Grozījumi banku savienības noteikumos

15. februārī pastāvīgie pārstāvji apstiprināja vienošanos, kas panākta starp Padomes prezidentvalsti un Parlamentu par pārskatīto noteikumu kopumu, kura mērķis ir mazināt riskus ES banku sektorā.

Pasākumu kopums, par kuru vienojās Padome un Parlaments, ietver divas regulas un divas direktīvas, kas attiecas uz:

• banku kapitāla prasībām (grozījumi Regulā 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES),
• grūtībās nonākušu banku atveseļošanu un noregulējumu (grozījumi Direktīvā 2014/59/ES un Regulā 806/2014).

Šodien pieņemtais lēmums noslēdz sarunu procesu, kas sākās 2016. gada novembrī. Pirmā vienošanās tika panākta par banku savienības paketes galvenajiem elementiem, ko Padome apstiprināja 2018. gada 4. decembrī. Tagad pastāvīgie pārstāvji ir apstiprinājuši vienošanos par visiem riska mazināšanas pasākumiem.

Riska mazināšanas pasākumu kopums ir paredzēts, lai īstenotu reformas, kas starptautiskā līmenī tika apstiprinātas pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes nolūkā stiprināt banku sektoru un risināt atlikušās problēmas saistībā ar finanšu stabilitāti. Priekšlikumos, kas tika iesniegti 2016. gada novembrī, ir ietverti elementi, par ko vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome (FSP).

Citu galveno pasākumu starpā, par kuriem vienojās, lai mazinātu risku banku sistēmā, pasākumu kopums uzlabo banku noregulējuma režīmu. Tas paredz, ka globālajām sistēmiski nozīmīgajām iestādēm ("G-SNI") ir pienākums uzturēt lielāku zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju, nosakot prasības attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību (MREL) apjomu un kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu un sakārtotu "iekšējās rekapitalizācijas" procesu. Tas nodrošina arī pagaidu aizsardzības pasākumus un varbūtējus papildu pasākumus noregulējuma iestādēm.

Ar pasākumu kopumu tiek stiprinātas arī banku kapitāla prasības, lai mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgu risku, iekļaujot saistošu sviras rādītāju, saistošu neto stabila finansējuma rādītāju un izvirzot pret risku jutīgus noteikumus tirdzniecībai ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

Turklāt banku savienības paketē ir pasākumi, ar ko tiek uzlabota banku aizdošanas spēja un sekmēta lielāka banku loma kapitāla tirgos; minētie pasākumi, piemēram, ir šādi:

• mazināt administratīvo slogu mazākām un vienkāršākām bankām, jo īpaši saistībā ar ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām;
• uzlabot banku spēju aizdot MVU un finansēt infrastruktūras projektus;

Banku savienības paketē ir ietverts arī satvars sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dažādām iestādēm, kas iesaistītas pārrobežu banku grupu uzraudzībā un noregulējumā. Ar apstiprinātajiem pasākumiem tiek saglabāts līdzsvars, kas ar Padomes nostāju panākts starp izcelsmes un uzņēmēju valstu uzraudzītājiem, lai atvieglotu kapitāla pārrobežu plūsmu un likviditāti, vienlaikus nodrošinot atbilstošu aizsardzību noguldītājiem un kreditoriem un finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs. Saskaņā ar vienošanos tiek izdarīti arī grozījumi, lai uzlabotu kompetento iestāžu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību uzraudzību.

• Banku savienība: pastāvīgie pārstāvji apstiprina visu riska mazināšanas pasākumu kopumu (paziņojums presei, 15.02.2019.)

Finanšu ministri apstiprināja starp Padomes prezidentvalsti Austriju un Eiropas Parlamentu panākto vienošanos par svarīgākajiem pasākumiem visaptverošā tiesību aktu kopumā, kura mērķis ir mazināt riskus ES banku sektorā.

Priekšlikumi ir izstrādāti, lai īstenotu reformas, kas starptautiskā līmenī apstiprinātas pēc 2007.–2008. gada finanšu krīzes nolūkā stiprināt banku sektoru un risināt atlikušās problēmas saistībā ar finanšu stabilitāti. Priekšlikumi tika iesniegti 2016. gada novembrī, un tajos ir elementi, kas saskaņoti Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē (FSP).

