Digitālais vienotais tirgus Eiropai

Padome pieņēma secinājumus, kuros pievēršas plašam jautājumu klāstam, kas saistīts ar ES digitālās stratēģijas īstenošanu. Secinājumos ir aptvertas šādas jomas:

• savienojamība,
• digitālo vērtību ķēdes,
• e-veselība,
• datu ekonomika,
• mākslīgais intelekts,
• digitālās platformas.

Secinājumos arī uzsvērta digitālās pārveides ietekme uz cīņu pret pandēmiju un tās izšķirošā nozīme atveseļošanā pēc Covid-19.

Digitālā pārveide ne tikai palīdzēs risināt pašreizējo veselības krīzi, bet būs arī galvenais ekonomikas atveseļošanas, videi draudzīgas izaugsmes un ES stratēģiskās autonomijas dzinējspēks. Olegs Butkovičs, Horvātijas jūrlietu, transporta un infrastruktūras ministrs, Padomes priekšsēdētājs

• Eiropas digitālās nākotnes veidošana ‒ Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 9. jūnijs)

ES ievieš jaunus noteikumus, kuri uzņēmumiem nodrošinās pārredzamāku, taisnīgāku un prognozējamāku tiešsaistes vidi un efektīvu sistēmu, lai saņemtu kompensāciju vai remontu.

Padome pieņēma regulu, kura reglamentē attiecības starp tiešsaistes platformām un uzņēmumiem.

Tiešsaistes platformas, uz kurām šī regula attiecas, ietver

• tiešsaistes tirdzniecības vietas,
• tiešsaistes lietojumprogrammatūru veikalus un/vai tiešsaistes sociālos plašsaziņas līdzekļus.

Ir iekļautas arī tiešsaistes meklētājprogrammas neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas – ar noteikumu, ka tās apkalpo komerciālos lietotājus, kuri veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, un ka tās piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem, kuri arī atrodas Eiropas Savienībā.

• ES ievieš pārredzamības pienākumu tiešsaistes platformām (paziņojums presei, 14.06.2019.)

Padome pieņēma secinājumus par augsti digitalizētas Eiropas nākotni pēc 2020. gada. Attiecīgā dokumenta nosaukums ir "Visas Savienības digitālās un ekonomiskās konkurētspējas un digitālās kohēzijas stiprināšana".

Secinājumos ir uzsvērtas galvenās prioritātes un risināmie uzdevumi spēcīgas, konkurētspējīgas, inovatīvas un augsti digitalizētas Eiropas nodrošināšanai. Secinājumos atsaucas uz:

• inovācijas atbalstīšanu un Eiropas svarīgāko digitālo tehnoloģiju veicināšanu,
• ētikas principu un vērtību ievērošanu mākslīgā intelekta jomā,
• Eiropas kiberdrošības spēju stiprināšanu,
• e-prasmju uzlabošanu,
• gigabitu sabiedrības attīstīšanu, tostarp attiecībā uz 5G.

Secinājumos ir arī uzsvērta vajadzība paaugstināt sieviešu skaitu nozarē un sekmēt to, ka visas neaizsargātās grupas gūst labumu no digitalizācijas dotajiem ieguvumiem, lai neviens netiktu atstāts novārtā.

• Digitālā politika pēc 2020. gada – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 07.06.2019.)

ES padara vieglāk pieejamu lielu datu apjomu, kas ir publiskā sektora rīcībā, lai to varētu atkārtoti izmantot kā izejvielu mākslīgajam intelektam un citām augstajām digitālajām tehnoloģijām.

Padome šodien pieņēma jaunus noteikumus par atvērtajiem datiem un publiskā sektora datu atkalizmantošanu. Paredzams, ka tas veicinās ES datu ekonomiku:

• sekmējot uz datiem balstītas sabiedrības attīstību,
• visās ekonomikas nozarēs veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Tiesību akts tagad tiks publicēts "ES Oficiālajā Vēstnesī". Tas stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas. Dalībvalstīm tad būs divi gadi laika, lai direktīvas noteikumus iekļautu valsts tiesību aktos.

• ES stimulē digitālo inovāciju, palielinot publiski finansēto datu pieejamību (paziņojums presei, 06.06.2019.)

ES atjaunina autortiesību noteikumus, lai tie atbilstu prasībām šodienas digitālajā vidē.

Šajā sakarā Padome pieņēma direktīvu, kas sagatavo ceļu īstam digitālam vienotam tirgum. Ar jaunajiem noteikumiem tiek nodrošināta pienācīga aizsardzība autoriem un māksliniekiem, vienlaikus paverot jaunas iespējas visur Eiropas Savienībā tiešsaistē piekļūt ar autortiesībām aizsargātam saturam un dalīties tajā.

Ar direktīvu tiek risināti dažādi jautājumi, kurus varētu sagrupēt šādās trīs kategorijās:

• autortiesību izņēmumu pielāgošana digitālai un pārrobežu videi,
• pilnveidota licencēšanas prakse, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi radošam saturam,
• no autortiesību viedokļa labi funkcionējošs tirgus.

Pēc direktīvas parakstīšanas un publicēšanas "ES Oficiālajā Vēstnesī" dalībvalstīm tiks doti 24 mēneši jauno noteikumu transponēšanai savos valsts tiesību aktos.

