Konkurētspējas pārbaude

Saistībā ar debatēm par ilgtermiņa ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju ES ministri apmainījās ar viedokļiem par Eiropas Savienības konkurētspējas ārējo dimensiju.

Delegācijas atzinīgi vērtēja integrēto pieeju ilgtspējīgai izaugsmei, kā izklāstīts Padomes prezidentvalsts Somijas ziņojumā.

• Konkurētspējas padome, 26.–27.09.2019.

Ministri apmainījās viedokļiem par tirgus konkurences ietekmi uz vienotā tirgus konkurētspēju.

Lai gan delegācijas kopumā piekrīt, ka konkurence joprojām ir būtisks ES iekšējā tirgus instruments, vairākas no tām pauda nepieciešamību pārskatīt jēdziena "konkrētais tirgus" definīciju, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes platformām, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību pasaules mērogā.

• Konkurētspējas padome, 27.–28.05.2019.

Padome diskusijās koncentrējās uz jautājumu, kā Eiropas nozaru vērtības veidošanas ķēdes ietekmē konkurētspēju un izaugsmi.

Ministri uzsvēra, ka globālajās vērtības veidošanas ķēdēs arvien lielāka loma ir tirgus pakalpojumiem.

• Konkurētspējas padome, 18.–19.02.2019.

Padome pārrunāja vienotā tirgus turpmāko pārvaldību.

Debašu laikā Eiropas Komisija iepazīstināja ar savu nesen pieņemto paziņojumu par minēto tematu.

• Konkurētspējas padome, 29.11.2018.
• Vienotais tirgus: Eiropas lielākā vērtība mainīgā pasaulē (Eiropas Komisija)

Padome novērtēja reģionālās konverģencesnozīmi kopējā produktivitātes pieauguma un konkurētspējas palielināšanā.

Ministri apsprieda tādus aspektus kā ekonomiskās izaugsmes un integrācijas izmaksu un ieguvumu sadale starp visiem ES reģioniem.

Šajā sakarā viņi arī uzsvēra, ka ir vairāk jākoncentrējas uz inovācijām un digitalizāciju, investējot infrastruktūrā un uzlabojot iedzīvotāju prasmes.

• Konkurētspējas padome, 27.–28.09.2018.

Ministri pievērsa uzmanību tam, kā konkrēti iekšējais tirgus ietekmē ES rūpniecisko pamatu konkurētspējas un produktivitātes ziņā.

Viņi uzsvēra to, cik svarīgas ilgtermiņa produktivitātes uzlabošanai un konkurētspējas veicināšanai ir vērtību ķēdes.

Ministri arī aicināja Komisiju turpināt apzināt iniciatīvas un ieguldījumus vērtību ķēdēs nākotnē.

• Konkurētspējas padome, 28.–29.05.2018.

Padome izskatīja jautājumu par izmaksām, ko rada nepamatoti ierobežojumi pakalpojumu tirgos.

Šie ierobežojumi samazina to ražošanas nozaru produktivitāti, kuras izmanto šos pakalpojumus.

Šādu nevajadzīgu ierobežojumu likvidēšana varētu sniegt būtisku ieguvumu reālajai ekonomikai, jo īpaši mazumtirdzniecības nozarē.

• Konkurētspējas padome, 12.03.2018.

Ministri uzklausīja Eiropas Komisijas izklāstu par tās paziņojumu "Ieguldījumi viedā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā – atjaunota ES rūpniecības politikas stratēģija".

Tas notika pēc daudzu dalībvalstu aicinājuma, kuras prasīja rūpniecības politikai nospraust ilgtermiņa mērķus, kas atspoguļotu vērienīgu stratēģiju.

Komisija arī iepazīstināja ar analīzi par pašreizējo stāvokli un perspektīvām Eiropas rūpniecības nozarē salīdzinājumā ar citām spēcīgām pasaules ekonomikām. Analīzē bija ietverti rādītāji par tādām tendencēm kā, piemēram, nodarbinātība rūpnieciskajā ražošanā, inovācija un digitālo prasmju līmenis.

• Padomes sanāksmes rezultāti, 2017. gada 30. novembris.
• Paziņojums par atjaunotu rūpniecības politikas stratēģiju (Eiropas Komisija)

Komisija nāca klajā ar vienotā tirgus analīzi no vērtības ķēdes perspektīvas. Tā norādīja, ka pakalpojumi kļūst arvien svarīgāki un nevar pārāk zemu vērtēt ietekmi, ko pakalpojumu jomā rada regulatīvais slogs.

Daudzi ministri uzsvēra saikni starp pakalpojumiem un ražošanu. Daži atzīmēja, ka ir jāpalielina Eiropas MVU dalība globālajās vērtības ķēdēs.

Visbeidzot, daudzi atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu pārraudzīt vienoto tirgu no vērtības ķēdes attīstības un pārveidošanās perspektīvas.

• Konkurētspējas padome, 29.–30.05.2017.

Ministri apmainījās viedokļiem par nemateriāliem ieguldījumiem ES uzņēmumos. Pie tiem pieder, piemēram:

• prasmes,
• vadības pieredze,
• uzņēmuma reputācija,
• datorprogrammatūra,
• dizainparaugi,
• intelektuālais īpašums.

