Skip to content
  • Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome

Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Transports), 2022. gada 5. decembris

Galvenie rezultāti

Eiropas transporta tīkls (TEN-T): vispārēja pieeja

Padome vienojās par sarunu pilnvarām ("vispārēja pieeja") attiecībā uz projektu regulai par ES pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai.

Priekšlikuma mērķis ir izveidot uzticamu, vienmērīgu un augstas kvalitātes Eiropas transporta tīklu, kas visā ES nodrošina ilgtspējīgu savienojamību bez fiziskiem pārtraukumiem, sastrēgumposmiem vai trūkstošiem savienojumiem. Priekšlikums TEN-T tīkla attīstību pieskaņo ES klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, popularizējot multimodālo transportu, stiprinot TEN-T tīkla noturību un uzlabojot tā pārvaldības instrumentu efektivitāti. Tekstā ir noteikti skaidri termiņi TEN-T tīkla pabeigšanai. Pamattīkls būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam, jaunais paplašinātais pamattīkls – līdz 2040. gadam un visaptverošais tīkls – līdz 2050. gadam.

Martins Kupka, Čehijas transporta ministrs
Ir būtiski visā Eiropā izveidot labu transporta tīklu. Tas nepieciešams ne vien tādēļ, lai mūsu iedzīvotāji varētu ātri un uzticami pārvietoties, bet arī lai mūsu uzņēmumi turpinātu attīstīties un pilnībā izmantotu iekšējā tirgus potenciālu.
Martins Kupka, Čehijas transporta ministrs
Martins Kupka, Čehijas transporta ministrs

Pārskatītajos tiesību aktos īpaša uzmanība pievērsta arī jaunai TEN-T politikas pārvaldības struktūrai un multimodalitātei, nosakot vērienīgus mērķus, jo īpaši attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras attīstību, kam būtu jāpalīdz uzlabot dzelzceļa transporta konkurētspēju transporta tirgū. Turklāt vispārējās pieejas tekstā ir aicināts pakāpeniski pāriet uz standarta Eiropas dzelzceļa sliežu platumu TEN-T pamattīklā un paplašinātajā tīklā.

Reaģējot uz Krievijas agresijas kara pret Ukrainu ietekmi, pārskatīto noteikumu mērķis ir arī uzlabot Ukrainas un Moldovas Republikas savienojamību ar ES, izmantojot Eiropas transporta koridorus.

Debašu laikā ministri pauda vienprātīgu atbalstu prezidentvalsts priekšlikuma mērķiem un pieejai. Viņi vienojās, ka ierosinātās pamatnostādnes par Eiropas transporta tīkla attīstību ir svarīgs ES transporta politikas instruments. Ministri uzsvēra, ka šai politikai būtu jāveicina ilgtspējīgi un efektīvāki cilvēku un preču pārvadājumi, vienlaikus arī stiprinot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Neraugoties uz saviem atšķirīgajiem mērķiem, prioritātēm un pieejām, ministri apstiprināja apņemšanos izveidot saskaņotu, savienotu un kvalitatīvu transporta infrastruktūru visā ES.

Iekšējo ūdensceļu attīstība (NAIADES III)

Padome apstiprināja secinājumus par iekšzemes ūdensceļu transporta pašreizējo attīstību (programma NAIADES III).

Iekšzemes ūdensceļu transports ir ilgtspējīgs, energoefektīvs, drošs un mazāk pārslogots transporta veids, kam var būt centrāla loma ES centienos dekarbonizēt transporta sistēmu. Tādēļ Padomes secinājumos ir atkārtoti apstiprināts iekšzemes ūdensceļu transporta pozitīvais ieguldījums un ir uzsvērts, ka tā potenciāls ir pilnībā jāattīsta ilgtspējīgā veidā. Paturot prātā klimata pārmaiņu spēcīgo ietekmi uz iekšzemes ūdensceļu transportu, nozarei ir vajadzīgi pasākumi, lai paātrinātu un stimulētu flotes atjaunošanu, nodrošinātu pienācīgus ieguldījumus infrastruktūrā, palielinātu tās pievilcību transporta nozares darbiniekiem un palīdzētu tai neatpalikt no digitālās attīstības. Šajā sakarā Padomes secinājumos dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot un īstenot ilgtermiņa stratēģijas un balstīties uz valsts atbalsta shēmām, lai sasniegtu NAIADES III rīcības plāna mērķus, kā izklāstīts Komisijas 2021. gada 25. jūnija paziņojumā "NAIADES III: Nākotnes vajadzībām atbilstoša Eiropas iekšzemes ūdensceļu transporta veicināšana".