• ES pielāgo autortiesību noteikumus digitālajam laikmetam (paziņojums presei, 15.04.2019.)

ES atbalsta savas ekonomikas un sabiedrības digitalizāciju, izveidojot jaunu finansēšanas programmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam – "Digitālā Eiropa".

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja kopīgo izpratni, ko attiecībā uz priekšlikumu panāca Padomes prezidentvalsts Rumānija un Eiropas Parlaments. Priekšlikuma mērķis ir veicināt galveno digitālo tehnoloģiju, piemēram mākslīgā intelekta lietotņu un kiberdrošības rīku, izvēršanu plašā mērogā un ieviešanu.

Kopīgā izpratne neietver ar budžetu saistītus un citus jautājumus, par kuriem notiek diskusijas sarunās par nākamo ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

• Digitālās Eiropas programma: Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprina vienošanos ar Parlamentu (paziņojums presei, 13.03.2019.)

ES ievieš jaunus noteikumus, kuri uzņēmumiem nodrošinās pārredzamāku, taisnīgāku un prognozējamāku tiešsaistes platformu vidi.

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja provizorisko vienošanos, kas 13. februārī tika panākta ar Eiropas Parlamentu, par projektu regulai, kura reglamentē attiecības starp tiešsaistes platformām un uzņēmumiem.

Regulas galvenais mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu, kas garantē pārredzamus noteikumus tiešsaistes platformu komerciālajiem lietotājiem.

• Lielāka pārredzamība, veicot darījumus tiešsaistes platformās (paziņojums presei, 20.02.2019.)

ES atjaunina autortiesību noteikumus, lai cita starpā uzlabotu satura radītāju tiesības, precizētu satura kopīgošanas platformu tiesisko regulējumu un sekmētu e-izglītību. Padomes prezidentvalsts ir panākusi provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

• ES autortiesību noteikumi pielāgoti digitālajam laikmetam (paziņojums presei, 14.02.2019.)

Lielais datu apjoms, kas ir publiskā sektora rīcībā, piemēram, meteoroloģiskie un vides dati, būs ātrāk un vieglāk pieejams jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai.

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja vienošanos starp Padomes prezidentvalsti un Eiropas Parlamentu par reformu, ar ko modernizēs ES noteikumus par publiskā sektora datu atkalizmantošanu. Tas turpinās stimulēt digitālo inovāciju, jo īpaši mākslīgā intelekta jomā.

• ES veicina datu ekonomiku: Padome apstiprina vienošanos par plašāku publiski finansētu datu atkalizmantošanu (paziņojums presei, 06.02.2019.)

ES ir nolēmusi pārskatīt sabiedrību tiesību normas, lai tās digitālajā laikmetā joprojām atbilstu paredzētajam nolūkam. Mērķis ir panākt lielāku efektivitāti, pārredzamību un juridisko noteiktību, izmantojot digitālos rīkus.

Padomes prezidentvalsts šodien panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par direktīvas projektu, kas atvieglos tiešsaistes risinājumu izmantošanu uzņēmējsabiedrību saziņā ar publiskajām iestādēm visos to darbības posmos.

• ES sabiedrību tiesības – pielāgotas digitālajam laikmetam (paziņojums presei, 04.02.2019.)

ES palielina publiski finansēto datu pieejamību un atkalizmantošanu. Tādējādi tiks ievērojami sekmēta Eiropas datu ekonomikas konkurētspēja. Tas arī veicinās tādu augsto tehnoloģiju attīstību kā mākslīgais intelekts un mākoņdatošana.

Prezidentvalsts panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem, kas izstrādāti, lai:

• palielinātu datu piegādi nolūkā atbalstīt ekonomiku un mūsdienīgu uz datiem balstītu sabiedrību,
• Eiropas Savienībā veicinātu atvērto datu izmantošanu.

Provizoriskā vienošanās vēl ir jāapstiprina Padomei.

• Publiskā sektora datu plašāka atkalizmantošana: prezidentvalsts panāk provizorisku vienošanos ar Parlamentu (paziņojums presei, 22.01.2019.)

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja provizorisko vienošanos par domēna .eu pārvaldes noteikumu reformu. Šo vienošanos Padomes prezidentvalsts ar Eiropas Parlamentu panāca 5. decembrī.

Domēns .eu ir ES augstākā līmeņa interneta domēns, ar kuru jebkura ES bāzēta persona, organizācija vai uzņēmums (un drīzumā – arī ikviens Eiropas pilsonis, kurš dzīvo ārpus ES) var reģistrēt pats savu domēna vārdu. Tas tiek uzskatīts par būtisku elementu Eiropas tiešsaistes identitātes veidošanā.

• ES interneta domēns .eu: Padome apstiprina vienošanos par atjauninātu pārvaldību (paziņojums presei, 19.12.2018.)

ES veic pasākumus, lai tiešsaistes TV un radio programmas būtu vieglāk pieejamas visā tās teritorijā. Šodien Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par gaidāmo direktīvu.

Direktīva lietotājiem jebkurā ES dalībvalstī nodrošinās plašāku citās ES dalībvalstīs veidotu tiešsaistes TV un radio programmu izvēli. Tas tiks panākts, vienkāršojot šādās programmās iekļautu ar autortiesībām aizsargātu materiālu licencēšanu.

