Konkurētspējas padome (pētniecība un kosmoss), 2024. gada 29. novembris

Galvenie rezultāti

Pētniecība

ES konkurētspējas stiprināšana, Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana un tās sadrumstalotības pārvarēšana

Konkurētspējas padomes sanāksmes pirmajā daļā uzmanības centrā bija pētniecības jautājumi. Par pētniecību atbildīgie ministri apstiprināja Padomes secinājumus par ES konkurētspējas stiprināšanu, Eiropas Pētniecības telpas stiprināšanu un tās sadrumstalotības pārvarēšanu.

Ministri vēlreiz apstiprināja apņemšanos līdz 2050. gadam palielināt ES konkurētspēju, labklājību un klimatneitralitāti, uzlabojot pētniecības un inovācijas politiku. Secinājumos uzsvērts, ka ir jāveicina zinātnes izcilība, revolucionāra inovācija un jārisina problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomisko drošību. Secinājumos aicināts samazināt plaisu starp dalībvalstīm un palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu 3 % IKP mērķrādītāju, un veicināt valstu un ES sadarbību. Secinājumos norādīts, ka liela nozīme konkurētspējas un ES globālās pozīcijas stiprināšanā ir zināšanām, talantam un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai. Svarīga nozīme centienos mazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmu sadrumstalotību un uzlabot dalībvalstu sadarbību būs Eiropas Pētniecības telpai. Secinājumos pausts atbalsts Eiropas Pētniecības telpas pārvaldības uzlabošanai tādās jomās kā atvērtā zinātne, inovācijas ekosistēmas un pētniecības infrastruktūra, kā arī talantu aprites un pētnieku mobilitātes veicināšanai. Tajos mudināts attiecībā uz jaunuzņēmumiem radīt investoriem labvēlīgu vidi, stimulēt privātos ieguldījumus un elastīgu finansējumu Eiropas tehnoloģiskajai izaugsmei.

• Padomes secinājumi par ES konkurētspējas stiprināšanu, Eiropas Pētniecības telpas stiprināšanu un tās sadrumstalotības pārvarēšanu
• EPT politikas programma 2022.–2024. gadam
• Eiropas Pētniecības telpa (vispārīga informācija)

Centrāleiropas un Austrumeiropas bioekonomikas potenciāla izmantošana

Ministri apstiprināja arī Padomes secinājumus par iespējamu Eiropas mēroga pētniecības un inovācijas iniciatīvu nolūkā veicināt ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību, pārtikas sistēmu drošību un paātrināt bioekonomikas izvēršanu, izmantojot Centrāleiropas un Austrumeiropas potenciālu.

Padomes secinājumos uzsvērts, ka ilgtspējīga biomasas ražošana ir būtisks priekšnoteikums Eiropas zaļā kursa 2030. un 2050. gada mērķu sasniegšanai un Eiropas konkurētspējas veicināšanai ar aprites bioekonomikas palīdzību. Secinājumos aicināts paplašināt transnacionālo sadarbību, jo īpaši ar kaimiņvalstīm (Rietumbalkāniem un kandidātvalstīm), lai risinātu problēmas resursu pārvaldības un pārtikas nodrošinājuma jomā, un atzinīgi vērtēts darbs, ko veic BIOEAST (iniciatīva, kas aprites bioekonomikas veicināšanas nolūkā apvieno Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis) attiecīgo pētījumu koordinēšanā. Secinājumos Komisija tiek aicināta izvērtēt iespējamas jaunas pētniecības un inovācijas iniciatīvas nepieciešamību un iespējamību bioekonomikas jomā.

• Padomes secinājumi par ES konkurētspējas stiprināšanu, Eiropas Pētniecības telpas stiprināšanu un tās sadrumstalotības pārvarēšanu
• BIOEAST tīmekļa vietne

Progresīvie materiāli

Ministri apstiprināja arī Padomes secinājumus par Komisijas paziņojumu par progresīviem materiāliem.

Padome atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par augošo pieprasījumu pēc progresīviem materiāliem Eiropā un aicina paātrināt pētniecību un inovāciju, lai pilnveidotu progresīvu materiālu ekosistēmu. Lai atbalstītu zaļo kursu un aprites ekonomiku, šiem materiāliem vajadzētu būt drošiem, ilgtspējīgiem un resursefektīviem. Padome aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt pētniecības drošību, apzināt kopīgos mērķus un attiecīgā gadījumā atjaunināt pētniecības un inovācijas prioritārās jomas. Tā ņem vērā ierosinājumu izveidot progresīviem materiāliem paredzētu kopīgu digitālo infrastruktūru, kam pamatā būtu esošās infrastruktūras, piemēram, EuroHPC un Eiropas atvērtās zinātnes mākonis. Padome lūdz Komisiju dalībvalstīm neuzlikt administratīvo slogu saistībā ar Tehnoloģiju padomes progresīvu materiālu jautājumos izveidi. Tā uzsver, ka ir vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi un ka privātā finansējuma piesaistīšanai ir jāizmanto tādas iniciatīvas kā partnerība “Inovatīvi materiāli ES” vai projekti visas Eiropas interesēs. Padome arī aicina pastiprināt sinerģijas ES fondu starpā, atbalstīt inovatorus un MVU un pilnveidot darbaspēka prasmes. Tā ņem vērā, ka ir izveidota “Progresīvu materiālu akadēmija”. Padome atzīst ar progresīviem materiāliem saistīto ietekmi uz ētiku un sabiedrību, tostarp šo materiālu ietekmi uz veselību un vidi.

