"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Telekomunikācijas), 2022. gada 6. decembris
Galvenie rezultāti
Mākslīgā intelekta akts:
Padome vienojās par sarunu pilnvarām ("vispārēja pieeja") attiecībā uz priekšlikumu regulai par saskaņotiem noteikumiem mākslīgā intelekta jomā – tā saukto Mākslīgā intelekta aktu.
Regulas projekts ir būtisks elements ES digitālajā pārveidē un politikā, kuras mērķis ir veicināt tāda uzticama, droša un likumīga mākslīgā intelekta (MI) izstrādi un ieviešanu Eiropas līmenī, kas atbilst pamattiesībām.
Priekšlikumā ir noteikts vienots, horizontāls MI tiesiskais regulējums, kura mērķis ir nodrošināt, ka MI sistēmas, kas laistas ES tirgū un ko izmanto Eiropas Savienībā, tostarp trešo valstu pakalpojumu sniedzēji, ievēro Savienības vērtības un spēkā esošos tiesību aktus par pamattiesībām. Tās mērķis ir arī nodrošināt juridisko noteiktību, lai veicinātu ieguldījumus MI un ar to saistītu inovāciju, un uzlabot pārvaldi un to pašreizējo tiesību aktu efektīvu izpildi, kuros noteiktas pamattiesības un MI piemērojamās drošuma prasības.
Mākslīgais intelekts ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nākotnei. Šodien mums izdevās panākt trauslu līdzsvaru, kas veicinās inovāciju un mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu visā Eiropā. Tajā, no vienas puses, nodrošinātas visas priekšrocības, un, no otras puses, pilnībā ievērotas mūsu iedzīvotāju pamattiesības.
Ivans Bartošs, Čehijas premjerministra vietnieks digitalizācijas lietās un reģionālās attīstības ministrs
Debašu laikā ministri pauda vienprātīgu atbalstu prezidentvalsts priekšlikuma mērķiem un pieejai kā līdzsvarotam kompromisam, kurā ņemtas vērā dalībvalstu galvenās bažas, vienlaikus saglabājot trauslo līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību un MI tehnoloģijas ieviešanas veicināšanu.
Ministri uzsvēra, ka šis ir ļoti inovatīvs un svarīgs dosjē, kam ir potenciāls veicināt droša un likumīga MI izstrādi un ieviešanu vienotajā tirgū gan no privātā, gan no publiskā sektora puses. Ministri arī piekrita, ka tas kā pirmais šāda veida tiesību akta priekšlikums pasaulē varētu noteikt globālu standartu MI regulējumam citās jurisdikcijās un tādējādi varētu veicināt Eiropas pieeju tehnoloģiju regulējumam pasaules mērogā.
Vispārējās pieejas pieņemšana ļaus Padomei sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu ("trialogus"), tiklīdz tas būs pieņēmis savu nostāju, lai panāktu vienošanos par ierosināto regulu.
Padome vienojās par sarunu pilnvarām ("vispārēja pieeja") attiecībā uz priekšlikumu regulai par Eiropas digitālās identifikācijas regulējumu. Kā vēl viena būtiska ES digitālās pārkārtošanās daļa ierosinātais jaunais regulējums grozīs 2014. gada regulu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS regula), ar kuru tika likti pamati drošai piekļuvei pakalpojumiem un darījumu veikšanai tiešsaistē un pāri robežām ES.
Digitālās tehnoloģijas var ļoti atvieglot mūsu dzīvi. Esmu pārliecināts, ka Eiropas digitālās identitātes maks ir noteikti nepieciešams mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs redzam milzīgu progresu saistībā ar to, kā cilvēki izmanto savu identitāti un akreditācijas datus ikdienas saziņā gan ar publiskām, gan ar privātām struktūrām un kā viņi izmanto digitālos pakalpojumus, vienlaikus saglabājot stingru kontroli pār saviem datiem.