• Labāka pārrobežu piekļuve tiešsaistes saturam: ES vienojas par jauniem noteikumiem (paziņojums presei, 13.12.2018.)

ES modernizē uzņēmējdarbības tiesību normas, lai panāktu to atbilstību paredzētajam mērķim digitālajā laikmetā.

Šodien dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji vienojās par jauniem noteikumiem, kas atvieglos digitālo rīku un tiešsaistes procesu izmantošanu uzņēmējsabiedrību saziņā ar publiskajām iestādēm visos to darbības posmos.

• Digitālajam laikmetam piemērotas uzņēmējdarbības tiesības: panākta vienošanās par Padome par nostāju (paziņojums presei, 05.12.2018.)

ES veido jaunu finansēšanas programmu "Digitālā Eiropa", ko paredzēts uzsākt 2021. gadā, lai atbalstītu Eiropas sabiedrību un ekonomiku digitālo pārveidi.

Padome vienojās par savu nostāju ("daļēju vispārējo pieeju") par priekšlikumu, kura mērķis ir pastiprināt svarīgu digitālo tehnoloģiju izvēršanu plašā mērogā un veicināt to ieviešanu.

• Digitālās Eiropas programma: Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 04.12.2018.)

ES ievieš jaunus noteikumus, kuri komerciālajiem lietotājiem Eiropas Savienībā nodrošinās pārredzamāku, taisnīgāku un paredzamāku tiešsaistes platformu vidi. Tie arī nodrošinās efektīvu sistēmu, lai saņemtu kompensāciju vai remontu.

Ierosinātā regula ir pirmais ES tiesību akts, kurš pievēršas attiecībām starp tiešsaistes platformām un uzņēmumiem, kas tās izmanto.

• Darījumdarbība tiešsaistes platformās: Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 29.11.2018.)

Šodien Padome apstiprināja reformu, kas, kā tiek cerēts, mazinās šķēršļus brīvai nepersondatu apritei Eiropas Savienībā.

Jaunie noteikumi ir izstrādāti tādēļ, lai veicinātu datu ekonomiku un tādu jaunu tehnoloģiju attīstību kā autonomas pārrobežu sistēmas un mākslīgais intelekts.

• Brīva datu aprite – ES pieņem jaunus noteikumus (paziņojums presei, 09.11.2018.)

ES atvieglina publiskā sektora rīcībā esošu datu atkalizmantošanu. Pastāvīgie pārstāvji vienojās par Padomes sarunu nostāju attiecībā uz reformām, ar ko atbalsta plašākus ES centienus palielināt datu piedāvājumu ekonomikas atbalstam.

Ar jaunajiem noteikumiem, piemēram,

• veicinās jaunu uz datiem balstītu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, izstrādi un ieviešanu,
• veicinās to, lai atklātus datus padarītu plašāk pieejamus Eiropas Savienībā.

• ES stiprinās publiskā sektora datu koplietošanu – Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 07.11.2018.)

Ar jaunajiem ES noteikumiem radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus tradicionālajai televīzijai un jauniem pakalpojumiem, piemēram, apraidei pēc pieprasījuma.

Noteikumi, ar kuriem nodrošina, lai skatītāji, un jo īpaši nepilngadīgie, būtu labāk aizsargāti no vardarbīga vai kaitējoša satura vai naida runas, pirmo reizi attieksies uz video koplietošanas platformām.

Padome jauno direktīvu pieņēma 6. novembrī. Šis ir pēdējais posms likumdošanas procesā.

• Mazāk naida runas un vairāk Eiropas satura video straumēšanas pakalpojumos – Padome pieņem jaunus ES noteikumus (paziņojums presei, 06.11.2018.)

Padomes nostājas mērķis ir padarīt .eu domēnu pārredzamāku, vienlaikus paplašinot reģistrēšanas tiesības, attiecinot tās arī uz ES pilsoņiem, kas dzīvo ārpus ES.

Turklāt ierosinātā pārskatīšana ir saskaņā ar vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Ar gandrīz 4 miljoniem reģistrētu vietņu .eu augstākā līmeņa domēns ir viens no lielākajiem starptautiskajiem valsts koda augstākā līmeņa domēniem. Tas veicina drošību tiešsaistes vidē un nodrošina Eiropas kā veseluma klātbūtni globālajā digitālajā tirgū.

• Atjaunināti noteikumi .eu augstākā līmeņa domēnam – Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 24.10.2018.)
• Vispārīgā datu aizsardzības regula (vispārēja informācija)

Padome šodien pieņēma regulu, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju. Tas notika pēc vienošanās, kas jūnijā tika panākta ar Eiropas Parlamentu.

Jaunā vārteja nodrošinās piekļuvi informācijai un procedūrām tiešsaistē, sniegs palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem.

Vienotā digitālā vārteja būs spēcīgs papildlīdzeklis, kas pieejams privātpersonām un uzņēmumiem, kuri izmanto savu pārvietošanās brīvību un iespējas apmesties vai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tiešsaistes piekļuve informācijai un procedūrām būs ikvienam viegli pieejama saskaņā ar vienādiem noteikumiem. Margarēte Šrambeka, Austrijas federālā digitalizācijas un ekonomikas lietu ministre

• Padome pieņem Regulu par vienoto digitālo vārteju – labāka tiešsaistes piekļuve informācijai un procedūrām visā ES (paziņojums presei, 27.09.2018.)

