informāciju par situāciju Šengenas zonā.
Līdztekus Padomes sanāksmei ES iekšlietu ministri tikās ar Latīņamerikas Iekšējās drošības komitejas (CLASI) kolēģiem. Pašlaik CLASI sastāvā ir 16 Latīņamerikas valstis, un tā ir ES privileģētā partnere tiesībaizsardzības sadarbības uzlabošanai ar Latīņameriku un Karību jūras reģionu. Viedokļu apmaiņa – trešā ministru līmenī kopš 2022. un 2023. gada – bija vērsta uz kopīgu iekšējās drošības apdraudējumu novēršanu, tostarp cīņu pret transnacionālo smago un organizēto noziedzību un narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību.
ES un CLASI iekšlietu ministri vienojās par kopīgu deklarāciju un ceļvedi operatīvās sadarbības prioritāšu īstenošanai 2025.–2026. gadā. Sadarbības prioritātes cita starpā ir šādas:
Stiprināt informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm abos reģionos
Stiprināt informācijas koplietošanu par narkotiku tirdzniecību
Izstrādāt darbības, kas vērstas pret visbīstamākajiem noziedzīgajiem tīkliem
Uzlabot CLASI valstu sadarbību ar būtiskām aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā
Pastāvīgi izvērtēt abu reģionu ostu neaizsargātību drošības jomā un pasākumus, kas ieviesti, lai apkarotu organizētās noziedzības iefiltrēšanos
Veicināt pieejas “sekojiet naudai” īstenošanu, vēršoties pret organizētās noziedzības ekonomisko infrastruktūru
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri arī apmainījās viedokļiem par pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz ES iekšējo drošību – diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta Sīrijai un Ukrainai. Prezidentvalsts arī sniedza ziņojumu par cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību.
Komisija iepazīstināja ar savu rīcības plānu kabeļu drošības jomā. Rīcības plāns, kas pieņemts 2025. gada 21. februārī, ir reakcija uz dažādiem Baltijas jūrā notikušiem incidentiem, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem.
Komisija ir ierosinājusi virkni pasākumu, kas attiecas uz novēršanas, atklāšanas, reaģēšanas, atgūšanās un atturēšanas aspektiem. Lai uzlabotu kabeļincidentu atklāšanu, būtiski ir stiprināt apdraudējumu uzraudzības spējas, kas ļauj agrāk brīdināt un reaģēt. Lai uzlabotu reaģēšanu un atgūšanos incidentu gadījumā, Komisija ierosina izveidot ES kuģu rezervi, kuri tiktu izmantoti bojāto kabeļu remontam.
Pēdējos mēnešos esam pieredzējuši satraucoši daudz incidentu ar zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā. Mums ir jārīkojas izlēmīgi, ātri, visai ES kopā. Rīcības plāns kabeļu drošības jomā ir labs solis uz priekšu, lai labāk aizsargātu mūsu zemūdens infrastruktūru.
Tomašs Semoņaks, Polijas iekšlietu un valsts pārvaldes ministrs
Komisija sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanas procesā. Pakts stājās spēkā pirms vairāk nekā 9 mēnešiem, un tas kļūs piemērojams pēc mazāk nekā 16 mēnešiem.
Portugāles ministre sniedza informāciju par savu dalību Arābu iekšlietu ministru padomes 42. sanāksmē.