Ceļvedis banku savienības izveides pabeigšanai

Ar apstiprinātajiem pasākumiem tiecas sasniegt trīs galvenos mērķus, kas izklāstīti Padomes 2016. gada jūnijā saskaņotajā ceļvedī par banku savienības izveides pabeigšanu:

• uzlabot režīmu banku noregulējumam, jo īpaši nepieciešamo saistību (MREL) subordinācijas līmeni un kvalitāti, lai nodrošinātu efektīvu un sakārtotu "iekšējas rekapitalizācijas" procesu;
• paredzēt noregulējuma iestādēm iespēju apturēt bankas maksājumus un/vai līgumsaistības, ja tai piemēro noregulējumu (tā dēvēto "moratorija instrumentu"), lai tādējādi palīdzētu stabilizēt attiecīgās bankas stāvokli;
• stiprināt banku kapitāla prasības, lai mazinātu stimulus uzņemties pārmērīgu risku, iekļaujot saistošu sviras rādītāju, saistošu neto stabila finansējuma rādītāju un izvirzot pret risku jutīgus noteikumus tirdzniecībai ar vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

Turklāt banku savienības paketē ir pasākumi, ar ko tiek uzlabota banku aizdošanas spēja un sekmēta lielāka banku loma kapitāla tirgos; minētie pasākumi, piemēram, ir šādi:

• mazināt administratīvo slogu mazākām un vienkāršākām bankām, jo īpaši saistībā ar ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām;
• uzlabot banku spēju aizdot MVU un finansēt infrastruktūras projektus;
• samazināt izmaksas par konkrētu instrumentu, piemēram, augstas kvalitātes vērtspapīrošanas instrumentu vai segto obligāciju, emisiju un turēšanu.

Banku savienības paketē ir ietverts arī satvars sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dažādām iestādēm, kas iesaistītas pārrobežu banku grupu uzraudzībā un noregulējumā.

Ar apstiprinātajiem pasākumiem tiek saglabāts līdzsvars, kas ar Padomes nostāju panākts starp izcelsmes un uzņēmēju valstu uzraudzītājiem, lai atvieglotu kapitāla pārrobežu plūsmu un likviditāti, vienlaikus nodrošinot atbilstošu aizsardzību noguldītājiem un kreditoriem un finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs.

Saskaņā ar vienošanos tiek izdarīti arī grozījumi, lai uzlabotu kompetento iestāžu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību uzraudzību.

Ekonomikas un finanšu padome vienojās par nostāju attiecībā uz priekšlikumiem samazināt risku banku nozarē, pastiprinot noteikumus par kapitāla prasībām un par grūtībās nonākušu banku atveseļošanu un noregulējumu. Ministri aicināja prezidentvalsti sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz Parlaments būs tām gatavs. Balstoties uz virzību riska samazināšanas jomā, ministri atkārtoti pauda atbalstu progresam visās komponentēs, tostarp riska dalīšanā, kas minēta Padomes 2016. gada jūnija ceļvedī par banku savienību.

• Padomes vienošanās par riska samazināšanas pasākumiem (paziņojums presei, 25.05.2018.)
• Ekonomikas un finanšu padome, 2018. gada 25. maijs

Ministri atskatījās uz panākumiem, kas gūti attiecībā uz banku paketi.

• Ekonomikas un finanšu padome, 2017. gada 5. decembris

2017. gada 16. jūnijā Padome vienojās par nostāju sarunās par projektu priekšlikumam, ar kuru groza ES banku kapitāla prasību regulu. Grozījums ievieš pārejas pasākumus, lai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz banku pašu kapitālu, kas var rasties pēc IFRS 9 ieviešanas.

Vienošanās ļauj Padomes prezidentvalstij sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par priekšlikumu pēc tam, kad Parlaments būs panācis vienošanos par savu nostāju sarunās.

IFRS 9 uzlabo finanšu instrumentu uzskaiti, pieprasot agrīnu kredītzaudējumu uzkrājumu. Tas pievēršas uzskaites sistēmas trūkumiem, kas tika konstatēti finanšu krīzes laikā. Tomēr plašāki noteikumi varētu radīt banku pašu kapitāla samazināšanos.