Pastāvīgie pārstāvji šodien apstiprināja vienošanos par vienotas digitālās vārtejas izveidi, kas nodrošinās piekļuvi informācijai ES iekšējā tirgū. Padomes prezidentvalsts Bulgārija un Eiropas Parlaments par to bija iepriekš vienojušies.

Vienotā digitālā vārteja darbosies kā ērti lietojams sākumpunkts, kas palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem atrast informāciju par tādiem tematiem kā, piemēram, darbs, pensionēšanās, studijas vai darījumdarbība citā ES valstī.

• Vienota digitālā vārteja: vieglāka piekļuve informācijai un procedūrām tiešsaistē (paziņojums presei, 20.06.2018.)

Padome panāca vienošanos par projektu direktīvai, kuras mērķis ir ES autortiesību noteikumus pielāgot digitālajai videi.

Šī vienošanās būs pilnvarojums sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Padomes nostājā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem aspektiem:

• preses izdevumu aizsardzība – ieviešot jaunas tiesības, kas attiecas uz izmantošanu tiešsaistē,
• vērtības atšķirības atlīdzināšana – panākot pareizo līdzsvaru starp maksājumiem autoriem un tiešsaistes platformu peļņu,
• sadarbība starp tiesību turētājiem un satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem – reglamentējot, ka šādiem sniedzējiem būtu jāsaņem atļauja no tiesību turētājiem.

Patērētājiem un uzņēmumiem atvieglojot dažādu piegādes cenu atšķirību salīdzināšanu visā Savienībā, ES stiprina e-komerciju. Regulatoriem arī būs lielākas pilnvaras šā sarežģītā tirgus pārraudzībā. Padome pieņēma jaunos noteikumus, kas balstījās uz 2017. gada 13. decembrī panākto provizorisko vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

Tādējādi ir pabeigts vēl viens ES digitālā vienotā tirgus elements.

"Ieviešot šos noteikumus, informācija par dažādām paku piegādes iespējām – tostarp par izsekojamības (track and trace) pakalpojumiem – būs vieglāk pieejama." Ivailo Moskovskis, Bulgārijas transporta, informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrs

• Padome pieņem noteikumus par paku piegādes pakalpojumiem pāri robežām (paziņojums presei, 12.04.2018.)

Padome pieņēma regulu, ar kuru aizliedz nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu iekšējā tirgū.

Ģeogrāfiskā bloķēšana ir diskriminējošs paņēmiens, kas tiešsaistes klientiem liedz piekļūt precēm vai pakalpojumiem un iegādāties tos no tīmekļa vietnes, kura atrodas citā dalībvalstī.

Jaunais tiesību akts novērsīs šķēršļus e-komercijai, nepieļaujot diskrimināciju, kas balstīta uz klientu valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu.

• Ģeogrāfiskā bloķēšana: Padome pieņem regulu, ar kuru novērš šķēršļus e-komercijai (paziņojums presei, 27.02.2018.)

Eiropas Savienība izstrādā jaunus noteikumus, kas dotu iespēju brīvi un vienkārši pāri valstu robežām apmainīties ar datiem, kas nav personas dati.

Pastāvīgie pārstāvji vienojās par prezidentvalsts pilnvarām sākt ar Eiropas Parlamentu sarunas par šo priekšlikumu. Tā mērķis ir sekmēt ES datu ekonomiku, novēršot nepamatotus datu glabāšanas vai apstrādes ierobežojumus ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.

Vienlaikus ar jaunajiem tiesību aktiem tiktu nodrošināts, lai iestādēm savu pienākumu veikšanai būtu piekļuve datiem, kas tiek glabāti vai apstrādāti cita dalībvalstī.

Būtībā ar jaunajiem noteikumiem tiks radīts vienots tirgus tādiem datu glabāšanas un apstrādes pakalpojumiem kā mākoņdatošana.

• Novērst šķēršļus brīvai datu apritei: Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 20.12.2017.)

Pastāvīgie pārstāvji šodien apstiprināja jaunus noteikumus, ar ko uzlabo paku piegādes pakalpojumus pāri robežām, padarot tarifus pārskatāmākus un regulatīvajām iestādēm dodot lielākas pilnvaras pārraudzīt tirgu.

Prezidentvalsts 13. decembrī ar Eiropas Parlamentu panāca provizorisku vienošanos par regulas projektu.

• Padome apstiprina vienošanos par paku piegādes pakalpojumiem pāri robežām (paziņojums presei, 20.12.2017.)

Pastāvīgie pārstāvji šodien vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz priekšlikumu, kura mērķis ir atvieglot TV un radio programmu digitālās translācijas un retranslācijas iekšējā tirgū.

