Ekonomikas un finanšu padome, 2014. gada 20. jūnijs

Padome likvidē nepilnības saistībā ar nodokļu dubulto neuzlikšanu

Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmē 20. jūnijā ministri vienojās par grozījumu ES nodokļu noteikumos, ar kuru likvidēs nepilnības, kuru dēļ pārrobežu korporācijas varēja savā labā izmantot nodokļu dubulto neuzlikšanu.

Ar apstiprināto grozījumu Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvā (2011/96/ES) novērsīs situāciju, kurā pārrobežu uzņēmumu grupas varēja savā labā izmantot atšķirības starp valstu nodokļu likumiem un ar hibrīdaizdevumu palīdzību gūt labumu no nodokļu dubultās neuzlikšanas.

Saskaņā ar tekstu, par ko panākta vienošanās, mātesuzņēmuma dalībvalsts neuzliks nodokļus meitasuzņēmuma peļņai tikai tiktāl, ciktāl šāda peļņa nav atskaitāmi izdevumi meitasuzņēmumā.

Šis grozījums ir daļa no plašākiem ES centieniem un starptautiskas apņemšanās apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu.

Turpmākie pasākumi

Dalībvalstīm šis grozījums būs jātransponē savos tiesību aktos līdz 2015. gada 31. decembrim.

Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva – kāpēc minētais grozījums bija vajadzīgs?

Grozījums jo īpaši skar hibrīdaizdevumus, ko izmanto pārrobežu uzņēmumu grupas.

Hibrīdaizdevumi ir finanšu instrumenti, kuriem ir gan parāda, gan pašu kapitāla iezīmes.

Šā iemesla dēļ dažās dalībvalstīs tos uzskata par vienkāršu aizdevumu, bet citās tos klasificē kā pašu kapitālu, un tādēļ atkarībā no konkrētās valsts nodokļu likumiem tie ir atskaitāmi vai atbrīvoti no nodokļiem.

Tas pārrobežu uzņēmumiem ļāva attiecīgi sadalīt savu peļņu un tādējādi izvairīties no nodokļu uzlikšanas peļņai, kas saņemta no hibrīdaizdevumiem jebkurā no dalībvalstīm.

Šāda nodokļu plānošana agrāk nebija aizliegta, jo sākotnējās Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas noteikumi prasīja, lai dalībvalstis atbrīvotu no nodokļiem peļņu, ko mātesuzņēmumi saņem no meitasuzņēmumiem, kuri darbojās citās dalībvalstīs.

Citi svarīgākie darba kārtības punkti

Eurozonas paplašināšana – Lietuva

Eurozonas valstis (tiekoties Padomē) pieņēma ieteikumu ES Padomei atbalstīt lēmumu, kas Lietuvai ļautu pievienoties eurozonai – pēc Komisijas un Eiropas Centrālās bankas izdotajiem konverģences ziņojumiem.

Priekšlikumu nodos apspriešanai Eiropadomē, un nosūtīs Eiropas Parlamentam, lai saņemtu tā atzinumu, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums. Ja attiecīgi vienosies, Lietuva 2015. gada 1. janvārī ieviesīs euro kā valsts valūtu.

Projekts ES 2015. gada budžetam

Padomē notika viedokļu apmaiņa par Komisijas sniegto informāciju attiecībā uz tās priekšlikuma projektu ES 2015. gada vispārējam budžetam. Komisijas izstrādātajā projektā maksājumiem paredzētais kopējais apjoms ir € 142,1 miljards (+4,9 % salīdzinājumā ar 2014. gadu) un saistības – € 145,6 miljardi (+2,1 %).

Paredzams, ka Padome par savu nostāju attiecībā uz budžeta projektu vienosies līdz jūlija beigām.

Eiropas pusgads – konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par ekonomikas un fiskālo politiku

Padome apstiprināja konkrētām dalībvalstīm adresētu ieteikumu projektus saistībā ar to ekonomikas un fiskālo politiku, kas izklāstīta valstu programmās. Konkrēts ieteikums ir sniegts visai eurozonai kopumā.

Ir sagaidāms, ka Eiropadome minētos ieteikumus apstiprinās 27. jūnijā. Tekstu galīgo versiju ES Padome pieņems jūlijā.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras izbeigšana

Padome pieņēma lēmumus, ar ko izbeidz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Beļģijai, Čehijas Republikai, Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Slovākijai. Šie lēmumi apstiprina, ka minētās valstis ir samazinājušas savu deficītu zem 3 % no IKP, kas ir ES atsauces vērtība valsts budžeta deficītam.