Skip to content

Strukturālo reformu atbalsta programma

ES Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un īstenot institucionālas, administratīvas un strukturālas reformas un efektīvāk un lietderīgāk izmantot šiem mērķiem pieejamos ES fondus.

Programma ilgst no 2017. līdz 2020. gadam, un tās budžets ir 142,8 miljoni €.

Programma papildina jau pastāvošās ES programmas un resursus, kas ir pieejami spēju veidošanai un tehniskajai palīdzībai. Tās pievienotā vērtība ir sniegt palīdzību, padomu un nodrošināt speciālās zināšanas uz vietas, t. i., atbalstu lūgušo dalībvalstu valsts iestādēm, visā reformu procesa laikā vai atsevišķos tā posmos.

Programmas priekšlikuma pamatā bija pozitīvā pieredze, ko ES guvusi, sniedzot tehnisko palīdzību Grieķijai un Kiprai saistībā ar ekonomikas korekciju programmu īstenošanu šajās valstīs. Ar šo programmu šādas speciālās zināšanas tiek darītas pieejamas visām ES dalībvalstīm.

Hronoloģija

Eiropas Komisija 2015. gada novembrī iesniedza priekšlikumu regulai, ar ko tiek izveidota Strukturālo reformu atbalsta programma un kas veido daļu no to dokumentu kopuma, kuri paredzēti 2016. gada Eiropas pusgadam. Padome 2017. gada 8. februārī panāca par to vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Padome priekšlikumu pieņēma 2017. gada 11. maijā pēc apstiprināšanas Eiropas Parlamentā 2017. gada 27. aprīlī.

2017. gada decembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu palielināt Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu par 80 miljoniem € un pielāgot tās vispārīgo mērķi. Padome 2018. gada 11. jūlijā panāca par to vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

Svarīgākie aspekti

Tiesiskais regulējums

Regulu pieņēma ES Padome kopā ar Eiropas Parlamentu (parastajā likumdošanas procedūrā). Padome par priekšlikumu balsoja ar kvalificētu balsu vairākumu.

Padomē priekšlikumu izskatīja Finanšu padomnieku darba grupa.

Lai priekšlikumu pieņemtu, bija jāizdara grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Kopīgo noteikumu regula (KNR)), un Regulā (ES) Nr. 1305/2013 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA).

Mērķis un uzdevumi

Programmas galvenais mērķis ir palīdzēt valstij īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas. Tām būtu jāpalīdz uzlabot konkurētspēju, palielināt ražīgumu un ilgtspējīgu izaugsmi, radīt darbvietas un pastiprināt investīcijas, it īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem.

Programmā ir arī piedāvāta palīdzība, lai efektīvi, lietderīgi un pārredzami izmantotu Savienības fondus.

Ar programmu šo mērķi tiecas sasniegt, palīdzot dalībvalstīm uzlabot administratīvās un institucionālās spējas. Tam savukārt būtu jāpalīdz nodrošināt, lai dalībvalstis labāk īstenotu ES tiesību aktus un katrai konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kurus tās saņem katru vasaru saistībā ar Eiropas pusgadu (ES ekonomikas politikas koordinācijas sistēmu). Šāda koordinācija ir vajadzīga, lai panāktu ciešāku konverģenci starp ES tautsaimniecībām un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi visā Eiropas Savienībā.

Reformas, kuras programmā paredzēts atbalstīt

Atbalstu dalībvalsts iestādēm sniegs pēc minētās dalībvalsts lūguma.

Atbalsts būs pieejams reformām, kuras

  • ir saistītas ar Eiropas pusgada ietvaros katrai konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu un ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu,
  • attiecas uz konkrētu ekonomikas korekciju programmu īstenošanu,
  • dalībvalstis īsteno pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas, izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Atbalsts tiks sniegts saistībā ar svarīgākajām reformām un jautājumiem, par kuriem atbalstu lūgusī dalībvalsts būs vienojusies ar Eiropas Komisiju.

Padome ierosināja regulas projektā veikt vairākas korekcijas attiecībā uz dalībvalstu lomu procesos, kas ir saistīti ar šāda atbalsta lūgšanu, un attiecībā uz īstenošanas un uzraudzības kārtību.

Budžets

Regulā ir paredzēts budžets 142,8 miljonu € apmērā. Šī summa tiks atskaitīta no esošajiem tehniskās palīdzības līdzekļiem, kas saņemti saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem).

Padome ierosināja, lai līdzekļu atskaitīšana no ESI fondiem notiktu izņēmuma kārtā un neskarot nekādus turpmākus priekšlikumus.

2017. gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja programmas finansējumu palielināt par 80 miljoniem €.

Skatīt arī

  • 2018

    • 18. jūlijs

      Padomes prezidentūra panāk politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu

      2018. gada 11. jūlijā Padomes prezidentūra Austrijas vadībā un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par Strukturālo reformu atbalsta programmas budžeta palielināšanu. ES pastāvīgie pārstāvji vienošanos apstiprināja 18. jūlijā.

      Tagad tekstu galīgajā redakcijā izstrādās juristi lingvisti. Sagaidāms, ka Parlaments par galīgo teksta variantu balsos septembrī. Drīz pēc tam to vajadzētu pieņemt Padomē un publicēt Oficiālajā Vēstnesī.

  • 2017

    • 11. decembris

      Padome saņem priekšlikumu palielināt strukturālo reformu programmas finansējumu

      Kopš Strukturālo reformu atbalsta programmas stāšanās spēkā dalībvalstis ir pilnībā izmantojušas programmu, un lūgumi pēc atbalsta ir ievērojami pārsnieguši gada cikliem piešķirto finansējumu. Tāpēc Komisija ierosināja strukturālo reformu atbalsta programmas budžetu 2019.–2020. gadam palielināt par 80 miljoniem €.

      Tā arī ierosināja pielāgot tās vispārīgo mērķi un SRSP izmantot arī tam, lai atbalstītu strukturālas reformas, dalībvalstīm gatavojoties pievienoties eurozonai. Tas papildinātu programmas sākotnējo mērķi – palīdzēt īstenot reformas ar mērķi uzturēt izaugsmi ES ekonomikas pārvaldības kontekstā, kā arī pēc pašu iniciatīvas veiktas strukturālas reformas.

    • 11. maijs

      Padome pieņem regulu par Strukturālo reformu atbalsta programmu

      11. maijā Padome pieņēma galīgo versiju regulai, ar ko izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu, – pēc tam, kad to 2017. gada 27. aprīlī bija apstiprinājis Eiropas Parlaments.

      Regula ir tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs un stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.

    • 8. februāris

      Padomes prezidentūra panāk politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu

      Padomes prezidentūra sekmīgi noslēdza sarunas ar Eiropas Parlamentu par ierosināto programmu.

      Priekšlikuma teksts galīgajā redakcijā tiks izstrādāts turpmākās tehniskās sarunās. Paredzams, ka pirms Eiropas Parlamenta balsojuma plenārsēdē vienošanos apstiprinās Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja.

  • 2016

    • 28. aprīlis

      Padome vienojas par nostāju sarunās

      Pastāvīgo pārstāvju komiteja Padomes vārdā vienojās par nostāju sarunās.

      Prezidentūras priekšlikums par Padomes nostāju sarunās saņēma plašu atbalstu. Ar tekstā izklāstītajiem priekšlikumiem arī stiprina dalībvalstu pozīciju, kad tās lūdz, īsteno un uzrauga atbalstu. Tā arī ierosina, lai līdzekļu atskaitīšana no ESI fondiem notiktu izņēmuma kārtā un neskarot nekādus turpmākus priekšlikumus.