Vienota patvēruma procedūra

Patvēruma procedūras racionalizēšana

Lai panāktu ES patvērumu procedūru saskaņotību, grozītā regula aizstās Patvēruma procedūras direktīvu. Cita starpā pārskatītie noteikumi:

• ievieš obligātas robežprocedūras, kuru mērķis ir pie ES ārējām robežām ātri novērtēt, vai pieteikumi nav nepamatoti vai nepieņemami,
• nosaka standartus patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem,
• novērsta sistēmas ļaunprātīga izmantošana, nosakot skaidras procedūras.

Robežprocedūra

Patvēruma procedūras regula ievieš obligātu robežprocedūru konkrētām pieteikuma iesniedzēju kategorijām, kuras mērķis ir pie ES ārējām robežām ātri novērtēt, vai pieteikumi nav nepamatoti vai nepieņemami.

Personām, uz kurām attiecas patvēruma robežprocedūra, nav atļauts ieceļot dalībvalsts teritorijā.

Svarīgākie robežprocedūras aspekti

Ar to ievieš obligātu robežprocedūru personām, kuras rada drošības risku, maldina iestādes, sniedzot nepatiesu informāciju vai nesniedzot informāciju, vai kuras ierodas no valstīm, kuru atzīšanas līmenis ir zems.

Ar to katrā dalībvalstī izveido pietiekamu spēju uzņemšanas un cilvēkresursu ziņā, lai robežprocedūras ietvaros jebkurā brīdī izskatītu noteiktu skaitu pieteikumu. ES līmenī šī pietiekamā spēja ir noteikta 30 000 apmērā.

Katras dalībvalsts pietiekamā spēja tiks noteikta, pamatojoties uz formulu, kurā tiek ņemts vērā:

• neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits,
• ieceļošana meklēšanas un glābšanas rezultātā,
• ieceļošanas atteikumi trīs gadu laikposmā.

Citi svarīgākie robežprocedūras aspekti

Tas ievieš prioritāšu noteikšanas sistēmu, lai precizētu, uz kurām personām būtu jāattiecina robežprocedūra, t. i., uz pieteikuma iesniedzējiem, kuriem ir lielākas izredzes tikt atgrieztiem, kuri rada drošības risku vai kuri nav nepilngadīgie vai ģimenes locekļi. Ja robežprocedūru piemēro pēdējai minētajai kategorijai, viņu pieteikumu izskatīšanai būtu jāpiešķir prioritāte.

Tajā ir paredzēti arī izņēmumi attiecībā uz robežprocedūru, piemēram, attiecībā uz nepilngadīgajiem, kuri nerada drošības risku, vai ja nepieciešamo atbalstu nevar sniegt pieteikuma iesniedzējiem ar īpašām uzņemšanas vai procesuālām vajadzībām.

Un, visbeidzot, tas uzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot mehānismu pamattiesību uzraudzībai saistībā ar robežprocedūru.

Patvēruma meklētāju tiesības un pienākumi

Reformētā Patvēruma procedūras regula ne tikai racionalizē procesuālo kārtību, bet arī nosaka standartus attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesībām un pienākumiem, piemēram:

• procesuālas garantijas, kas aizsargā pieteikuma iesniedzēju tiesības, cita starpā sniedzot viņiem pienācīgu un savlaicīgu informāciju, ļaujot viņiem tikt uzklausītiem personiskā intervijā un piekļūt mutiskajam tulkojumam;
• tiesības uz bezmaksas juridiskām konsultācijām visiem pieteikuma iesniedzējiem administratīvās procedūras laikā, kā arī uz bezmaksas juridisko palīdzību un pārstāvību pārsūdzības procedūras laikā;
• lielāka uzmanība neaizsargātām personām ar īpašām procesuālām vajadzībām, piemēram, nepavadītiem nepilngadīgajiem.

procesuālās garantijas

bezmaksas juridiskās konsultācijas

lielāka uzmanība neaizsargātām personām

Drošas valsts koncepcijas

Patvēruma procedūras regulā ir paredzēti arī saskaņoti noteikumi drošu valstu izveidei, t. i., valstis, kurās parasti nerodas vajadzība pēc aizsardzības vai kurās patvēruma meklētāji nav apdraudēti. Tas, vai trešā valsts nodrošina efektīvu aizsardzību, ir atkarīgs no šādiem kritērijiem:

• tiesības palikt trešās valsts teritorijā;
• piekļuve iztikas līdzekļiem, kas ir pietiekami, lai uzturētu pienācīgu dzīves līmeni, ņemot vērā vispārējo situāciju trešā valstī;
• piekļuve veselības aprūpei un slimību primārajai ārstēšanai saskaņā ar nosacījumiem, kas parasti paredzēti trešā valstī;
• izglītība saskaņā ar nosacījumiem, kas parasti paredzēti trešā valstī;
• efektīva aizsardzība, kas pieejama tik ilgi, kamēr var rast ilgtspējīgu risinājumu.

Darbs pie Migrācijas un patvēruma pakta

2023. gada 20. decembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par šo svarīgo tiesību aktu, kurā izklāstītas procedūras, kas jāievēro, kā arī par daudziem citiem dosjē Migrācijas un patvēruma paktā.

2024. gada 8. februārī ES dalībvalstu pārstāvji apstiprināja decembrī panākto vienošanos, kā arī trīs tiesību aktus, par kuriem Padome un Parlaments jau bija vienojušies 2022. gadā.

Tika apstiprināta arī atgriešanas robežprocedūras regula, kas ļauj paktu piemērot tām Eiropas valstīm, kurās ir atšķirīgi Šengenas noteikumi.

Padome 2024. gada 14. maijā pieņēma ES Migrācijas un patvēruma paktu.

• Migrācijas politika: Padome panāk vienošanos par galvenajiem tiesību aktiem patvēruma un migrācijas jomā (paziņojums presei, 2023. gada 8. jūnijs)
• Padome un Eiropas Parlaments panāk izšķirošu progresu ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformā (paziņojums presei, 2023. gada 20. decembris)
• Patvēruma un migrācijas pakts: ES dalībvalstu pārstāvji vienojas ar Eiropas Parlamentu (paziņojums presei, 2024. gada 8. februāris)
• Padome pieņem ES Migrācijas un patvēruma paktu (paziņojums presei, 2024. gada 14. maijs)