Banku darbības regulējums
ES banku darbības sistēma attiecas uz visām bankām, citām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas ES. Tās mērķis ir nodrošināt stabilitāti un integritāti, vienlaikus saglabājot sabiedrības uzticēšanos finanšu sistēmai.
ES banku darbības sistēmas mērķi
Noguldītāju aizsardzība
Noguldītāju līdzekļu aizsardzība, uzturot labi kapitalizētas bankas, kas spēj izturēt finanšu satricinājumus.
Sistēmisku risku novēršana
Tādu risku mazināšana, kas varētu izraisīt finanšu krīzes un destabilizēt ekonomiku.
Standartu saskaņošana
Vienotu noteikumu izveide, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicinātu godīgu konkurenci starp kredītiestādēm.
Noturības un pārredzamības uzlabošana
Vispārējās stabilitātes un skaidrības stiprināšana, lai veidotu uzticēšanos un nodrošinātu ilgtspēju ilgtermiņā.
Svarīgākie juridiskie instrumenti
ES ir pieņēmusi juridiskus instrumentus par dažādiem banku nozares aspektiem. Turpmāk ir sniegts galveno tiesību aktu kopsavilkums.
Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīva
Kapitāla prasību regulā (KPR) un Kapitāla prasību direktīvā (KPD) ir noteiktas detalizētas prudenciālas prasības, tostarp prasības kapitāla pietiekamībai, likviditātei, svirai, riska pārvaldībai un uzraudzībai.
Šie noteikumi nodrošina, ka bankām ir pietiekams kapitāls un likviditāte, lai mazinātu riskus un absorbētu iespējamos zaudējumus.
- Kapitāla prasību regula (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Kapitāla prasību direktīva (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
Noguldījumu garantiju sistēmu direktīva
Noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) direktīva aizsargā noguldītājus katrā dalībvalstī, bankas maksātnespējas gadījumā garantējot noguldījumu atmaksu līdz 100 000 EUR. Direktīvā ir paredzēti arī noteikumi par valstu noguldījumu garantiju sistēmām, tostarp seguma limiti un finansēšanas un izmaksas procedūras.
Šajās sistēmās ir jāpiedalās visām bankām.
Sistēmā iesaistītās bankas veic iemaksas atbilstīgi savam riska profilam un citiem faktoriem. Garantiju sistēma visas iemaksas apkopo fondā. Ja kāda banka kļūst maksātnespējīga un noguldījumi vairs nav pieejami, garantiju sistēmām ir jāspēj veikt atmaksu noguldītājiem, kuri tur jebkāda veida noguldījumu, kas ir aizsargāts saskaņā ar direktīvu.
Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva
Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND) izveido sistēmu banku, kas kļūst maksātnespējīgas, pienācīgai atveseļošanai un noregulējumam, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ekonomiku un novērstu vajadzību pēc glābšanas darbībām, ko finansē nodokļu maksātāji.
Direktīva:
- nodrošina, ka bankas, kas kļūst maksātnespējīgas, tiek efektīvi pārvaldītas, izmantojot atveseļošanas plānošanu un krīzes protokolus;
- banku maksātnespējas gadījumā novērš vajadzību vērsties pie nodokļu maksātājiem, ieviešot iekšējās rekapitalizācijas mehānismu (bankas maksātnespējas gadījumā izmaksas ir jāsedz akcionāriem un kreditoriem);
- izveido banku nozares finansētus noregulējuma fondus ar nolūku vajadzības gadījumā sniegt atbalstu bankām, kas kļūst maksātnespējīgas.
Vienotā uzraudzības mehānisma regula
Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) regula nosaka pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdevumiem attiecībā uz banku savienības nozīmīgo banku uzraudzību.
VUM ir aprakstīta ECB uzraudzības atbildība un tās sadarbība ar nacionālajām kompetentajām iestādēm.
Vienotā noregulējuma mehānisma regula
Vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) regula nodrošina satvaru Vienotās noregulējuma valdes (VNV) uzdevumiem attiecībā uz banku savienībā ietverto banku, kam draud maksātnespēja, noregulējumu.
VNM regulā ir noteiktas VNV pilnvaras attiecībā uz noregulējuma plānošanu, tās lēmumu pieņemšanas procesiem un vienotā noregulējuma fonda izmantošanu.
Tiesiskā regulējuma “Bāzele III” standarti
Tiesiskā regulējuma “Bāzele III” standarti ir banku starptautisko tiesību aktu kopums, ko izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ar mērķi stiprināt banku kapitāla prasības, palielinot likviditāti un samazinot banku aizņemto līdzekļu īpatsvaru.
Šie standarti ir integrēti ES tiesiskajā regulējumā, grozot KPR un KPD.
Salīdzinājumā ar “Bāzele II” tiesiskais regulējums “Bāzele III” ir papildināts ar vairākiem svarīgiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem:
- bankām ir jātur lielāks kapitāls, lai segtu iespējamos zaudējumus, tādējādi nodrošinot lielāku stabilitāti finanšu lejupslīdes periodos;
- bankām ir jāuztur augstas kvalitātes likvīdi aktīvi pietiekamā apjomā, lai izturētu 30 dienu spriedzes scenāriju (likviditātes seguma rādītājs);
- bankām ir nepieciešami stabili finansējuma avoti, lai varētu atbalstīt to darbību viena gada periodā (neto stabila finansējuma rādītājs);
- tiek īstenots uz risku nebalstīts pasākums, lai ierobežotu pārmērīgas sviras uzkrāšanos banku sektorā (sviras rādītājs);
- uzlabota riska pārvaldības prakse un stingrākas spriedzes pārbaudes nodrošina, ka bankas var efektīvi izturēt ekonomikas satricinājumus.
