Ekonomikas un finanšu padome, 2014. gada 18. februāris

Vienotais noregulējuma mehānisms – Padomē izvērtē sarunu pašreizējo stāvokli

ES finanšu ministri 18. februārī apsprieda iespējamos pielāgojumus Padomes 2013. gada decembra vispārējā pieejā par vienoto noregulējuma mehānismu.

Apspriešanās nolūks bija panākt, lai gaidāmajās trialoga sarunās ar Eiropas Parlamentu par vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) izveidi – kas ir viens no galvenajiem topošās Eiropas banku savienības elementiem – prezidentvalstij būtu lielāka rīcības brīvība.

Ministri neatteicās no galvenajiem vispārējās pieejas elementiem, taču viņi atzina, ka prezidentvalstij ir jādod zināma rīcības brīvība izzināt dažādas idejas, lai noteiktu, kādas varētu būt iespējas panākt vienošanos.

Minēto ideju loku prezidentvalsts īsumā raksturoja šādi:

• noteikt, kāda ir vienotās noregulējuma valdes (VNV) plenārsēdes loma;
• pārskatīt sliekšņus plenārsēdes iesaistei un balsošanas kārtību, jo īpaši vienotā noregulējuma fonda (VNF) sākotnējā pārejas posmā, lai rastu līdzsvarotu risinājumu VNF izmantošanai; pēc iespējas precīzāk noteikt, kāda ir Padomes loma, lai ierobežotu tās rīcības brīvību un iemeslus, kuru dēļ tā var iebilst pret VNV lēmumiem, kā arī vienkāršot un, ja iespējams, saīsināt lēmumu pieņemšanas procesu;
• stingrāk reglamentēt valstu noregulējuma iestāžu pārraudzību, ko veic VNV;
• paredzēt, ka Eiropas Centrālajai bankai ir galvenā loma, lai noteiktu, vai banka ir vai varētu kļūt maksātnespējīga; savukārt VNV beigās vajadzētu būt iespējai faktiski ietekmēt arī minēto lēmumu;
• vienoties, ka banku noregulējuma galvenais princips ir iekšēja rekapitalizācija un saistību nepārņemšana.

Padome joprojām ir apņēmusies Eiropadomes noteiktajā termiņā panākt visām pusēm pieņemamu vienošanos; tādējādi Parlaments varētu par to nobalsot līdz pašreizējā sasaukuma beigām aprīlī.

Prezidentvalsts atzīmēja, ka tri aloga sarunu iznākums būtu visaptverošas vienošanās rezultāts un tajā būtu ņemtas vērā diskusijas gan par vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) regulu, gan par starpvaldību nolīgumu.

Starpvaldību nolīgums par vienoto noregulējuma fondu

Saskaņā ar decembrī pieņemto vispārējo pieeju noteikumi par vienotā noregulējuma fonda darbību būtu jāreglamentē ar starpvaldību nolīgumu, nevis VNM regulu. Īpašā sanāksmē, kas notika 2014. gada 17. februārī, ministri pārskatīja galvenos neatrisinātos jautājumus saistībā ar starpvaldību nolīgumu.

Citi svarīgākie darba kārtības jautājumi

Noguldījumu garantiju sistēmas

Ministri apstiprināja vienošanos ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz to, ka tiek pārstrādāti noteikumi par noguldījumu garantiju sistēmām (NGS). Saglabājot seguma līmeni € 100 000 apmērā katram noguldījumam, ar direktīvas projektu visā Eiropas Savienībā tiek saskaņots NGS satvars, un noguldītājiem tiek nodrošināta labāka aizsardzība, vienkāršojot it īpaši noteikumus attiecībā uz segumu un izmaksām. 

Vienotā euro maksājumu telpa (SEPA) – termiņa atlikšana uz vēlāku laiku

Padome uz 2014. gada 1. augustu atlika beigu datumu pārejai uz kredīta pārvedumiem un uz tiešajiem debetiem, kuru pamatā ir SEPA (vienotās euro maksājumu telpas) standarti. Tādējādi izņēmuma kārtā un pagaidām varēs ilgāk izmantot pašreizējos standartus līdztekus SEPA sistēmām, lai nodrošinātu, ka pārejas apjoms sasniedz vajadzīgo līmeni.

ES 2015. gada budžeta pamatnostādnes

Padome pieņēma secinājumus, kuros noteiktas prioritātes sarunām par ES 2015. gada vispārējo budžetu. Padome pieņēma arī ieteikumu Eiropas Parlamentam par apstiprinājumu, ko sniedz par ES 2012. gada vispārējā budžeta izpildi. 

Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu

Padome pieņēma secinājumus par Komisijas izstrādāto gada izaugsmes pētījumu, vienojoties, ka 2014. gadam noteiktās vispārīgās prioritātes ir tādas pašas kā iepriekšējā gadā. Tā atzīmēja – kaut gan beidzamajā laikā ir gūti uzlabojumi, tomēr atlabšana joprojām ir nestabila, jo ekonomikas izaugsmi, šķiet, joprojām iespaido krīzes atstātais mantojums, augstais bezdarba līmenis un vēl arvien pastāvošā finanšu nozares sadrumstalotība.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2014. gadu

Padome pieņēma secinājumus par Komisijas sagatavoto brīdināšanas mehānisma ziņojumu par 2014. gadu. Ministri atzinīgi novērtēja panākumus, ko dalībvalstis guvušas gan ārējās, gan iekšējās nelīdzsvarotības novēršanā. Tomēr ir jāvirzās tālāk, lai novērstu nelīdzsvarotību, kas rada bažas par ilgtspēju, un ir gaidāms, ka Komisija publicēs padziļinātus pārskatus par stāvokli 16 dalībvalstīs. 

Vienotais uzraudzības mehānisms

Padome ņēma vērā Eiropas Centrālās bankas sniegto informāciju par pirmā ceturkšņa pārskatu attiecībā uz vienotā uzraudzības mehānisma īstenošanu saistībā ar bankām.