Ministri atzina nemateriālo ieguldījumu devumu ES ekonomikā un apsvēra, kādus stimulus varētu ieviest un kādu politikas virzienu uzņemt, lai veicinātu šā sektora izaugsmi. Viņi pauda viedokli, ka būtu jālikvidē šķēršļi ieguldījumiem un ka varētu īstenot virkni politikas darbību, lai atbalstītu ieguldījumus nemateriālos aktīvos. Tostarp būtu jānodrošina:

• pienācīga intelektuālā īpašuma aizsardzība,
• uzņēmumu, jo īpaši MVU, viegla piekļuve finansējumam, lai ieguldītu nemateriālos aktīvos,
• riska kapitāla atbalsta pasākumi,
• nodokļu atvieglojumi,
• papildu centieni veicināt ieguldījumus cilvēkkapitālā,
• prioritātes noteikšana izglītībai un prasmēm,
• atbalsts ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

• Konkurētspējas padome, 20.02.2017.

Ministri apsprieda digitalizācijas ietekmi uz ražīgumu, galveno uzmanību pievēršot pakalpojumu nozarei.

Viņi sniedza norādes par to, kā palielināt ražīgumu Eiropas Savienībā un mazināt atšķirības ar attīstītākiem reģioniem pasaulē.

Jo īpaši viņi minēja:

• nepieciešamību virzīt ieguldījumus uz daudzsološām jomām, piemēram, IKT, pētniecību un inovāciju,
• pakalpojumu nozares ātru digitalizāciju,
• digitālo infrastruktūru un tīklu savstarpēju savienojumu veicināšanu,
• vienotā tirgus padziļināšanu,
• inovācijām labvēlīgākus tiesību aktus,
• apmācības un prasmju veicināšanu jaunajās tehnoloģijās,
• iniciatīvas, ar kurām atbalsta MVU un jaunuzņēmumus.

Padome arī pieņēma zināšanai progresu, kas panākts, gatavojoties konkurētspējas rezultātu apkopojuma izveidei. Šis instruments ļaus Komisijai un ES valstīm labāk uzraudzīt norises konkurētspējas jomā un uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti. Konkurētspējas rezultātu apkopojumā tiks ietverti rādītāji par vispārējo konkurētspēju, kā arī tematiskās jomas, kurām ir būtiskāka ietekme uz konkurētspējas pārbaudi.

• Konkurētspējas padome, 26.–27.05.2016.

Konkurētspējas pārbaudes ietvaros ministri apmainījās viedokļiem par to, kā vislabāk atbalstīt MVU un jaunuzņēmumu darbvietu izveidi un paplašināšanos.

Debates notika, pamatojoties uz Komisijas prezentāciju, kurā sniegti salīdzināmi dati par jaunuzņēmumiem un norādīti aspekti, kas saistīti ar jaunuzņēmumu paplašināšanos.

Dažas delegācijas pauda gandarījumu par to, ka pēc gadiem ilgas samazināšanās Eiropas MVU plešas plašumā un ir atkal atsākuši pieņemšanu darbā, kā minēts Komisijas 2014./2015. gada ziņojumā par Eiropas MVU.

Lielākā daļa delegāciju iezīmēja vairākas svarīgākās jomas, kurās ar ES politikas pasākumiem var uzņēmumiem palīdzēt paplašināties, tostarp:

• atvieglot piekļuvi finansējumam,
• stimulēt pārrobežu darbības, plašāk attīstot iekšējo tirgu,
• piemērot labāka regulējuma principus, lai izveidotu nākotnes prasībām atbilstošu regulatīvo vidi.

Tomēr ministri atzina, ka pastāv lielas atšķirības MVU radītajā nodarbinātībā starp dalībvalstīm un saimnieciskās darbības nozarēm.

MVU sūtņu tīkla ziņojumā par pagājušo gadu arī bija apstiprināts, ka tie MVU, kuri, šķiet, atrodas MVU radītas nodarbinātības atjaunošanas priekšgalā, pārsvarā bija uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus. Saskaņā ar ziņojumu, kas tika sniegts Padomei 30. novembrī, visumā MVU no ekonomiskās krīzes atgūstas lēni, taču stabili.

2014. gadā to pievienotās vērtības pieaugums bija par 3,3 % (salīdzinājumā ar 1,6 % 2013. gadā). Tāpat palielinājās MVU skaits, sasniedzot 22,3 miljonus, kas ir par 3,6 % vairāk nekā 2008. gadā.

Pirmo reizi sešos gados nodarbinātība MVU pieauga (par 1,2 %).

Pozitīvā tendence MVU rādītājos atspoguļo uzlabojumu makroekonomiskos un uzņēmējdarbības nosacījumos. Tomēr atgūšanās no krīzes notiek atšķirīgā tempā.

Lielākajā daļā dalībvalstu MVU savu darbību 2014. gadā paplašināja. Bet krīzes visvairāk skartajās valstīs MVU atdzimšana vēl nav iestājusies.