Šī nostāja kalpo kā mandāts Padomei sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

"Autortiesību noteikumi var būt sarežģīti un grūti saprotami, bet mūsu mērķis, virzot šo regulu, ir vienkāršs: sniegt iedzīvotājiem labāku piekļuvi citu valstu radio un TV programmām. Lai to panāktu, mums ir raidorganizācijām jāatvieglo nepieciešamo tiesību kārtošana." Urmass Reinsalu, Igaunijas tieslietu ministrs

Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai lietotāju interesēs plašāk tiktu izplatītas TV un radio programmas no citām ES dalībvalstīm. To panāktu, vienkāršojot tādu ar autortiesībām aizsargātu materiālu licencēšanu, kuri ir iekļauti šādu audiovizuālu programmu saturā.

Tādā veidā ES sasniegtu vēl vienu būtisku digitālā vienotā tirgus mērķi – visā ES nodrošināt uzlabotu piekļuvi TV un radio programmām tiešsaistē.

• Tiešsaistes pārrobežu TV un radio raidījumi: Padome vienojas par sarunu nostāju (paziņojums presei, 15.12.2017.)

Šodien prezidentvalsts Igaunija panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par jauniem noteikumiem, kas paredzēti, lai padarītu pārredzamākus pārrobežu paku piegādes tarifus. Ar šo iniciatīvu regulatīvajām iestādēm arī tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras uzraudzīt pārrobežu paku piegādes tirgu.

Pārredzamāki pārrobežu paku piegādes tarifi mudinās patērētājus izdarīt izvēli no plašāka produktu klāsta un vairāk iepirkties tiešsaistē. Tas pavērs arī jaunas iespējas mazumtirgotājiem, īpaši maziem uzņēmumiem, kuru stāvoklis nav tik izdevīgs, lai panāktu labākus tarifus.

• Labāki pārrobežu paku piegādes pakalpojumi: provizoriska vienošanās (paziņojums presei, 14.12.2017.)

Padome pieņēma nostāju par vienotas digitālās vārtejas izveidi, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegs tiešsaistes informāciju, procedūras un palīdzību.

Šī nostāja – vispārējā pieeja – dos iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Vienotajā digitālajā vārtejā būs integrēti vairāki tīkli un dienesti, kas ir izveidoti valstu un ES līmenī, lai palīdzētu iedzīvotājiem un uzņēmumiem veikt pārrobežu darbības. Starp tiem ir: Eiropas Patērētāju centri, "Tavs Eiropas padomdevējs", "SOLVIT", Intelektuālā īpašuma tiesību palīdzības dienests, "Europe Direct" un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls.

"Mums ir jānodrošina, lai mūsu cilvēki un uzņēmumi varētu vieglāk sameklēt sev nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tā, kurā vietā Eiropas Savienībā viņi dzīvo, strādā vai veic uzņēmējdarbību. Tiešsaistes vienoto kontaktpunktu izveide ir ērts veids, kā to izdarīt. Tas ir jauns posms ceļā uz sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju pāri robežām un vēl viens pasākums, kas vērsts uz to, lai digitālā Eiropa kļūtu par realitāti." Kadri Simsone, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre

• Vienotā digitālā vārteja: Padome padarīs vieglāku pieeju informācijai un pakalpojumiem (paziņojums presei, 30.11.2017.)

Padome ir pieņēmusi regulu, kas paredzēta, lai atbalstītu sadarbību starp ES valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Lai efektīvi aizsargātu patērētāju tiesības, ir jāreaģē uz pārbaudījumiem digitālajā ekonomikā un uz pārrobežu mazumtirdzniecības attīstību Eiropas Savienībā.

Tāpēc jaunās regulas mērķis ir modernizēt sadarbības mehānismus, lai vēl vairāk mazinātu kaitējumu, ko patērētājiem rada ES tiesību aktu pārrobežu pārkāpumi.

Ar jaunajiem noteikumiem palīdzēs vairot iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos e-komercijai. Pārskatot esošo sadarbības sistēmu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, valstu iestādēm tiktu dotas arī plašākas pilnvaras digitālā vienotā tirgus attīstībā.

• Padome pieņem regulu, lai ES mērogā nostiprinātu sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (paziņojums presei, 30.11.2017.)

Padomes prezidentvalsts Igaunija un Eiropas Parlaments panāca vienošanos aizliegt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu.

Ar projektu regulai par ģeogrāfisko bloķēšanu, kura ir jāpieņem abām iestādēm, tiecas novērst diskrimināciju tādu iemeslu dēļ kā klientu valstspiederība, dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības veikšanas vieta.

Ģeogrāfiskā bloķēšana ir diskriminējošs paņēmiens, kas tiešsaistes klientiem liedz piekļūt precēm vai pakalpojumiem un iegādāties tos no tīmekļa vietnes, kura atrodas citā dalībvalstī.

• Ģeogrāfiskā bloķēšana: Vienošanās novērst šķēršļus e-komercijai (paziņojums presei, 29.11.2017.)

Ministri uzsvēra, ka visām ES valstīm ir jāpadara pieejami resursi un ieguldījumi, kas nepieciešami, lai risinātu kiberdrošības jautājumus. Viņi pauda gandarījumu arī par virkni konkrētu plānu, piemēram:

• visā ES izveidot kiberdrošības zināšanu centru tīklu,
• ieviest Eiropas kiberdrošības sertifikācijas sistēmu,
• nodrošināt nepieciešamos tiesībaizsardzības rīkus, kas vajadzīgi, lai cīnītos pret kibernoziedzību,
• izveidot saskaņotu ES mēroga reakciju uz plaša mēroga kiberincidentiem.