Pēc pieņemšanas priekšlikums bankām ļaus piecu gadu pārejas laikposmā to "pirmā līmeņa pamata" kapitālam pievienot daļu no palielinātā kredītzaudējuma uzkrājuma kā papildu kapitālu. Šī pievienotā summa pārejas periodā katru gadu pakāpeniski tiks samazināta, beigās sasniedzot nulli.

Priekšlikumā arī paredzēts trīs gados pakāpeniski atcelt atbrīvojumu no lielu riska darījumu limita banku dalībvalstu publiskā sektora parāda riska darījumiem, kuri denominēti valūtā, kas nav citas dalībvalsts valūta.

IFRS 9 stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī – tāpēc Padome pieņēma lēmumu līdz šim datumam no Komisijas 2016. gada novembra priekšlikuma, ar ko groza Regulu 575/2013 par banku kapitāla prasībām, atdalīt ar IFRS 9 darījumiem saistītus pārejas pasākumus un izskatīt tos paātrināti.

• Projekts regulai par pārejas periodu, ko nosaka, lai mazinātu IFRS 9 ieviešanas ietekmi – prezidentvalsts kompromiss, 2017. gada maijs

2017. gada 16. jūnijā Padome vienojās par savu nostāju sarunās par direktīvas projektu, ar kuru, ieviešot noteikumus par prioritātes noteikšanu nenodrošinātiem parāda instrumentiem maksātnespējas procedūrās (t. i.  par banku kreditoru hierarhiju), tiek grozīts regulējums par banku atveseļošanu un noregulējumu. Šī vienošanās dod Padomes prezidentvalstij iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz Parlaments būs apstiprinājis savu sarunu nostāju.

Ar priekšlikumu tiek grozīts un uzlabots Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas 108. pants, kas iepriekš attiecās uz prioritāšu noteikšanu noguldījumiem maksātnespējas hierarhijā.

Ar to dalībvalstīm tiek noteikta prasība izveidot skaidru pakārtojumu nenodrošinātiem noguldījumiem, kuri būtu iekšēji jārekapitalizē, ja banka bankrotē vai var bankrotēt.

Minētie noteikumi cita starpā attiecas uz lieliem noguldījumiem, uz kuriem neattiecas garantiju sistēma, t. i., uz to noguldījuma daļu, kura pārsniedz 100 000 € robežu, līdz kurai noguldījumu sargā noguldījumu garantiju sistēma.

No dalībvalstīm tiks prasīts izveidot kategoriju "pirmās kārtas parāds, kam netiek dota priekšroka", jo spēkā esošajā direktīvā ir noteikta priekšroka tikai fiziskām personām un maziem un vidējiem uzņēmumiem un nav precizēts, kā šī priekšroka darbojas.

• Projekts direktīvai par nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas procesā – prezidentvalsts kompromiss, 2017. gada maijs

Padomes Finanšu pakalpojumu jautājumu darba grupa, ko veido valstu eksperti no ES dalībvalstīm, ir sākusi darbu pie tiesību aktu priekšlikumu kopuma, kas paredzēti banku savienības noteikumu grozīšanai.

• Finanšu pakalpojumu jautājumu darba grupa

Ekonomikas un finanšu padomē notika viedokļu apmaiņa pēc Eiropas Komisijas sniegtās informācijas par tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir vēl vairāk uzlabot ES banku nozares izturētspēju un tās spēju atbalstīt reālo ekonomiku.

2016. gada 23. novembrī publicētie grozījumi attiecas uz vienotu noteikumu kopumu, proti, uz kapitāla prasībām banku nozarei un uz banku atveseļošanas un noregulējuma noteikumiem, kā arī noteikumiem, kas ir saistīti ar vienoto noregulējuma mehānismu.

• Ekonomikas un finanšu padome, 2016. gada 6. decembris

Padome 17. jūnija sanāksmē pieņēma secinājumus "Ceļvedis banku savienības izveides pabeigšanai". Dokumentā ir sniegts pārskats par nākamajiem pasākumiem banku savienībā un ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai strādāt pie priekšlikumiem, kas ir paredzēti banku savienības noteikumu grozīšanai.

• Ceļvedis banku savienības izveides pabeigšanai – Padomes secinājumi, 2016. gada 17. jūnijs