Ivans Bartošs, Čehijas premjerministra vietnieks digitalizācijas lietās un reģionālās attīstības ministrs
Pārskatītās regulas mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem vispārēju piekļuvi drošai un uzticamai elektroniskajai identifikācijai un autentifikācijai, izmantojot personīgu digitālo maku mobilajā tālrunī (Eiropas digitālās identitātes maks). Šis maks būtu jāatzīst ES publiskajā sektorā, kā arī privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieprasa drošu lietotāju autentifikāciju, un ļoti lielām tiešsaistes platformām. Ar priekšlikumu tiek izveidots arī tiesiskais regulējums ar identitāti saistīto identifikācijas atribūtu un informācijas apmaiņai. Tajā paredzēta lietotāju kontrole un datu aizsardzība, kā arī identitātes datu mērķtiecīga koplietošana vienīgi konkrētā pieprasītā pakalpojuma vajadzībām.
Debašu laikā ministri pauda vienprātīgu atbalstu prezidentvalsts priekšlikuma mērķiem un pieejai, kas ir līdzsvarots kompromiss, kurā ņemtas vērā dalībvalstu galvenās bažas, vienlaikus saglabājot trauslo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt darījumu drošumu un iespēju pilsoņiem saglabāt kontroli pār saviem datiem.
Ministri uzsvēra, ka digitālās tehnoloģijas varētu padarīt dzīvi daudz vienkāršāku un ka personīgais identitātes maks būs noteikti nepieciešams iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā. Uzsverot milzīgo progresu saistībā ar to, kā cilvēki izmanto savu identitāti un akreditācijas datus ikdienas saziņā gan ar publiskām, gan ar privātām struktūrām un kā viņi izmanto digitālos pakalpojumus, ministri piekrita, ka konkrētais dosjē ir ļoti svarīgs ES digitālajai pārveidei.
Vispārējās pieejas pieņemšana ļaus Padomei sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu ("trialogus"), tiklīdz tas būs pieņēmis savu nostāju, lai panāktu vienošanos par ierosināto regulu.
Padome tika informēta par panākumiem, kas gūti saistībā ar priekšlikumu Regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu.
Minētā priekšlikuma galvenie mērķi ir nodrošināt taisnīgumu datu vērtības sadalē starp datu ekonomikas dalībniekiem un veicināt piekļuvi datiem un to izmantošanu. Tas ir horizontāls tiesību akts, kas drīzumā būtu jāpapildina ar papildinošiem tiesību aktiem konkrētās nozarēs. Tāpēc šis tiesību akta priekšlikums ir svarīgs solis Eiropas datu ekonomikas attīstībā.
Ministri atbalstīja priekšlikuma galvenos mērķus un pieņēma zināšanai progresa ziņojumu. Pamatojoties uz ievērojamo progresu, kas saistībā ar šo priekšlikumu panākts Čehijas prezidentūras laikā, darbs Padomē turpināsies Zviedrijas prezidentūras laikā.
Padome izvērtēja progresu saistībā ar priekšlikumu regulai par horizontālajām kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar digitāliem elementiem (Kibernoturības akts).
Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir izveidot horizontālas kiberdrošības prasības tādiem produktiem ar digitāliem elementiem, ko pārdod Savienības iekšējā tirgū. Priekšlikums ir būtisks uzlabojums labākas kiberdrošības nodrošināšanā gan aparatūras, gan programmatūras produktiem visā piegādes ķēdē un visā to dzīves ciklā.
Ministri atbalstīja priekšlikuma galvenos mērķus un pieņēma zināšanai progresa ziņojumu. Pamatojoties uz progresu, kas panākts Čehijas prezidentūras laikā, darbs Padomē turpināsies Zviedrijas prezidentūras laikā.
Neformālās pusdienās ministri apsprieda starptautiskās digitālās iesaistes jautājumu.
Atzīstot, ka ir jāstiprina ES stratēģiskā sadarbība ar trešām valstīm jaunu un topošu tehnoloģiju jomā digitālajā nozarē, ministri apsprieda reģionus vai trešo valstu kategorijas, uz kurām ES būtu jākoncentrējas, lai palielinātu savu atvērto stratēģisko autonomiju. Šādas iniciatīvas varētu ietvert, piemēram, ciešāku sadarbību ar ASV, Indijas un Klusā okeāna reģionu, Āfriku, Latīņameriku un Karību jūras reģionu.
Pamatojoties uz prezidentvalsts iesniegto orientējošo piezīmi, Padomē notika politikas debates par digitālajām prasmēm digitālajai desmitgadei. Ar videokonferences starpniecību debatēs piedalījās arī Ukrainas digitālās pārveides ministra vietniece Valerija Jonana (Valeriya Ionan).