• Padomes secinājumi par Komisijas paziņojumu par progresīviem materiāliem
• Paziņojums par progresīviem materiāliem līderībai rūpniecībā

Pētniecības un inovācijas ieguldījums ES konkurētspējā

Politikas debatēs ministri sprieda par pētniecības un inovācijas ieguldījumu ES konkurētspējā. Debašu pamatā bija prezidentvalsts Ungārijas sagatavota piezīme.

Minētajā dokumentā atgādināts, ka Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” uzsvērts – pētniecībai un inovācijai ir izšķirīgi svarīga nozīme Eiropas ražīgumā un konkurētspējā, un norādīts, ka ir jāmazina inovācijas plaisa salīdzinājumā ar citām globālajām ekonomikām. Dragi ziņojumā ir ierosināta virkne pasākumu, ar kuriem novērst trūkumus Eiropas inovācijas jomā un stimulēt ekosistēmu.

Tajā ierosināti, piemēram, šādi pasākumi:

• uzlabot inovācijas, jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu finansēšanu,
• panākt, lai 10. pētniecības un inovācijas pamatprogramma būtu vienkāršāka un efektīvāka,
• veicināt akadēmisko izcilību, investēt pasaules klases pētniecības infrastruktūrā,
• labāk koordinēt politiku, lai sasniegtu mērķrādītāju, proti, 3 % no IKP ieguldīt pētniecībā un izstrādē, vienkāršot tiesisko regulējumu.

Ministri pauda viedokli par trim jautājumiem:

• galvenie Dragi ziņojuma punkti un to īstenošana,
• izcilības veicināšana, vienlaikus saglabājot iekļautību, piekļūstamība un pētniecības un inovācijas radīto ieguvumu un labklājības kopīga izmantošana,
• privātā kapitāla piesaistīšana pētniecībai un inovācijai.

Visi ministri atzinīgi novērtēja Dragi ziņojuma analīzi un piekrita, ka pētniecība un inovācija ir svarīgs elements, ar kura palīdzību palielināt ES konkurētspēju un samazināt atšķirību, kas inovācijas jomā pastāv ar lielākajiem globālajiem dalībniekiem. Daudzi ministri skaidroja īstenotos pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai pētniecībai tiktu atvēlēti 3 % no IKP. Tomēr daudzas delegācijas norādīja – lai šo mērķi sasniegtu, būs svarīgi piesaistīt privātos ieguldījumus. Ministri aicināja izveidot labāku tiesisko regulējumu, lai privātos ieguldījumus būtu iespējams piesaistīt, radot mazāku administratīvo slogu, īstenot vairāk stimulu un izveidot faktisku kapitāla tirgu savienību. Prezidentvalsts aicināja pētniecības politikā līdzsvarot izcilību un iekļautību. Nobeigumā daudzas delegācijas pauda viedokli, ka ir pienācis laiks rīkoties.

• Prezidentvalsts piezīme “Pētniecības un inovācijas pienesums Eiropas Savienības konkurētspējai: turpmākie pasākumi saistībā ar ieteikumiem ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni”

Citi jautājumi

Eiropas Pētniecības padomes (EPP) neatkarība

Dānijas delegācija, kuru atbalsta vēl 22 citas delegācijas, sniedza informāciju par tematu “Eiropas Pētniecības padomes (EPP) neatkarības stiprināšana”.

Nākamās prezidentvalsts programma

Polijas delegācija informēja Padomi par savas prezidentūras darba programmu pētniecības un inovācijas jomā.

Kosmoss

Eiropas kompetenču stiprināšana kosmosa nozarē

Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par Eiropas kompetenču stiprināšanu kosmosa nozarē.

Par kosmosa jautājumiem atbildīgo ministru sastāvā, kurus vada valsts ministrs Rihards Ščabadošs (Richárd Szabados), tika panākta vienošanās, ka kosmosa nozarei ir izšķiroša nozīme ES ekonomisko, sociālo, vides, tehnoloģisko un drošības mērķu atbalstīšanā. Tomēr ir steidzami jāstiprina Eiropas spējas šajā jomā, lai saglabātu tās konkurētspēju, līderību un neatkarību.

Secinājumos uzsvērts, cik svarīga ir visaptveroša pieeja, kas ietver:

• prasmju attīstīšanu,
• tiesisko regulējumu,
• starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu, ka Eiropa saglabā vadošo pozīciju kosmosa tehnoloģiju jomā.