Padome arī uzsvēra svarīgo saikni starp uzticēšanos digitālajai Eiropai un kibernoturības nodrošināšanu visā Eiropas Savienībā.

• ES pastiprinās kiberdrošību (paziņojums presei, 20.11.2017.)
• Vispārējo lietu padome, 20.11.2017.

Pirmā elektroniskā kāda ES tiesību akta parakstīšana notika 25. oktobrī Eiropas Parlamentā Strasbūrā. EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni (Antonio Tajani) un Padomes prezidentvalsts Igaunijas pārstāvis Mati Māzikass (Matti Maasikas) elektroniski parakstīja pārskatīto regulu par gāzes piegādes drošību, tādējādi nodrošinot tās stāšanos spēkā.

Šī ceremonija apliecina, ka ES iestādes kopīgi strādā, lai īstenotu digitālo pāreju. Tas pierāda ES apņemšanos īstenot "eIDAS" jeb ES mēroga regulu, kurā noteikta paredzama regulatīvā vide nolūkā radīt iespēju veikt drošus un pārdomāti organizētus elektroniskos darījumus starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un publiskām iestādēm.

"Esmu pārliecināts, ka šādi mēs drīzumā parakstīsim visus savus tiesību aktus, jo tas vienkārši ir loģiskāk. E-paraksts ļauj ietaupīt papīru, laiku un naudu." Mati Māzikass, Padomes prezidentvalsts Igaunijas pārstāvis

• Pirmā elektroniskā kāda ES tiesību akta parakstīšana (paziņojums presei, 25.10.2017.)

Telekomunikāciju padome apņēmās paātrināt darbu pie ES digitālā vienotā tirgus, lai nodrošinātu, ka līdz 2018. gada beigām tiek pabeigta stratēģijas izstrāde.

Saistībā ar šo procesu ministri noteica, ka mērķis ir līdz 2017. gada beigām panākt vienošanos par trim svarīgām iniciatīvām – ģeogrāfisko bloķēšanu, audiovizuālajiem medijiem un paku piegādi.

• Telekomunikāciju padome, 24.10.2017.

Eiropadome uzsvēra, ka tā "ir gatava darīt visu nepieciešamo, lai Eiropa kļūtu digitāla", pamatojoties uz Tallinas 29. septembra digitālā samita secinājumiem.

Līderi pievērsās tam, kā ES varētu izmantot iespējas un risināt digitalizācijas radītos problēmjautājumus. Viņi vienojās par vairākām prioritātēm, piemēram:

• digitālajam laikmetam pilnībā pielāgot pārvaldības iestādes un publisko sektoru,
• līdz 2018. gada beigām pabeigt digitālā vienotā tirgus stratēģiju,
• izveidot pirmšķirīgu infrastruktūru un sakaru tīklu,
• pieņemt kopēju pieeju attiecībā uz kiberdrošību,
• pastiprināt centienus, lai apkarotu terorismu un tiešsaistē izdarītus noziegumus,
• panākt digitālajam laikmetam atbilstošu efektīvu un taisnīgu nodokļu sistēmu.

• Eiropadome, 19.–20.10.2017.
• Eiropadomes secinājumi, 19.10.2017.

Padome deva galīgo jāvārdu tam, lai Eiropas Savienība sponsorētu bezmaksas bezvadu interneta piekļuves punktus sabiedriskās vietās.

Jaunā shēma "WiFi4EU" – viegli atpazīstams daudzvalodu portāls – līdz 2020. gadam vismaz 6000 vietējās kopienās visā ES nodrošinās piekļuvi drošam ātrgaitas savienojumam. Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministre Urve Palo sacīja:

"WiFi4EU shēma daudziem iedzīvotājiem padarīs pieejamāku augstas kvalitātes interneta savienojumu. Tā būs iespēja vietējām pašvaldībām, bibliotēkām un citām sabiedriskām struktūrām veicināt savus digitālos pakalpojumus."

Paredzams, ka pirmais uzaicinājums iesniegt projektus tiks izsludināts ap šā gada beigām vai 2018. gada sākumā.

Līdz 2019. gadam kopējais ES shēmai nodrošinātais finansējums varētu sasniegt 120 miljonus EUR.

• Bezmaksas "WiFi4EU" interneta tīklāji: galīgais jāvārds (paziņojums presei, 09.10.2017.)

ES līderi pulcējās Tallinas Digitālajā samitā, lai apspriestu turpmāko virzību uz ES digitālā vienotā tirgus stratēģijā noteikto prioritāšu izpildi.

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks (Donald Tusk) aprakstīja to kā "Eiropas nākotnei ļoti īpašu notikumu". Donalds Tusks piebilda, ka Tallinas diskusijas tiks izmantotas par pamatu Eiropadomes oktobra sanāksmes secinājumiem.

Mēs rīkojām šo samitu, jo Eiropai ir jāizmanto iespējas, ko rada milzīgais progress it visās jomās, sākot ar robotiku un beidzot ar mākslīgo intelektu. Mums ir aktīvi jāveido mūsu nākotne un jāpārvalda riski, ko digitālā revolūcija rada mūsu sabiedrībai un demokrātijai. Donalds Tusks, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Tallinas Digitālais samits: Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes (paziņojums presei, 29.09.2017.)