Ministri piekrita – ja ES vēlas nodrošināt, ka visa sabiedrība gūst labumu no digitālās pārveides, ir ļoti svarīgi, lai neviens netiktu atstāts novārtā bez pareizajām digitālajām prasmēm. Viņi atgādināja, ka ES līmenī ir veikti vairāki svarīgi pasākumi un iniciatīvas, tostarp ir noteikti kopīgi vērienīgi ES mērķi attiecībā uz digitālajām prasmēm digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam "Digitālās desmitgades ceļš", kas tika apspriesta un pieņemta Čehijas prezidentūras laikā. Tomēr ministri atzina, ka šajā sakarā ir jādara vairāk.
Ņemot vērā pamatprasmju būtisko nozīmi darbspējīgo iedzīvotāju vidū un nepieciešamību pastiprināt ES centienus nodrošināt, ka ir pieejamas nepieciešamās prasmes, lai būtu iespējama vienmērīga digitālā pārkārtošanās, ministri apsprieda papildu prasmju pilnveides darbības, kuras varētu paredzēt, īpašu uzmanību pievēršot prasmju pilnveides pasākumiem, kas varētu būt īpaši noderīgi MVU.
Ministri arī izskatīja iespējamos veidus, kā apvienot spēkus, lai izmantotu dalībvalstīs apzināto paraugpraksi un labo pieredzi un palielinātu IKT speciālistu skaitu un to nozaru speciālistu skaitu, kuriem ir padziļinātas digitālās prasmes. Turklāt ministri apmainījās viedokļiem par darbībām, ko varētu paredzēt, lai palīdzētu galvenajām industriālajām ekosistēmām, jo īpaši MVU, piesaistīt digitālās jomas talantus no visas Eiropas.
Sadaļā "Citi jautājumi", klātesot Ukrainas digitālās pārveides ministra vietniecei Valerijai Jonanai, Komisija informēja ministrus par ES tehnisko atbalstu Ukrainai telekomunikāciju jomā.
Komisija sniedza jaunāko informāciju par bezmaksas vai atlaižu viesabonēšanas paplašināšanu, attiecinot to arī uz Ukrainas bēgļiem, kas uzturas ES, un par telesakaru/digitālā aprīkojuma piegādes koordinēšanu Ukrainai. Jaunākā iniciatīva ("Laptops4Ukraine") tika uzsākta 1. decembrī ar mērķi savākt un piegādāt klēpjdatorus, viedtālruņus un planšetdatorus un reaģēt uz skolu, slimnīcu un valsts pārvaldes iestāžu pamatvajadzībām Ukrainas vissmagāk skartajos kara reģionos.
Turklāt prezidentvalsts informēja ministrus par stāvokli saistībā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem un vienu neleģislatīvu iniciatīvu.
Attiecībā uz Regulu par privātumu un elektronisko komunikāciju (e-privātums) prezidentvalsts informēja ministrus par saistībā ar šo dosjē notiekošo darbu Padomē un par sarunām ar Eiropas Parlamentu.
Prezidentvalsts arī informēja ministrus par neseno vienošanos attiecībā uz Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei, ko paredzēts parakstīt Eiropadomes 15. decembra sanāksmē.
Turklāt Komisija ministrus informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar starptautiskām iniciatīvām digitālajā jomā, galveno uzmanību pievēršot Tirdzniecības un tehnoloģiju padomēm un digitālajām partnerībām.
Bez tam prezidentvalsts informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti 2022. gada 17. oktobra virtuālajā augsta līmeņa ekspertu sanāksmē par pārvaldību un Savienības noteikumu izpildi digitālajā jomā un Konferencē par drošu un inovatīvu ES digitālo nākotni, kas 2022. gada 3. un 4. novembrī notika Prāgā.
Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savu darba programmu 2023. gada pirmajam pusgadam.
Mākslīgais intelekts ir ārkārtīgi svarīgs mūsu nākotnei. Šodien mums izdevās panākt trauslu līdzsvaru, kas veicinās inovāciju un mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu visā Eiropā. Tajā, no vienas puses, nodrošinātas visas priekšrocības, un, no otras puses, pilnībā ievērotas mūsu iedzīvotāju pamattiesības.