Citi jautājumi

Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts un Komisija pēc Transporta padomes 2022. gada 5. jūnija diskusijām par to, kā vislabāk koordinēt ES reakciju uz Krievijas agresijas karu, ministriem sniedza jaunāko informāciju par attiecībām ar Ukrainu transporta jomā. Kopš šīs sanāksmes Eiropas līmenī ir veikti dažādi pasākumi. Piemēram, ir izveidotas "solidaritātes joslas", lai optimizētu piegādes ķēdes un kontroli starp Ukrainu un ES, lai izveidotu jaunus transporta maršrutus un lai izvairītos no sastrēgumiem. Kopš maija pa ES solidaritātes joslām no Ukrainas ir eksportēti aptuveni 18 miljoni tonnu graudu un eļļas augu. Turklāt starp ES un Ukrainu un Moldovu ir noslēgts nolīgums, lai uz laiku liberalizētu dažus kravu autopārvadājumus. Pilnībā atbalstot visas iepriekš minētās iniciatīvas un darbības, ministri īsi apsprieda dažādās papildu iespējas, kā novērst šķēršļus un vislabāk īstenot saistības, lai risinātu izaicinājumus, ko rada Ukrainā notiekošais karš.

Francijas, Beļģijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Portugāles delegācijas iepazīstināja ar kopīgo dokumentu par aviācijas nozares ilgtspējas un taisnīguma stiprināšanu.

Turklāt Komisija informēja ministrus par ceļu satiksmes drošības tendencēm un pastiprinātiem centieniem sasniegt ceļu satiksmes drošības mērķus, ņemot vērā to, ka strauji pieaug trešo valstu transportlīdzekļa vadītāja atestātu skaits.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti "Satīklotas, sadarbīgas un automatizētas mobilitātes" (CCAM) valstu pārstāvju grupas sanāksmē, kas 2022. gada 29. novembrī notika Prāgā.

Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar pašreizējiem leģislatīvajiem dokumentiem:

  • Ierosinātais lēmums par to, kā īsteno izlīdzināšanas prasību paziņošanu saskaņā ar Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) gaisa kuģu ekspluatantiem, kas iedibināti ES. Sarunas ar Eiropas Parlamentu ir tikko pabeigtas, un drīz tiks publicēts lēmums.
  • Ierosinātā regula par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam (ReFuelEU Aviation) – sarunas ar Eiropas Parlamentu norit sekmīgi un var tikt pabeigtas gaidāmajā trialogā 2022. gada 8. decembrī
  • Ierosinātā regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras (AFIR) ieviešanu – otrais trialogs par to ar Eiropas Parlamentu ir paredzēts 2022. gada 13. decembrī.
  • Ierosinātā regula par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā (iniciatīva "FuelEU Maritime"), par kuru notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu – otrais trialogs par to ir paredzēts 2022. gada 8. decembrī
  • Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu kopums (SES 2+), par kuru notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu.
  • Inteliģento transporta sistēmu (ITS) direktīvas pārskatīšana – pirmais trialogs ar Eiropas Parlamentu ir paredzēts 2022. gada 15. decembrī.
  • Direktīva, ar ko uzlabo stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem, attiecībā uz ko 2022. gada 6. decembrī ir paredzēts pirmais un, visticamāk, noslēdzošais trialogs ar Eiropas Parlamentu.

Visbeidzot nākamā prezidentvalsts Zviedrija iepazīstināja ar savu darba programmu 2023. gada pirmajam pusgadam.

Citi darba kārtības jautājumi

Kā darba kārtības punktu, kas netiek apspriests, Padome apstiprināja Eiropas deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstos iekļautos punktus.

Sanāksmju dosjē

Noslēguma dokumenti

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. janvāris