Eiropadome uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai būtu vērienīga Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālā vīzija. Gatavojoties TallinasDigitālajam samitam, kas notiks 29. septembrī, ES līderi aicināja pilnībā īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju:

"Lai spētu risināt problēmas un izmantot iespējas, ko rada 4. industriālā revolūcija, ir vajadzīga holistiska pieeja digitālajam aspektam."

ES līderi arī pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas nodomu līdz gada beigām pārskatīt kiberdrošības stratēģiju un piedāvāt turpmāku rīcību.

• Eiropadomes secinājumi, 2017. gada 22. un 23. jūnijs
• Eiropadome, 22.-23.06.2017.

Prezidentvalsts Malta panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par to, lai stiprinātu sadarbību starp ES valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Galvenie temati cita starpā bija šādi:

• cīņa pret pārrobežu pārkāpumiem – līdz ar pašreizējās sadarbības pārskatīšanu patērētāju aizsardzības jomā vairāk pilnvaru tiks piešķirtas valsts iestādēm,
• patērētāju uzticēšanās e-komercijai – publiskajām izpildes iestādēm ir jāpalielina saskaņošanas līmenis un jāizveido efektīva sadarbība,
• patērētāju aizsardzības modernizēšana – ar to saistītajā Komisijas 2016. gada maija priekšlikumā bija ietverta paku pārrobežu piegādes reforma.

Iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās e-komercijai ir būtisks nosacījums, lai digitālo vienoto tirgu padarītu pievilcīgāku un dinamiskāku. Labāk tiks nodrošināta patērētāju tiesību un interešu aizsardzība. Kriss Kardona, Maltas ekonomikas, investīciju un mazo uzņēmumu ministrs

• Patērētāju tiesību aizsardzība digitālajā laikmetā (paziņojums presei, 21.06.2017.)

Kopš 2017. gada 15. jūnija Eiropas Savienībā vairs netiek piemērotas viesabonēšanas maksas. Kopīgā paziņojumā, ar kuru nāca klajā Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Malta, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, šis sasniegums tika nosaukts par "īstenu Eiropas veiksmes stāstu".

No šodienas iedzīvotāji, kuri ceļo Eiropas Savienībā, varēs zvanīt, sūtīt īsziņas un izmantot pieslēgumu savās mobilajās ierīcēs, maksājot tādu pašu cenu kā mājās. Viesabonēšanas maksu atcelšana ir viens un lielākajiem un jūtamākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Viesabonēšanas maksu beigas ir ES digitālā vienotā tirgus pamatā, un tas ir vēl viens solis ceļā uz vienotas, ilgtspējīgas un visiem mūsu iedzīvotājiem pieejamas Eiropas digitālās sabiedrības izveidi. Džozefs Muskats, Maltas premjerministrs Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Maltas vārdā, Antonio Tajāni, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs

• ES atceltas viesabonēšanas maksas (paziņojums presei, 14.06.2017.)

Prezidentvalsts Malta panāca vienošanos ar Eiropas Parlamentu par ES finansiāli atbalstītu shēmu "WiFi4EU", kas paredzēta, lai sekmētu bezmaksas internetu pilsētu pašvaldību ēkās, slimnīcās, parkos un citās sabiedriskās vietās.

Saskaņā ar minēto shēmu pašvaldības, bibliotēkas, slimnīcas un citas publiskās iestādes varēs pieteikties uz finansējumu, lai uzstādītu bezvadu piekļuves punktus, izmantojot vienkāršas administratīvās procedūras. Tiks nodrošināti tādi vienkārši finansēšanas instrumenti kā vaučeri, ar ko sedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Pati publiskā iestāde vismaz trīs gadus būs atbildīga par savienojuma uzturēšanu.

Mērķis ir laikus panākt vienošanos par shēmas budžetu un pabeigt tehnisko darbu, lai līdz 2017. gada beigām shēmu ieviestu.

Ar WiFi4EU ātrs internets tiks darīts pieejams daudziem iedzīvotājiem, kuriem citādi varētu nebūt iespēju lietot augstas kvalitātes savienojamību. Emanuels Malija, Maltas Konkurētspējas un digitālās, jūrlietu un pakalpojumu ekonomikas ministrs

• ES sāks darboties bezmaksas tīklāji "WiFi4EU" (paziņojums presei, 29.05.2017.)

Konkurētspējas padome vienojās par regulas projektu, ar ko paredzēts aizliegt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu starp dalībvalstīm. Priekšlikuma galvenais mērķis ir novērst patērētāju un uzņēmumu diskrimināciju saistībā ar to piekļuvi cenu, pārdošanas vai maksāšanas nosacījumiem, pērkot preces un pakalpojumus citā ES valstī.

Kad Eiropas Parlaments būs vienojies par savu nostāju, sāksies sarunas starp Padomi, Parlamentu un Komisiju.

• Ģeogrāfiskā bloķēšana: Padome novērsīs šķēršļus e-komercijai (paziņojums presei, 28.11.2017.)

Eiropadomes secinājumos ministri tika aicināti, sākot no 2017. gada jūnija, ik gadu sniegt ziņojumu par panākumiem, kas gūti attiecībā uz vienotā tirgus padziļināšanu, tostarp attiecībā uz digitālo programmu.

