Samierināšanas komiteja

Kas ir Samierināšanas komiteja?

Parastajā likumdošanas procedūrā var sasaukt Samierināšanas komiteju, ja Padome otrajā lasījumā neapstiprina Parlamenta grozījumus tiesību akta priekšlikumā. Samierināšanas posms ir pēdējā iespēja panākt vienošanos starp abiem likumdevējiem.

Ja Samierināšanas komitejā nav panākta vienošanās, likums netiks pieņemts.

Komitejā ir 27 dalībvalstu pārstāvji un tikpat liels skaits Eiropas Parlamenta deputātu. To kopīgi vada Parlamenta priekšsēdētājs un priekšsēdētājs no Padomes sešu mēnešu prezidentvalsts. Komisija arī piedalās sanāksmēs un cenšas saskaņot dažādās nostājas.

Noteikums par Samierināšanas komiteju ir paredzēts 294. pantā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD).

• Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), 294. pants

Pēdējā laikā tā nenotiek bieži.

Kopš 1999. gada tikai 9 % tiesību aktu, kas ir pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ir pieņemti samierināšanas procedūras rezultātā.

Pašreiz vairāk nekā 90 % tiesību aktu parastajā likumdošanas procedūrā tiek pieņemti pirmā lasījuma beigās vai otrā lasījuma sākumā.

Laikposmā no 2014. līdz 2025. gadam samierināšanas procedūru nebija.

Pirmo reizi vairāk nekā 10 gadu laikā 2026. gadā tika sasaukta Samierināšanas komiteja attiecībā uz priekšlikumu par aviopasažieru tiesībām.

Kā darbojas samierināšana?

Samierināšanas komiteja ir jāsasauc ne vēlāk kā sešas nedēļas (vai astoņas nedēļas, ja ir pieprasīts pagarinājums) pēc ierosinātā tiesību akta otrā lasījuma beigām. Mērķis ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu, pamatojoties uz nostājām, ko abas iestādes ir pieņēmušas otrajā lasījumā.

Samierināšanas komitejai ir sešas nedēļas laika, lai vienotos par kopīgo dokumentu. Šo laikposmu var pagarināt par ne vairāk kā divām nedēļām, ja to pieprasa Parlaments vai Padome.

Ja Samierināšanas komitejā nav panākta vienošanās, likums netiks pieņemts.

Ja ir panākta vienošanās par kopīgu dokumentu, tam vēl būs jāpiemēro pieņemšanas process Parlamentā un Padomē. Tas tiek darīts tiesību akta priekšlikuma trešajā lasījumā. Minētajā trešajā lasījumā kopīgā dokumenta formulējumu nevar mainīt. Abām iestādēm ir sešas nedēļas laika, lai balsotu par attiecīgo tiesību aktu. Šo termiņu var pagarināt par ne vairāk kā divām nedēļām.

Lai tekstu pieņemtu, tas ir jāpieņem:

• ar absolūtu balsu vairākumu Parlamentā
• ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē

Ja ne Parlaments, ne Padome par kopīgo dokumentu nebalso vai to noraida attiecīgajā laikā, ierosinātais tiesību akts netiek pieņemts.

Tādā gadījumā Komisija var iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu par to pašu tematu.

Plašāka informācija