Darba ņēmēju norīkošana darbā
ES ir pieņēmusi noteikumus, lai garantētu norīkoto darba ņēmēju aizsardzību, vienlaikus saglabājot arī brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
Kas ir norīkots darba ņēmējs
“Norīkots darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kuru darba devējs nosūta uz laiku sniegt pakalpojumu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņš parasti strādā.
Kad norīkojums ir beidzies, norīkotais darba ņēmējs atgriežas tajā ES valstī, no kuras viņš tika norīkots darbā.
Darba ņēmēju norīkošanas pamatā ir pakalpojumu brīvas aprites princips ES, kas ir viena no četrām vienotā tirgus brīvībām.
Norīkoto darba ņēmēju galvenās nozares
Būvniecība
Ražošana
Transports (autotransports / kravu pārvadājumi)
Noliktavu pakalpojumi
Finanšu, profesionālie, zinātniskie un administratīvie pakalpojumi
Veselības aizsardzība un sociālais darbs
ES noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā
ES ir pieņēmusi noteikumus, lai nodrošinātu, ka norīkoto darba ņēmēju tiesības un darba apstākļi tiek aizsargāti visā ES, un lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp norīkojošajiem uzņēmumiem un uzņemošajiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot pakalpojumu brīvas aprites principu.
Darba apstākļi
Norīkotajiem darba ņēmējiem piemēros tās valsts nodarbinātības noteikumus, kurā tie būs izdevīgāki.
Tas nozīmē, ka norīkotajiem darba ņēmējiem piemēros uzņēmējvalsts noteikumus, ja tie būs izdevīgāki nekā viņu izcelsmes valsts noteikumi. Šādā gadījumā viņu darba devējam ir jāievēro uzņēmējvalsts pamatnoteikumi par darba ņēmēju aizsardzību un nodarbinātības noteikumi saistībā ar, piemēram:
- darba samaksu;
- maksimālajiem darba periodiem;
- minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
- vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm;
- ceļa dienas naudu.
Ja noteikumi norīkotā darba ņēmēja izcelsmes valstī ir labvēlīgāki, darba devējam ir jāturpina piemērot izcelsmes valsts noteikumus, kamēr darba ņēmējs ir norīkots darbā.
Norīkoto darba ņēmēju tiesības un pienākumi
Norīkotie darba ņēmēji joprojām ir apdrošināti savā izcelsmes valstī, un viņiem nav jāreģistrējas uzņēmējvalsts sociālās apdrošināšanas iestādēs.
Tomēr viņiem ir jālūdz savas izcelsmes valsts sociālās apdrošināšanas iestādei izsniegt apliecinājumu (portatīvais dokuments A1), lai apliecinātu, ka viņi ir apdrošināti savā izcelsmes valstī, pirms uzsāk darbu uzņēmējvalstī. Šis pienākums neattiecas uz komandējumiem un īstermiņa darbībām (līdz trim secīgām darba dienām 30 dienu periodā). Minētais izņēmums neattiecas uz būvniecības nozari.
Pagaidu darba aģentūras
Pagaidu darba aģentūrām ir jāgarantē norīkotajiem darba ņēmējiem tādi paši nodarbinātības noteikumi kā pagaidu darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā dalībvalstī, kurā tiek veikts darbs.
Ilgtermiņa norīkošana darbā
Ja darba ņēmējs ir norīkots darbā uz laiku, kas pārsniedz 12 mēnešus (vai izņēmuma gadījumos – 18 mēnešus), uz viņu attieksies gandrīz visi uzņēmējvalsts darba tiesību aspekti. Ja norīkojums ilgst vairāk nekā 24 mēnešus, uz darba ņēmēju attiecas uzņēmējvalsts sociālā nodrošinājuma sistēma.
Norīkoto darba ņēmēju e-deklarācija
Lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt norīkoto darba ņēmēju aizsardzību, darba devējiem vienā ES valstī var pieprasīt nosūtīt paziņojumu (“norīkojuma deklarāciju”) uzņēmējvalsts iestādēm pirms norīkojuma sākuma (vai vēlākais – norīkojuma laikā). Visas ES valstis ir noteikušas šādu pienākumu.
ES strādā pie norīkojuma deklarāciju pilnīgas digitalizācijas, izveidojot kopīgu tiešsaistes saskarni, lai uzņēmumiem vairs nebūtu jāaizpilda dažādas veidlapas par katru dalībvalsti. Tas palīdzēs saskaņot noteikumus un mazināt administratīvo slogu.
Uzņēmumi varētu ietaupīt vairāk nekā 70 % laika, kas vajadzīgs norīkojuma deklarāciju aizpildīšanai, izmantojot elektronisko standarta veidlapu, un 81 % no kopējām administratīvajām izmaksām, kas saistītas ar norīkojuma deklarāciju iesniegšanu, ja iniciatīvai pievienotos visas dalībvalstis.
Tas arī palīdzētu valstu iestādēm, palielinot pārredzamību un atvieglojot uzraudzību attiecībā uz atbilstību ES noteikumiem par norīkotajiem darba ņēmējiem.
Padome 2025. gada 22. maijā pieņēma nostāju par Komisijas priekšlikumu. Galveno ierosināto izmaiņu mērķis ir:
- uzlabot tiešsaistes saskarni, pievienojot jaunas funkcijas;
- precizēt prasības attiecībā uz vienotās deklarācijas veidlapu;
- sniegt sīkāku informāciju par to, kā tiks izmantoti veidlapā iekļautie personas dati.
Teksta galīgā redakcija tiek apspriesta ar Parlamentu.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 24. jūnijs