• 2014./2015. gada ziņojums par Eiropas MVU (Eiropas Komisija)
• Konkurētspējas padome, 29.02.2016.

ES līderi Eiropadomes sanāksmē pieņēma deklarāciju par konkurētspēju, kurā ir uzsvērta konkurētspējas nozīme izaugsmes un darbvietu radīšanā un nepieciešamība pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Tajā ES iestādes un ES dalībvalstis tiek mudinātas censties panākt labāku regulējumu un atcelt nevajadzīgus Eiropas tiesību aktus, lai sekmētu konkurētspēju.

Deklarācijā ir uzsvērts, ka Eiropai ir nepieciešams palielināt savu starptautisko konkurētspēju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem un tādās svarīgās jomās kā enerģētika un digitālais vienotais tirgus.

Tajā ir arī ietverts aicinājums izveidot stingru un uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un uzsvērts, ka ir jānoslēdz vērienīgi divpusēji tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm un trešo valstu blokiem.

Šajā deklarācijā ES līderi aicināja Konkurētspējas padomi "regulāri izvērtēt progresu attiecībā uz dažādajiem elementiem", kam ir ietekme uz ES konkurētspēju. Tas pastiprina konkurētspējas pārbaudes procesa nozīmi.

• Eiropadomes secinājumi, 2016. gada 18. un 19. februāris
• Eiropadome, 2016. gada 18. un 19. februāris

Padome izskatīja saikni starp iekšējā tirgus integrācijas stāvokli un ES konkurētspēju pasaules tirgos, īpaši koncentrējoties uz ES tirgus daļām pasaules eksporta tirgos un ar to saistītām konkurētspējas priekšrocībām Eiropas Savienībai.

Debatēs vairākas delegācijas pauda atbalstu tam, ka pilnībā un laikus tiek izmantots viss ES tirdzniecības politikas instrumentu klāsts, lai nodrošinātu vienlīdzīgus globālās konkurences apstākļus. Šajā sakarībā tika minēts sarežģītais stāvoklis dažās rūpniecības nozarēs, piemēram, tēraudrūpniecībā.

Komisija paziņoja, ka drīzumā tiks sasaukta augsta līmeņa ieinteresēto personu konference par energoietilpīgo nozaru, tostarp tēraudrūpniecības, jautājumiem, lai izskatītu pašreizējo situāciju un apsvērtu piemērotus risinājumus.

Debates notika, pamatojoties uz prezidentvalsts Luksemburgas sagatavoto ziņojumu. Ziņojumā ir sniegts pārskats par Luksemburgas prezidentūras laikā veikto darbu un piedāvāti ieteikumi, kā nākotnē varētu uzlabot konkurētspējas integrēšanu.

• Konkurētspējas pārbaude: prezidentvalsts Luksemburgas ziņojums
• Konkurētspējas padome, 30.11.–01.12.2015.

Konkurētspējas ministri noturēja pirmās diskusijas saskaņā ar nesen uzsākto konkurētspējas pārbaudes procesu. Viņu diskusijās galvenā uzmanība bija pievērsta šādiem jautājumiem:

• jaunākās ekonomiskās tendences un rādītāji, pamatojoties uz Komisijas izklāstu, kurā galvenā uzmanība bija vērsta uz mikroekonomikas jautājumiem,
• konkurētspējas integrēšana, pamatojoties uz virkni nozīmīgu ES iniciatīvu, kas var ietekmēt konkurētspēju.

Daudzi dalībnieki uzskatīja, ka ir jāpalīdz ES uzņēmumiem paaugstināt savu konkurētspējas līmeni un paplašināties, šajā nolūkā regulatīvos nosacījumus padarot vienkāršus un paredzamus. Tas arī veicinātu investīciju līmeņa stimulēšanu Eiropā.

Valdīja plaša vienprātība, ka ES noteikumiem jābūt efektīvākiem un jāietver patiesa pievienotā vērtība patērētājiem un uzņēmumiem.

Liels skaits delegāciju vērsa uzmanību uz tirdzniecības politikas aspektiem saistībā ar Eiropas nozaru un uzņēmumu konkurētspējas iespējām.

Starp galvenajiem turpmākajiem izaicinājumiem konkurētspējas veicināšanā tika minēti šādi:

• vienotā tirgus, rūpniecības un MVU digitalizācija,
• lietpratīga regulējuma principu piemērošana, nemazinot darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības līmeni,
• atbalsts inovāciju kopām.

Prezidentvalsts Luksemburga sagatavoja indikatīvu un neizsmeļošu sarakstu, kurā ir ietvertas pašreizējās un gaidāmās iniciatīvas, kam, domājams, būs nozīmīga ietekme uz konkurētspēju, tostarp iniciatīvas, kuras ir citu Padomes sastāvu kompetencē. Minētais sniedza ministriem neoficiālu pārskatu par galvenajiem konkurētspējas integrēšanas jautājumiem.

Debašu rezultāti deva iespēju prezidentvalstij nākt klajā ar ziņojumu, kas tika nosūtīts 30. novembrī sanākušajai Konkurētspējas padomei.

• Konkurētspējas padomes sanāksme, 2015. gada 1. oktobris