Padome 2024. gada 30. maijā pieņēma tiesiskā regulējuma “Bāzele III” īstenošanas tiesību aktu kopumu. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, un uz dažām prasībām attiecas daudzgadu pakāpeniskas ieviešanas periods.
ES iestāžu uzdevumi
ES banku darbības sistēmā ir iesaistītas vairākas svarīgas iestādes, un katrai no tām ir īpaša loma finanšu stabilitātes uzturēšanā.
Eiropas Centrālā banka ir eurozonas nozīmīgo banku galvenā uzraudzības iestāde saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu. Tā nodrošina, ka šīs bankas ievēro prudenciālās prasības.
Vienotā noregulējuma valde ir atbildīga par banku, kas kļūst maksātnespējīgas, noregulējuma plānošanu un pārvaldību saskaņā ar vienoto noregulējuma mehānismu. Tās darbu atbalsta vienotais noregulējuma fonds.
Eiropas Banku iestāde (EBI) veicina efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā ES. Tā izstrādā tehniskos standartus un nostādnes, lai saskaņotu regulatīvo praksi.
Nacionālās kompetentās iestādes (NCA) uzrauga mazākas bankas un īsteno ES noteikumus valsts līmenī, papildinot ECB un EBI darbu.
Jaunākās un pašreizējās norises
ES banku darbības sistēma turpina pielāgoties un attīstīties, reaģējot uz globālām ekonomikas pārmaiņām, tehnoloģiju attīstību un ilgtspējas prioritātēm. Šā darba mērķis ir stiprināt finanšu sistēmas noturību, vienlaikus veicinot inovāciju un nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību.
Digitālās finanšu darbības pakete
Reaģējot uz digitālās finanšu darbības popularitātes straujo pieaugumu, ES izstrādā visaptverošu tiesisko regulējumu, lai risinātu problēmas, ko rada kriptovalūtas, finanšu tehnoloģiju inovācijas un digitālo maksājumu sistēmas.
Ilgtspējīgas finanses
ES prioritāte ir vides, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbību integrācija banku darbības regulējumā. Padome 19. novembrī pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir padarīt reitingu noteikšanas darbības ES konsekventākas, pārredzamākas un salīdzināmākas, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos ilgtspējīgiem finanšu produktiem.
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) pilnvaros un uzraudzīs tos VSP reitingu sniedzējus, kas darbojas ES, nodrošinot, ka tie atbilst pārredzamības standartiem.
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana
Lai pievērstos jauniem riskiem un apkarotu finanšu noziegumus, ES uzlabo savu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) novēršanas satvaru. Tas ietver stingrāku kontroli, uzlabotu finanšu darījumu pārredzamību un ciešāku sadarbību starp valstu iestādēm un ES iestādēm.
Jaunizveidotajai ES iestādei nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) būs nozīmīga loma, lai uzraudzītu atbilstību un gādātu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas noteikumu vienveidīgu piemērošanu visās dalībvalstīs.
Krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas pārskatīšana
Pēdējos gados, kad ES vidējām un mazākām bankām iestājās maksātnespēja, dalībvalstu iestādes risinājumus bieži meklēja ārpus ES sistēmas. Šā iemesla dēļ banku, kas kļūst maksātnespējīgas, atbalstam dažkārt tika izmantota nodokļu maksātāju nauda, nevis bankas obligātie iekšējie resursi vai privāti, nozares finansēti drošības tīkli, kā paredzēts ES banku noregulējuma satvarā.
Reaģējot uz šo situāciju, Komisija 2023. gada aprīlī ierosināja krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (CMDI) satvara reformu. Padome 2024. gada 19. maijā vienojās par savu nostāju attiecībā uz minēto satvaru, pieņemot sarunu pilnvarojumu. Padome un Eiropas Parlaments 2025. gada 25. jūnijā panāca vienošanos par pārskatīšanu, un tas ir vēl viens solis ceļā uz ES banku savienības izveides pabeigšanu.
Reformas paketē ir iekļauti tiesību aktu priekšlikumi, kas grozītu Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu, Vienotā noregulējuma mehānisma regulu un Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu. Pārskatīšanas mērķis ir novērst finansējuma nepietiekamību, nodrošinot mazām un vidējām bankām piekļuvi nozares finansētiem drošības tīkliem kā papildu noregulējuma finansēšanas instrumentu un samazināt neapdrošināto noguldītāju paļaušanos uz iekšējo rekapitalizāciju.
- Banku noregulējums: Padome un Parlaments panāk vienošanos par ES krīžu pārvarēšanas satvara stiprināšanu (paziņojums presei, 2025. gada 25. jūnijs)
- Banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējums: Padome vienojas par savu nostāju (paziņojums presei, 2024. gada 19. jūnijs)
“Daisy chains”
Padome 2024. gada 26. martā kā daļu no CMDI satvara reformas pieņēma tā dēvēto “daisy chains” direktīvu. Ar direktīvu groza BAND un VNMR. Ar to tiek ieviests mērķorientētu korekciju kopums, kam būs liela nozīme satvara proporcionalitātes uzlabošanā.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 25. jūnijs