Tiek plānots, ka nākamo uzraudzības pārskatīšanu ES līderi veiks ES samitā 2018. gada jūnijā.

• Eiropadome, 28.-29.06.2016.

Stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, ko piemēros no 2018. gada 25. maija. Jaunā regula paredz īpašu juridisko pamatu personas datu aizsardzībai, kas ar 2009. gada Lisabonas līgumu tiek atzīta par vienu no pamattiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Datu aizsardzības reforma ir atbildes reakcija uz straujo tehnoloģiju attīstību datu plūsmas un datu koplietošanas jomā, ar to tiek noteiktas datu apstrādē iesaistīto personu un vienību tiesības, pienākumi un atbilstības noteikumi.

2016. gada 5. maijā stājās spēkā arī direktīva par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā tiesībaizsardzības nolūkā. Dalībvalstīm līdz 2018. gada 6. maijam direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos.

Šī direktīva ir reakcija uz faktu, ka dalībvalstu iestādēm arvien biežāk rodas nepieciešamība datus apstrādāt un ar datiem apmainīties saistībā ar cīņu pret transnacionālo noziedzību un terorismu. Tāpēc tās mērķis ir aizsargāt personu tiesības, vienlaikus garantējot augstu sabiedrības drošības līmeni.

Ar šīm izmaiņām ir paredzēts atjaunināt noteikumus 1995. gadā pieņemtajā datu aizsardzības direktīvā un 2008. gada pamatlēmumā par datu aizsardzību tiesu iestāžu un policijas sadarbībā.

• Reform of data protection

ES līderi pauda atbalstu digitālā vienotā tirgus stratēģijai un sacīja, ka tā būtu jāizmanto, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos. Viņi mudināja rīkoties, lai novērstu tirgus sadrumstalotību, veidotu vajadzīgo digitālo infrastruktūru un veicinātu Eiropas rūpniecības digitalizāciju.

ES līderi arī aicināja ātri pieņemt jaunus noteikumus attiecībā uz telesakariem, kiberdrošību un datu aizsardzību.

Telesakaru nozares ministri apsprieda digitālā vienotā tirgus stratēģiju TTE padomes sanāksmē 2015. gada 11. un 12. jūnijā. Viņi atzinīgi novērtēja tās mērķus un atkārtoti uzsvēra, digitālās ekonomikas nozīmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā un ES konkurētspējas uzlabošanā.

Ministri īpašu uzmanību cita starpā pievērsa šādiem jautājumiem:

• digitalizācijas loma uzņēmējdarbības veicināšanā un MVU izaugsmē,
• nepieciešamība uzlabot kiberdrošību un stiprināt uzticēšanos e-pakalpojumiem,
• nepieciešamība radīt labāku infrastruktūru un nodrošināt visiem iedzīvotājiem labāku piekļuvi platjoslas pakalpojumiem,
• nepieciešamība darīt pārredzamākas paku piegādes cenas visā ES.

Ministri arī uzsvēra, ka būtu vajadzīga laba koordinācija valstu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu stratēģijas īstenošanu.

• Transport, Telecommunications and Energy Council, 11-12/06/2015

Konkurētspējas ministri izcēla vairāku iniciatīvu nozīmi saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Viņi uzsvēra mērķim atbilstošu autortiesību noteikumu izveidi, e-komercijas noteikumu atjaunināšanu un patērētāju uzticēšanās, informētības un aizsardzības palielināšanu.

Ministri arī uzstāja, ka ir nepieciešams rīkoties, lai stiprinātu digitālās prasmes un datu aizsardzības noteikumus.

Viņi noteica vairākas prioritātes:

• radīt atbilstošus apstākļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem,
• veicināt Eiropas rūpniecības digitalizāciju,
• piemērot un paplašināt e-pārvaldes izmantojumu publiskās pārvaldes iestādēs,
• palielināt investīcijas digitālajā infrastruktūrā un tīklos,
• izvērtēt fiskālo noteikumu ietekmi uz digitālajiem rīkiem,
• apsvērt principa "digitāls pēc noklusējuma" piemērošanu attiecībā uz visiem jauniem ES tiesību aktiem.

• Competitiveness Council, 28-29/05/2015

Kultūras ministri apsprieda digitālā vienotā tirgus stratēģijas audiovizuālos aspektus. Viņi atbalstīja satura pārrobežu pārnesamību, cīņu pret nelegālu saturu un nepieciešamību rast pareizo līdzsvaru attiecībā uz autortiesībām.

Ministri bija vienisprātis, ka spēkā esošā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva būtu jāpielāgo izmaiņām tehnoloģijās. Veicot šādu pārskatīšanu, būtu:

• jāgarantē mediju brīvība un kultūru daudzveidības veicināšana,
• jāsaglabā izcelsmes valsts princips (ikviens audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējs ir tikai vienas dalībvalsts jurisdikcijā),
• jāsaskaņo procedūra, kas dalībvalstīm jāievēro, ja uz šīm dalībvalstīm tiek vērsts citās dalībvalstīs sagatavots nepieņemams saturs.

• Education, Youth, Culture and Sports Council, 18-19/05/2015