Secinājumos uzsvērts, ka ir vajadzīgi proaktīvi pasākumi, piemēram, ieguldījumi STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) izglītībā un sinerģijas radīšana starp uzņēmumiem, universitātēm un valsts iestādēm. Paredzams, ka šīs darbības veicinās inovāciju, ilgtspēju un noturību Eiropas kosmosa nozarē. Secinājumos arī aicināts samazināt paļaušanos uz tehnoloģijām ārpus Eiropas, lai aizsargātu Savienības intereses un stiprinātu tās spēju rīkoties neatkarīgi pasaules arēnā un veicinātu pastāvīgu uzlabojumu un izcilības kultūru kosmosa nozarē.

• Padomes secinājumi par Eiropas kompetenču stiprināšanu kosmosa nozarē

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN DA

Kosmosa programmas vidusposma novērtējums

Ministri apstiprināja Padomes secinājumus par Eiropas Savienības kosmosa programmas starpposma novērtējumu.

Padomes secinājumos “Eiropas Savienības kosmosa programmas starpposma novērtējums” ir analizēti konstatējumi ziņojumā par ES kosmosa programmas īstenošanu un ES Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) sniegumu, ko Komisija publicēja 2024. gada jūlijā. Kosmosa programma tika izveidota laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, lai īstenotu kosmosa darbības tādās jomās kā Zemes novērošana, satelītnavigācija, kosmosa situācijas apzināšanās (SSA), valdības satelītsakari (GOVSATCOM), savienojamība, kosmosa pētniecība un inovācija un lai atbalstītu autonomas, drošas un rentablas spējas piekļūt kosmosam, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses; kā arī veicināt spēcīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību, tostarp atbalstot kosmosa ekosistēmu un stiprinot konkurētspēju, inovāciju, uzņēmējdarbību, prasmes un spēju veidošanu visās dalībvalstīs un Savienības reģionos, un izveidot ES Kosmosa programmas aģentūru (EUSPA). Padomes secinājumos ir izvērtēti panākumi, kas gūti ES kosmosa programmas īstenošanā, analizēts EUSPA darbs un noteiktas turpmākā darba prioritātes. Secinājumos ir mudināts rīkoties, lai novērstu pieaugošos draudus programmas drošībai un noturībai, un aicināts samazināt atkarību un stiprināt autonomiju.

• Padomes secinājumi par Eiropas Savienības kosmosa programmas starpposma novērtējumu

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Ziņojums par ES kosmosa programmas īstenošanu un ES Kosmosa programmas aģentūras darbību
• EUSPA tīmekļa vietne

ES kosmosa politikas nākotne

Ministri apmainījās viedokļiem par “ES kosmosa politikas nākotni – aizsardzības sinerģija ar civilo kosmosa programmu”.

Politikas debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta kosmosa politikas stratēģiskajiem un drošības aspektiem pēc ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģijas (EUSSSD) pieņemšanas 2023. gada martā. Diskusijas pamatā bija prezidentvalsts Ungārijas sagatavots dokuments, kurā kosmoss tika identificēts kā stratēģiska un sacensības joma.

Ministri pauda viedokli par trim jautājumiem:

• kosmosa programmas iespējamā attīstība, lai risinātu pieaugošās drošības problēmas Eiropā,
• stiprināt ES kosmosa infrastruktūru noturību un drošību pašreizējo civilās pārraudzības sistēmu kontekstā,
• apsvērumi, attiecībā uz kuriem divējāda lietojuma tehnoloģijām būtu jāpiešķir prioritāte, un pasākumi, lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējas mērķiem.

Daudzas delegācijas uzsvēra, ka ir jāatjaunina Eiropas politikas priekšstats par kosmosu, lai neatpaliktu no strauji mainīgās starptautiskās ģeopolitiskās vides. Vairākas delegācijas norādīja, ka divējāda lietojuma apsvērumi – kosmosa resursu izmantošana gan civiliem, gan militāriem vai drošības mērķiem – turpmākajā kosmosa politikā kļūs arvien nozīmīgāki. Tomēr saskaņā ar ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju lielākā daļa ministru vienojās, ka ES kosmosa programmai būtu jāsniedz vairāk pakalpojumu aizsardzības lietotājiem, vienlaikus saglabājot civilo kontroli. Šajā kontekstā gaidāmajā ES Kosmosa tiesību aktā, nākamajā kosmosa programmā un ES kosmosa pamatiniciatīvās būtu jāņem vērā divējāda lietojuma vajadzības, lai nodrošinātu ES kosmosa sistēmu noturību un drošību, saglabātu tehnoloģisko suverenitāti kosmosā un stiprinātu vispārējo stratēģisko autonomiju.

• EĀDD tīmekļa vietne par ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju
• Prezidentvalsts piezīme “Savienības kosmosa politikas nākotne”

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN DA IT PT

Citi jautājumi

Nākamās prezidentvalsts programma

Polijas delegācija Padomei sniedza informāciju par nākamās prezidentvalsts darba programmu kosmosa jomā.

• Pētniecība un tehnoloģiju attīstība (vispārīga informācija)
• ES kosmosa politika (vispārīga informācija)