ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma
Īsumā
Lēmumā izveidot ES ETS tirgus stabilitātes rezervi galvenie elementi ir šādi:
- tirgus stabilitātes rezerve tiks izveidota 2018. gadā un sāks darboties no 2019. gada 1. janvāra;
- tiks veikta ikgadējo izsoles apjomu pielāgošana, ja apritē esošo kvotu apjoms pārsniegs iepriekš noteikto diapazonu;
- 900 miljoni "atlikto kvotu" tiks noglabāti kā tirgus stabilitātes rezerve (tā vietā, lai tiktu izsolīti 2019. un 2020. gadā);
- nesadalītās kvotas tiks tieši pārskaitītas uz tirgus stabilitātes rezervi 2020. gadā;
- ES ETS un tirgus stabilitātes rezerves pārskatīšanā tiks ņemta vērā oglekļa dioksīda emisiju pārvirze un konkurētspējas aspekti, tostarp ar nodarbinātību un ar IKP saistīti jautājumi.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) tika sākta 2005. gadā, lai rentablā un ekonomiski izdevīgā veidā veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Tā ierobežo siltumnīcefekta gāzu apjomu, ko drīkst radīt energoietilpīga rūpniecība, elektroenerģijas ražotāji un aviokompānijas. Emisijas kvotas tiek saglabātas ES noteiktajā līmenī, un uzņēmumi vai nu saņem, vai pērk individuālās kvotas. Maksimālo apjomu ar laiku samazinās, lai pakāpeniski samazinātos emisiju apjoms.
Pēdējos gados ekonomikas krīze ir veicinājusi emisiju kritumu un samazinājusi pieprasījumu pēc emisiju kvotām. Līdztekus citiem iespējamiem faktoriem tā rezultātā ir samazinājusies oglekļa cena un sistēmā ir uzkrājies liels kvotu pārpalikums, radot risku, ka ES ETS tiks liegta iespēja stimulēt emisiju samazināšanu rentablā veidā un īstenot mazoglekļa inovāciju.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Eiropas Savienībā par vismaz 40 % līdz 2030. gadam (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) ir viens no mērķiem, par ko Eiropadome vienojās kā par daļu no 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara. Tā kā ES ETS būs galvenais instruments šā mērķa sasniegšanai, tās reforma ir nepieciešama, lai nodrošinātu labi funkcionējošu sistēmu.
Kā pirmo reformas soli ES nesen pieņēma lēmumu palielināt ES ETS tirgus stabilitātes rezervi. Rezerves mērķis ir koriģēt lielo emisijas kvotu pārpalikumu, kas ir izveidojies ES ETS, un padarīt sistēmu izturīgāku attiecībā uz trūkstošo līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu.
Komisija 2015. gada 15. jūlijā nāca klajā ar vēl vienu priekšlikumu, kas paredz plašāku ES ETS pārskatīšanu. Priekšlikuma mērķis ir ņemt vērā Eiropadomes norādes par to, kādai vajadzētu būt ES ETS nozīmei, lai sasniegtu ES 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, un padarīt to saistošu. Ierosināto izmaiņu mērķis ir arī veicināt inovāciju un mazoglekļa tehnoloģiju izmantošanu, palīdzot radīt jaunas iespējas darbvietu izveidei un izaugsmei, vienlaikus saglabājot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu rūpniecības konkurētspēju Eiropā.
Sīkāka informācija
Priekšlikums pārskatīt direktīvu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), lai veicinātu rentablu emisiju samazināšanu un mazoglekļa investīcijas – 2015/148(COD)
Lai sasniegtu mērķi līdz 2030. gadam samazināt ES emisijas par vismaz 40 %, nozarēm, ko aptver ES ETS, būs jāsamazina emisijas par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas nozīmē, ka vispārējais emisiju kvotu daudzums samazināsies ātrāk nekā iepriekš: sākot ar 2021. gadu – par 2,2 % nevis 1,74 % gadā. Tas ir līdzvērtīgs papildu emisiju samazināšanai aptuveni 556 miljonu tonnu apmērā laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam; tas apmēram atbilst Apvienotās Karalistes gada emisiju apjomam.
Komisijas priekšlikumā cita starpā iekļautas šādas izmaiņas:
- bezmaksas kvotu piešķiršanas sistēmas pārskatīšana, koncentrējoties uz nozarēm, kurās pastāv lielāks risks, ka ražošanu varētu pārcelt ārpus ES (tas aptver apmēram 50 nozares),
- ievērojama bezmaksas kvotu skaita rezervēšana jaunām un augošām iekārtām,
- elastīgāki noteikumi, lai labāk saskaņotu bezmaksas kvotu apjomu ar ražošanas apjomu,
- visu emisiju mērīšanai izmantoto etalonu atjaunināšana, lai atspoguļotu tehnoloģisko progresu kopš 2008. gada.
Paredzams, ka apmēram 6,3 miljardi kvotu € 160 miljardu vērtībā tiks bez maksas piešķirtas uzņēmumiem laikposmā no 2021. gada līdz 2030. gadam.
Komisija arī ierosina izveidot vairākus atbalsta mehānismus, lai palīdzētu rūpniecībai un elektroenerģijas nozarei pārvarēt pārbaudījumus inovācijas un investīciju jomā, kuri ir saistīti ar pāreju uz mazoglekļa ekonomiku. Starp šiem mehānismiem ir divi jauni fondi:
- inovācijas fonds – paplašina esošo atbalstu inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumiem, lai panāktu inovācijas izrāvienu rūpniecībā,
- modernizācijas fonds – veicina ieguldījumus enerģētikas nozares un plašāku enerģijas sistēmu modernizēšanā un palielina energoefektivitāti 10 dalībvalstīs ar zemākiem ienākumiem.
Darbs Padomē un Eiropadomē
Priekšlikums pārskatīt ES ETS laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam
Par priekšlikumu pārskatīt ES ETS tiks rīkotas sarunas, un to pieņems parastajā likumdošanas procedūrā. Tādēļ kā likumdevēji darbojas Padome un Eiropas Parlaments.
Vides padome 2017. gada 28. februārī vienojās par savu nostāju sarunās (vispārēju pieeju). Eiropas Parlaments par savu nostāju vienojās 2017. gada 15. februārī.
2017. gada 9. novembrī Igaunijas prezidentūras pārstāvji panāca pagaidu vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Nākamajā dienā ES vēstnieki (Pastāvīgo pārstāvju komiteja) tika iepazīstināti ar sarunu rezultātu.
22. novembrī Padome (ES vēstnieki) apstiprināja Igaunijas prezidentūras un Eiropas Parlamenta panākto pagaidu vienošanos. Saskaņotais teksts tagad tiks iesniegts Eiropas Parlamentam apstiprināšanai.